Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Multfilmu varoņi kā jautra spēle

Juta Kārkliņa
23:00
29.07.2016
23
Img 0024 600 X 400 1

Pokemonu mednieku ar katru mirkli kļūst vairāk. Arī “Druva” kabinetā zem galda tika atrasts Bulbazaurs, tas nozīmē, ka azartā iekrituši arī tie, kuri ikdienā neaizraujas ar spēlīšu spēlēšanu viedtālruņos.

Pirms 15 gadiem Latvijā televizoru ekrānos parādījās multfilma “Pokemoni”. Tieši šis ir iemesls, kāpēc Pokemon GO ir tik populāra jauniešu vidū, jo Ešs Kečums ar Pikaču un pārējiem pokemoniem ir 20. gadsimta deviņdesmito gadu bērnu iemīļotākie varoņi. Pokemon GO ir aplikācija, kura izmanto tālruņa kameru, iebūvētos sensorus un atrašanās vietas algoritmus, lai reālajai pasaulei pievienotu multiplicētus pokemonus. Aplikācija piedāvā līdzīgas iespējas kā jau pieminētajā multfilmā- meklēt un ķert 250 dažādus pokemonus, tos trenēt un attīstīt īpašās pokemonu treniņu zālēs, kā arī spēkoties ar citiem mošķu īpašniekiem spēļu arēnās. Šī nu jau populārā spēle ar GPS palīdzību spēlētājam ļauj klejot pa pasauli un meklēt “PokeStop” jeb spēles punktus, kuros ir norādīts kāda objekta fotoattēls. “Nintendo” šo spēli ir veidojuši pēc īpaša algoritma, jo pokemoni uz ielas, ēkās, zem galdiem, uz māju sienām un citur parādās iepriekš neparedzētos laikos.

Papildinātās realitātes spēle Pokemon GO sniedz iespēju aktīvi pavadīt brīvo laiku, staigājot iepazīt jaunas, līdz šim neredzētas vai neievērotas vietas un gremdēties atmiņās par bērnības laikiem, kad ikreiz pulksten 16.00 bija jāpārtrauc viss iesāktais un jāsteidz skatīties multfilmu “Pokemoni”, spēlēt fiškas vai pokemonu videospēli. Pokemon GO rada azartu meklēt jaunus mošķīšus aiz katras šķērsielas, kvartāla vai parka.

Azarta pārņemti ir arī Cēsīs, Rožu laukumā, sastaptie jaunieši. Četri puiši- Didzis Mališevs, Edvards Auzāns, Ralfs Laipiņš un Dāvis Daukšts – ir cēsnieki, katrs mācās citā skolā, bet ikdienā ir labi draugi, kurus vieno kopīgas intereses, aktivitātes un, protams, Pokemon GO. Katram jaunietim ir sava pieredze populārajā spēlē, Edvards to spēlē visilgāk- divas nedēļas, Didzis par vienu dienu mazāk, bet Ralfs un Dāvis vien pāris dienu. “Šī ir forša spēle, vismaz ir iemesls iziet ārā. Vakaros kopā ar draugiem sapulcējamies un ejam ārā pa pilsētu, kopā cilvēki pieci seši. Pie reizes var novērot vēl daudzus jauniešus, kas spēlē spēli tāpat kā mēs,” stāsta aplikācijas lietotājs Edvards. Puiši pokemonu medībās dodas gan kājām, gan brauc ar riteņiem.

Sociālie tīkli un ziņu raidījumi tiek pārpildīti ar informāciju par negadījumiem, kuru iemesls ir Pokemon Go. Jautāti, vai arī pašiem nav sanācis kāds neparedzēts atgadījums, viņi teic, ka nekādu traku stāstu kā Amerikā gan nav. Jaunieši atzīst, ka ir radies azarts, tomēr tas nav pārspīlēts, un uzsver, ka viss jādara ar mēru. Spēli uztver kā iemeslu satikties. “Bīstami jau tas bija arī pirms tam, liela daļa autovadītāju jau iepriekš, braucot mašīnā, skatījušies tālruņos un rakstījuši īsziņas, tagad tikai atraduši spēli, uz kuru novelt vainu,” atzīst Edvards. Puisim piekrīt arī Didzis, kurš teic, ka spēles vismaz motivē iziet ārā svaigā gaisā.

Edvards ir noķēris jau vairāk nekā 200 pokemonu, vienādos palaidis brīvībā, par ko saņēmis virtuālas konfektes, Didža īpašumā ir 43 pokemoni, Ralfam to skaits nepārsniedz 30, bet Dāvis ir noķēris 23. Jautāti, cik tad kilometru sanāk nostaigāt dienā, Edvards atbild: “Lai izšķiltos viena ola, nepieciešams nostaigāt piecus kilometrus, dienas laikā aptuveni tik daudz un vēl vairāk arī sanāk nostaigāt. Šorīt, piemēram, no mājas izgāju agri no rīta, tāpēc esmu nostaigājis jau aptuveni septiņus kilometrus, bet diena vēl priekšā.”

“Sasniedzot piekto līmeni, ir jāizvēlas krāsa, kurā turpināsi spēlēt, – zila, sarkana vai dzeltena. Mēs esam sarkanās krāsas pārstāvji, kas ir lielākais grupējums Cēsīs, dzeltenās krāsas īpašnieki ir vien daži,” stāsta Didzis. Rožu laukumu jaunieši dēvē par Hotspot jeb karsto punktu, kur ik vakaru tiek uzlikts pokemonu pievilinātājs. “Kad atnāku šurp, visi soliņi ir aizpildīti, aptuveni 20-25 cilvēki sēž un izmanto pievilinātāju. Šis tiešām ir Hotspots, jo blakus ir cīņu arēna, wi-fi bez maksas, saules baterija, kur uzlādēt tālruni,” par ikvakara gaitām stāsta Edvards. Puiši atklājuši arī Maija un Pils parku kā spēļu zāles, kur notiek cīņas, arī tur ir daudz cilvēku, kuri vakaros spēlē spēli.

Jautāti, cik ilgi šī spēle būs populāra, puiši ir vienisprātis, ka šādas spēles parasti ilgi neturas topu augšgalā. Paredz, ka spēle būs populāra kādu pusgadu, jo ziemā cilvēkiem diezin vai gribēsies ķert pokemonus.

“Vecāki atbalsta to, ka mēs ejam ārā un pavadām vasaras brīvlaiku dabā kopā ar draugiem, nevis sēžam telpās. Tomēr, kad saklausās dažādus stāstus par nelaimes gadījumiem, kas saistīti ar Pokemon GO spēlēšanu, vecāki liek izdzēst spēli no tālruņiem,” par vecāku attieksmi stāsta Didzis Mališevs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
66

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
84

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
154

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
148

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi