Tūrisma sezona tuvojas noslēgumam. Lauku tūrisma uzņēmēji vērtē, ka nozarei nav viegli. Izmaksas aug, ekonomiskā situācija kļūst saspīlētāka, bet ceļošana nebūt nav pirmās nepieciešamības prece.
Drabešu pagasta viesu nama „Kārļamuiža” īpašniece Baiba Stepiņa uzskata, ka situācija nav kritiska, tomēr par rudeni un ziemu ir liela neskaidrība. Pērn par iespējām Jauno gadu sagaidīt viesu namā interese bijusi jau augustā. “Cilvēki precas, svin jubilejas, arī darba kolektīvi rīko pasākumus darbinieku motivācijai un saliedēšanai,” secina B. Stepiņa, atklājot, ka vismaz vienu lielu pasākumu kāda firma tomēr atteikusi ekonomiskās situācijas dēļ. Kopumā gan B. Stepiņa uzskata, ka nākotnē jāraugās optimistiski, domājot par pievilcīga piedāvājuma radīšanu.
Arī Cēsu viesu nama „Cepļa pirts” pārstāve Margarita Gormaļova atzīst, ka cilvēki vēlas organizēt pasākumus, tomēr interese ir mazāka nekā pērn. M. Gormaļova vērtē, ka tiem, kuriem lauku tūrisms ir pamatbizness, ir un būs grūti.
„Šogad interese ir, kas būs nākamgad, nezinām. Septembris pagaidām ir ļoti piepildīts,” tā par situāciju stāsta Līgatnes pagasta lauku mājas„Upmaļi” īpašniece Ligita Gulbe. Vaicāta, vai cilvēki var atļauties rīkot pasākumus un atpūsties laukos, L. Gulbe atzīst, ka nereti, pavērtējot ēdienus, dzērienus, ko bauda viesi, kādos tērpos tērpušies un ar kādiem auto viņi brauc, nerodas iespaids par sarežģītu ekonomisko stāvokli.
Izskanējušas bažas, ka ne viens vien viesu nams grasās strādāt tikai sezonā un ziemā pakalpojumus nepiedāvāt. Asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele neslēpj, ka viesu nami pat tiek pārdoti.
Sarunā ar “Druvu” A. Ziemele piekrīt, ka pieprasījums lauku tūrismā samazinājies, īpaši lielo pasākumu rīkošanai: „Ekonomiskā situācija ļoti ietekmējusi. Grūtāk tiem, kuriem kredīti. Kam to nav, risks mazāks, tomēr lielas ir arī īpašuma uzturēšanas izmaksas. Un, ja valsts pastiprinās birokrātiju un pārbaudes, būs pavisam grūti.”
Eksperte vērtē, ka šogad lauku tūrisma mītņu apmeklētāju skaita samazinājums varētu būt pat lielāks nekā 10%. Mazāk kļuvuši ne tikai atpūtnieki – latvieši, bet samazinājies arī ārzemju tūristu skaits.
Tomēr B. Stepiņa atzīst, ka jāorientējas tieši uz ārzemju tūristiem: „Viņiem patīk klusums, miers, daba, bet svarīgs ir arī komforts. To varam piedāvāt.”
B. Stepiņa uzskata, ka nākotnē jāveido sadarbība ar uzņēmējiem Lietuvā un Igaunijā, jo daudz tūristu Latvijā ierodas, apceļojot visas Baltijas valstis. „Kārļamuižas” saimniece uzsver, ka lauku tūrisma nākotnē ļoti svarīga ir vietējo uzņēmēju sadarbība, gan veidojot kopīgus piedāvājumus, gan izmitinot viesus.
Vērtējot perspektīvu tuvākajā nākotnē, A. Ziemele atzīst: „Izdzīvos tie, kuri specializējušies konkrētā jomā, kuriem ir interesanti, atšķirīgi piedāvājumi, tie, kuriem ir sava klientūra, labas atsauksmes. Ir saimnieki, kuriem klientu skaits palielinās. Pieprasījums nav apstājies, tas ir tikai samazinājies, novirzās uz tiem, kas ir labāki, citādāki, lētāki, bet kvalitatīvāki.”
Komentāri