Mūspusē pazīstamā, nu jau pensionētā acu ārste Irēna Dubulte Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumam nodevusi lietas, kas liecina par mediķu darbu pirms gadu desmitiem.
Laiki mainās, un acu ārsta kabinetā kādreiz ierasto “briļļu kasti” vai redzes pārbaudes papīra tabulu ar “riņķīšiem” pamazām aizstāj digitālie aparāti. Katrs vēl nesen lietotais priekšmets kļūst par vēstures sastāvdaļu, tomēr bez eksperta skaidrojuma paliktu anonīms un nesaprotams. Vecās iekārtas un piederumi, biomikroskops, receptes un dokumenti turpmāk papildinās Cēsu muzeja krājumu, bet par to ceļu līdz muzejam pensionētā acu ārste Irēna Dubulte stāsta: “Man ir svarīgi atrast jaunu vietu un labu saimnieku tām lietām, kas man ir bijušas nozīmīgas. Varbūt kādreiz kāds vēlēsies pētīt Cēsu rajona medicīnas un oftalmoloģijas vēsturi. Es esmu laimīga, ka mans vākums nokļūst īstajā vietā.”
Irēna Dubulte atzīst, ka kolekcionēšana viņu saista no bērnu dienām: “Pirmā attēlu kolekcija tapa, mācoties sestajā klasē, par teātra maksliniekiem. Markas par medicīnu no visas pasaules valstīm, atsevišķi vēl par oftalmoloģiju, krāju kopš studiju laikiem, jo Rīgā, Vaļņu ielā, bija ļoti labs veikals. Markas ir tik skaistas! Man ir arī mapīte ar anekdotēm par medicīnu un brillēm. Visas no dzīves! Biju slimnīcā dežūrārste, bieži gadījās kuriozi, kad pacienti kaut ko pārprata. Savācu laikrakstu publikācijas par Cēsu acu ārstu darbu, vēsturiskas ziņas par slimnīcām Cēsīs. Vēlējos, lai būtu iemūžināta arī mana kolēģe daktere Inta Berga. Te ir arī mājas vizīšu žurnāls, tas bija visām trim Cēsu poliklīnikas acu ārstēm: Bergai, Gediņai un man.
Saglabāju dokumentu, ka esmu saņēmusi sodu par līdzekļu pārtērēšanu. Tas ir mūsdienās, kad noteikti stingri limiti, padomju laikā tādu nebija. Līdzekļi ārstniecībai jāpiešķir cilvēkiem, nevis gultām, taču padomju laikā gultas bija svarīgas. Te ir garas atskaites, ko rakstīju ārstu sertifikācijai. Lūk, cik labi rādītāji bijuši!”
Ārstes kolekciju papildina arī vecie zīmogi, kuri kādreiz tika lietoti uz ļoti svarīgiem dokumentiem, un ārstu komisijā tos ne viens vien pacients gaidīja ar trīcošu sirdi: “Derīgs transporta vadīšanai ar brillēm”, “Redze atbilst ieroču aprites likuma prasībām”, “Atbilst veicamajam darbam”.
Starp eksponātiem ir patiešām vēsturiska fotogrāfija – autobusa pieturas zīme”Poliklīnika”, kas bija Cēsīs, Palasta ielā. Irēna Dubulte ir arī aizrautīga notikumu iemūžinātāja. Bieži fotografēti gan kolēģi, gan mediķu kongresa prezentācijas.
Kaudzīte diplomu atklāj vēl vienu vaļasprieku– ziemas makšķerēšanu. Ārste atzīstas: “Kamēr dzīvs bija vīrs, mums viss brīvais laiks pagāja uz ūdens. Vasaras makšķerēšana nē, tad biju tikai mūza laivā ar grāmatu rokā. Un vēl ir diploms par dalību smaiļošanā 1977.gadā pie Kalsnavas slūžām. Toreiz vajadzēja aizstāvēt Madonas slimnīcas godu.”
Pirmos vērtīgos eksponātus Cēsu muzejam I.Dubulte atnesusi jau agrāk: “Tas bija pāris gadus pēc tam, kad nomira mana māmiņa. Citi mēdz izvairīties no pieskāršanās tuvinieku mantām, neiet tajā istabā vai, gluži otrādi, izmet vecās lietas. Es nospriedu – kad tad, ja ne tagad! Tas ir mans moto. Sāku šķirot, jo baidos, ka kaut kas varētu nonākt atkritumos. Atdot citiem – tā ir svētīga lieta!”
Komentāri