Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Nakšņot teltī ar nūju pa rokai. Dienā baudīt lielpilsētu šarmu

Druva
23:00
12.09.2008
40
200809121853207151

Inese Osīte, „Stendera ziepju” Cēsu veikaliņa saimniece, kopā ar draugiem izlēma doties uz Berlīnes zooloģisko dārzu, kas ļoti interesē bērnus. Tas Eiropā ierindojas pirmajā vietā. „Un ne velti,” jau uzreiz piebilst Inese.

Ideja bija vienkārša, pāris stundās tapa uzmetums, kā ar diviem auto līdz turienei nokļūt un ko vēl pa ceļam apskatīt. Ceļotāji braucienam izvēlējās nedēļu. „No sākuma tas izklausījās neticami, bet, ja esi apņēmības pilns, tad ne to vien var izdarīt. Nakšņot izlēmām, kur pagadās, jo tieši tādi mirkļi visspilgtāk paliek atmiņā. Mans secinājums par ceļojumu ir šāds – braucām uz dullo, un tieši visas spontānās idejas izrādījās tās labākās!” Kāzas sāls raktuvēs

„Lietuvai izbraucām cauri gandrīz nemanot, ko gan nevar attiecināt uz Poliju. Mūsu pirmais pieturas punkts – Varšavas zoodārzs, kas gan nebija pievilcīgs, jo izrādījās netīrs un garlaicīgs. Apmeklējām Krakovas sāls raktuves, varu teikt, ja meklējat oriģinālu vietu kāzu svinībām, tad noteikti uz turieni! Gide izstāstīja, ka tur tiešām mēdz svinēt kāzas, bet jārēķinās, ka tas ir ļoti dziļi zem zemes, līdz ar to ir arī vēsi un savādi. Toties lielā zāle tiešām grezna. Kāzas tur rīkot ir ļoti dārgs prieks, bet, ja patīk ekstremālas izjūtas, tad kāpēc neuzrīkot svinības sāls raktuvēs?” latviešiem ierosina Inese.

„Pirmo nakti pavadījām Polijas mežā teltīs, katrs pie guļvietas turēja lielu vāli, jo, kā zināms, zagļi tūristus tur mīl. Lai nepaliktu bez biksēm, vajadzēja nodrošināties ar atribūtiem aizsardzībai,” ar humoru turpina Inese. „Ja runā par nakšņošanu, tad teltis cēlām gan zālāju vidū pie maģistrālēm, gan benzīntanku tuvumā. Pēdējā bija īpaši pievilcīga vieta, jo Slovākijā nakts melnumā iekārtojām teltis, lāgā nesaprotot, kur. Guļot radās sajūta, ka esam kādā lidlaukā, bet no rīta konstatējām, ka 10 metrus tālāk ir dzelzceļa sliedes, un viss troksnis nācis no turienes.”

Inese vērtē, ka šķietami šādos ātrajos ceļojumos līdz galam nesanāk izbaudīt katras vietas burvību, bet „nez vai man atmiņā paliktu četru zvaigžņu viesnīca ar marmora grīdām un zīda tapetēm. Pieminēšanas vērts ir arī tas, ka mums nekur neliedza karsto ūdeni ēdiena pagatavošanai. Turklāt nomazgāties varējām par vienu eiro seši cilvēki. It kā sīkums, bet ļāva būt formā. Nez, vai latvieši šai ziņā būtu tik dāsni?

Šādi braucieni ir svētīgi arī, ja gribas pasmelties kādu biznesa ideju, tā patīkamo apvienojot ar lietderīgo. Kad staigāju pa mazām ieliņām un uzgāju bodīti, kādas Latvijā vēl nav, prātā jau liku kopā iespaidus, veidoju mozaīku, vai Latvijā tas „aizietu”. Latvieši bieži vien, ieraugot jauno, to vairāk kritizē, bet es tomēr ticu, ka ir cilvēki, kas novērtē”. Bērnībā pie leijerkastnieka

„Prāgā apmeklējām slaveno Kārļa tiltu, uz kura satiekas tūkstošiem tūristu no malu malām. Bet, ja redzat sirmu vīru spēlējam leijerkasti, vienkārši piestājiet kaut kur malā un pavērojiet. Tas ir tik sirreāli. Bērnība daudziem asociējas ar mazām, leijerkastītēm. Īpaši jau meitenēm, kad, atverot kastīti, kurā glabājas pirmās rotaslietas, skan mūzika. Man tādas nebija, bet uz Kārļa tilta likās, ka esmu atgriezusies tajos laikos, kad biju vēl pavisam maza,” sirsnīgi teic Inese un piebilst, ka noteikti ir vērts Prāgā braukt pa upi ar laivu gida pavadībā. Viņš izstāsta tik daudz, cik biezās grāmatās nav iespējams izlasīt, turklāt parāda vietas, kuras pašiem neatrast.

„Bet pilsēta, kurā neapšaubāmi iemīlējos, bija Vīne. Kaut arī laiks tai dienā nebija labākais, tomēr ļāva iepazīt mazās, šarmantās ieliņas. Novilku kurpes un ar plikām kājām kā mazs bērns lēcu pa peļķēm. Nekas netraucēja, ne lielās lietus piles matu galos, ne izmirkušās drēbes. Vienkārši ej un baudi.

Vīne ir noskaņu pilsēta, nesteidzīgi vari piesēst kādā āra kafejnīcā, vērot, kā debesīs garām slīd balti gubu mākoņi, krūzē kūp Vīnes kafija un uz šķīvīša ir gardās kūkas. Un visapkārt krāšņi, dekoratīvi un tehniski bagātīgi kultūrvēsturiski pieminekļi. Katrs tur atrod kaut ko savām interesēm atbilstošu,” secina Inese. Iespaidīgie Ziloņvārti

„Un visbeidzot kolorītā Berlīne. Ej caur parku, var redzēt nūdistus, kuri nekautrējoties izgūlušies zālītē kā vislielākie sliņķi, bet, kad tiec līdz Berlīnes zooloģiskajam dārzam, pirmo efektu sniedz tā vārti – Ziloņvārti. Katrs no akmenī veidotajiem milzeņiem sver 25 tonnas un izskatās iespaidīgi. Izrādās, ka tik daudz dzīvnieku sugu kā šajā vietā nav nekur citur Eiropā. Akvāriji vien ir trijos stāvos, un daudzo paviljonu izstaigāšanai nepietiek ar vienu dienu. Turklāt zoodārzs ir ļoti tīrs un tiešām skaisti iekopts, atgādina nacionālo parku. Un te ir lieliska randiņu vieta!” ar smaidu norāda Inese.

Pēc atgriešanās no Berlīnes Inese pavisam drīz devusies uz Sāremā salu, kur daudz prieka gūts foreļu dīķos. „Lai arī zivis pašas rokās lec, tomēr nevajadzētu aizrauties, jo beigās ar līdzpaņemto naudiņu var nepietikt. Jums tur pagatavos brīnumgardas foreles, bet arī pašiem piecas ādas novilks. 80 lati par piecām forelēm! Tomēr tas bija tā vērts,” gan šo piedzīvojumu, gan visu vasarā redzēto novērtē Inese.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
64

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
148

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi