Nauda gan ikdienai, gan attīstībai

Smiltenes novada pašvaldības 2025. gada budžetā ieņēmumi plānoti 40 930 004 eiro, izdevumi – 44 011 673 eiro,  finansēšana – 3 081 669 eiro. Budžets balstīts uz    novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2035.gadam, kurā ietverti pašvaldības stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes, kurās izvirzītas trīs galvenās vērtības: iedzīvotāji, uzņēmējdarbība un vide.

“Pērn pieradām dzīvot taupīgi, jo gada vidū radās finansiālās problēmas,    bet gadu beidzām sabalansēti. Pagājušā gada pieredze    ietekmēja šīgada budžeta plānošanu, iestādes savus izdevumus plānoja pragmatiski, un nebija sarežģīti sabalansēt ieņēmumus un izdevumus,” stāsta pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe, piebilstot, ka novada attīstība balstās uz projektiem piesaistītu finansējumu un aizņēmumiem, bet ikdienas izdevumiem tiek izmantota budžeta nauda.

Izpilddirektora vietniece skaidro, ka no šī gada notikusi pagastu pārvalžu reorganizācija, iestādēs strādājošo darbinieku amatu apvienošana, izvērtētas slodzes. Samazinot administratīvos izdevumus,    budžetā vairāk    naudas var atvēlēt attīstībai.   

Sociālajai jomai tāpat kā pērn paredzēti 11 procenti no budžeta. Uz Gatartas pansionāta bāzes nodibināta SIA “Gatartas pakalpojumu aģentūra”, kurai ar deleģēšanas līgumu nodotas arī grupu dzīvokļu māja un specializētās darbnīcas “Kārkli”. Šogad Raunā paredzēts izremontēt divus, bet Gatartā četrus sociālos dzīvokļus, kuri līdz šim nebija apdzīvojami.   

“Ikdienas darbā problēmas rada arī tas, ka nevar atrast dažādu nozaru speciālistus.      Drustos un Launkalnē jau izsludināti vairāki konkursi kultūras darbinieka amatam, bet rezultāta nav. Drustos pēdējā konkursā pieteicās divi kandidāti, bet vēlāk viens atteicās, otrs neatnāca uz darba interviju. Tiek meklēti risinājumi, kā nodrošināt kultūras dzīvi Drustos,” pastāsta E.Zurģe.

Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējiem    nav samazināta nauda kultūrai. “Katrai kultūras iestādei noteikti savi mērķi, kas jāīsteno, nodrošinot kultūras dzīvi pilsētā vai pagastā. Katrai iestādei ar pasākumiem    daļa naudas arī jānopelna,” stāsta izpilddirektora vietniece.   

Plānos ir lielie projekti, kas skars plašu novada teritoriju, un ir nelieli, kas tiek īstenoti par paš­valdības finansējumu vai ar “Leader” programmas atbalstu. Drustos tiks pabeigta tilta pār Palsu atjaunošana, kas pašvaldībai izmaksāja    ap 300 tūkstošiem eiro.

Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa pastāsta, ka lielākais projekts, kas tiks īstenots pagastā, ir skeitparka būvniecība. “Iedzīvotāji bija izvirzījuši sešas idejas, tad balsoja, lielāko atbalsta guva skeitparka nepieciešamība,” stāsta pārvaldniece. Skeitparka projektēšana un pārbūve, piesaistot “Leader” finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu, izmaksās 96 679 eiro.

“Budžets ir ikdienas infra­struktūras uzturēšanai,” uzsver L.Zūdiņa. Katlumājai tiks mainīts jumts, tam vajag 26 477 eiro, plānots sakārtot notekūdeņu    sistēmu, lai lietus ūdens neieplūst kanalizācijā.

“Labi, ka nebija sniega, vasarā ceļu uzturēšanai būs kaut nedaudz vairāk naudas. Ir identificēti lauku ceļu kritiskie posmi, varēs uzbērt kādu grants kravu, nostiprināt brauktuvju virsmu. Jāturpina apaugumu tīrīšana ceļ­malās, lai nodrošinātu pārredzamību, jāatjauno ceļa zīmes. Saimnieciskā kārtā remontēsim iesēdumus bruģa segumā, plānojam dubultās virsmas seguma atjaunošana Madaras, Tanīsa un Miera ielā Raunā,” darāmo iekicē L.Zūdiņa.   

Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena pastāsta, ka gada tēriņiem var atļauties tikpat, cik pērn. Muzejs kā katru gadu rīkos ar Raunas vēsturi saistītu izstādi, īpaša uzmanība tiek pievērsta skolas vēsturei, jo rudenī gaidāms salidojums. Ja Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atbalstīs projektu, tad pašvaldība līdzfinansēs tā īstenošanu un turpināsies darbi pilsdrupās.

Maijā būs atbilde, vai sadarbībā ar Igaunijas uzņēmumu varēs izstrādāt Raunas pils virtuālo vizualizāciju. Tad katrs apmeklētājs varēs apskatīties, kāda kādreiz izskatījās Raunas pils.

Raunas kultūras centrā patlaban remontē zāles grīdu, to slīpē, lako. “20 gadus nekas nebija darīts, tagad viss notiek,” stāsta    vadītāja Linda Vecgaile un pauž gandarījumu, ka šogad finansējums piešķirts arī remontam. Savukārt kultūras pasākumu rīkošanai jārēķinās ar tikpat daudz naudas, cik bija pērn. “Notiks visi tradicionālie festivāli, pasākumi, būs viesizrādes, vieskoncerti,” teic L.Zūdiņa.