Mūzikā izskan pateicības vārdi

Turpinot tradīciju, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas saime savējos aicināja uz Pateicības dienas sarīkojumu “100 gadi mūzikā”.

Tā ir reize, kad visi vidusskolas audzēkņi un pedagogi ir uz skatuves un sevi rāda arī mūzikas skolas jaunie mūziķi. Viņi pateicas savai skolai, pedagogiem, vecākiem, atbalstītājiem, mūzikas sapratējiem. Šajos sarīkojumos vienmēr klausītājos ir absolventi, bijušie pedagogi. Viņi dzīvo līdzi savas skolas šodienai.

Muzikālajā uzvedumā pateicības vārdi, mūzika, horeogrāfijas mijās ar filozofiskām pārdomām, kad viss sākas ar klusumu. Klusumā piedzimst doma, no domas vārds. No vārda skaņa. Viss sākas ar skaņu, no tās piedzimst vilnis, no tā kustība, no kustības dzīvība. Viss sākas ar dzīvību. No dzīvības ir esība, no tās griba. No gribas mērķis. Koncerta režisora Jurģa Lūša vadīti, dažādu nozaru jaunie mūziķi, ansambļi, kamerorķestris vienā veselumā piepildīja klusumu. Skanēja V. H. Skvaira “Tarantella”, A. Pjacolla “SVP”, grupas “Musiqq” “Silta sirds”, M. Ravēla “Bolero”, Ē. Ešenvalda “Seši mazi bundzinieki” un citu pazīstamu un mazāk zināmu komponistu mūzika, kā arī latviešu tautas dziesmu apdares. Koncerts izskanēja ar  vidusskolas himnu A. Kalniņa “Dziedot dzimu, dziedot augu”. Klausītāji jaunos mūziķus dāsni apveltīja ar aplausiem.

“Uz skatuves sagaidām ar aplausiem, pavadām ar aplausiem. Bet kāpēc? Ko klausītāji domā, kad aplaudē? Novērtējot, ka iemācījies, ka labi nospēlēji?    Re­ti kurš domā par paldies. Ir jāsaka paldies, katrreiz, kad aplaudējat, svarīgi zināt par ko. Mū­zika cilvēkā attīra  netveramo, aizskalo negatīvo enerģiju. Sa­kām paldies par to, ka ar mūziku attīrījāt dvēseli,” sacīja vidusskolas diriģents Vigo Ra­čevskis un uzsvēra, ka ir      pateicīgs par koncertu. “Esmu pateicīgs ikkatram, kuru satiku, kurš bija manā ceļā, un pateicīgs par to, ka, krustojoties mūsu ceļiem, satiekoties, tapa šis koncerts. Pa­teicīgs, ka te esmu. Pateicībā par šo koncertu, vakardienā veidojot šodienu, šodien veidojam savu rītdienu,” teica direktors.

Elizabete Keiša mācās 4. kursā vokālistos. Viņa savu rītdienu saista ar studijām, lai turpinātu mācīties dziedāt. “Esmu pateicīga visai skolai, īpaši vokālajai pedagoģei Dacei Balodei. Visi te esam kā liela ģimene, cits uz citu varam paļauties. Noteikti braukšu ciemos, nākamajā Pateicības dienā būs interesanti redzēt tos, kurus pazīstu, ar kuriem kopā mācos tagad,” “Druvai” teica Elizabete.

Sigita Keiša ir Elizabetes kursa biedrene, arī mācās vokālistos. Viņa iesaistījās koncerta vizuālā koncepta izstrādē, veidoja afišu, programmas. Te pavadīti četri gadi. “Tas bija sirsnīgs koncerts. Varēja just, ka katrs atdeva sevi visu. Skola ir devusi pamatu mūzikā, manai dzīvei, cilvēki, kurus te satiku, ir savējie. Diemžēl kā audzēknei man šis ir pēdējais koncerts, bet uz Pateicības dienu braukšu, vienmēr būšu pateicīga pedagogiem un skolai,” sacīja Sigita. Arī viņa turpinās studijas vokālistos.

Vokālās mūzikas izglītības programmas vadītāja Dace Ba­lode atzina, ka Pateicības diena ir viena no jaukākajām tradīcijām. “Varam pateikties tiem, kuri mūs atbalsta, un par iespēju audzēkņiem uzstāties koncertzālē. Tas ir ļoti svarīgi un noderīgi. Ir jāgūst skatuves pieredze. Piedaloties    uzvedumā, kurā iesaistās visa skola, katrs var sevi parādīt un arī redzēt un dzirdēt citus,” saka D. Balode, bet klavierspēles skolotāja, koncert­meistare Jana Martinsone uzsver, ka vidusskolā mācās talantīgie. “Skola paver iespējas,    dodam viņiem savas zināšanas. Tālākā nākotne ir atkarīga no katra paša darba,” atgādina pedagoģe.