Briežu dārzā “Saulstari” notika pirmais starptautiskais staltbriežu vaislas buļļu vērtēšanas konkurss, vērtējot mesto un griezto briežu ragu kvalitāti.
Minētais pasākums Morē notika starptautiskās briežu audzēšanas konferences “Fermu menedžments un produkcijas kvalitāte briežkopībā” laikā. Divas dienas konference notika Siguldā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskajā institūtā “Sigra”, kur notika vairāku speciālistu priekšlasījumi par specifisko un jauno sfērā. Tad dalībnieki apmeklēja z/s „Zemitāni” Aizkraukles rajona Iršu pagastā, kur ir izveidots lielākais un modernākais briežudārzs Latvijā, un piedalījās noslēguma pasākumā z/s „Saulstari” Mores pagastā.
“Konferences lielākais ieguvums ir tas, ka mūsu cilvēki varēja dalīties pieredzē ar pasaules un Eiropas valstu briežaudzētājiem, gūt jaunas zināšanas. Mēs varējām parādīt Latvijā paveikto, jo tiešām sekmējas zinātniski pētnieciskais darbs LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskajā institūtā “Sigra” un VSIA „Agroķīmisko pētījumu centrs” un veidojas laba sadarbība ar pētniecības centriem Eiropā. Ir arī sadarbības piedāvājumi nākotnei,” vērtēja Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dainis Paeglītis un piebilda, ka konference bijusi ļoti plaši apmeklēta, jo ar zinātniskajiem referātiem uzstājušies arī pārstāvji no Jaunzēlandes, Spānijas, Beļģijas, Ķīnas, Lielbritānijas un Polijas. Pirmoreiz konferencē piedalījušies vācieši un
austrieši.
“Visur pasaulē savvaļas dzīvnieku dārzi ir arī tūrisma objekts. Cilvēkiem patīk aplūkot staltbriežus, dambriežus. Šo dzīvnieku pasaule ir interesanta,” tā D. Paeglītis un piebilda, ka pasaulē iecienīts ir arī medību tūrisms, kas kļūst arvien populārāks savvaļas dzīvnieku parkos.
“Par to runā maz, bet tie ir lieli līdzekļi, ko šādā veidā ieņem saimniecības- pārdodot arī trofejas, piedāvājot viesu mājas. Lai uzturētu un attīstītu kvalitatīvu briežu saimniecību, ir nepieciešami lieli līdzekļi. Katru gadu Latvijā tiek izveidotas trīs līdz piecas briežu fermas, tas ir labs rādītājs, jo, sākot briežaudzēšanu, ir nepieciešami lieli ieguldījumi,” raksturoja D. Paeglītis, bet izteica gandarījumu par to, ka pēdējo gadu laikā likumdošanu izdevies tik tālu sakārtot, ka briežu audzēšana ir atzīta par lauksaimniecības nozari, un tas nozīmē, ka attīstībai var piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.
Konferences rīkotāji neslēpj, ka tā varējusi notikt, jo Eiropā un pasaulē ir pastiprināta interese par Latvijā pēdējo gadu laikā nozarē padarīto un tas noticis, pateicoties arī Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas aktīvam darbam. Asociācija koordinē un vada briežkopību Latvijā. Ap 8000 ha iežogotajās platībās mīt ap 3000 dzīvnieku- lielākā daļa staltbriežu, bet var novērtēt arī dambriežus, muflonus, mežacūkas, vītņragu un kalnu kazas, jakus. Kopumā nozarē investēti vairāk nekā pieci miljoni latu un to izdarījuši briežu dārzu īpašnieki, tērējot privātos līdzekļus. Šobrīd Latvijā pastāv jau vairāk nekā 40 pilnīgi izveidoti briežu dārzi.
Toties pirmoreiz ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē Morē notika mesto, cieto briežu ragu vērtēšanas sacensības.
“Piedalījās poļi, lietuvieši, latvieši, bet Anglijas un Jaunzēlandes briežaudzēšanas žurnāli teicās publicēt sacensību rezultātus, kas patiesībā nozīmē labu reklāmu mūsu darbam. “Saulstaru” dārza briežu ragi tika ļoti atzinīgi novērtēti. Vērtēšana notika pa atšķirīgām vecuma grupām, deviņās nominācijās. “Saulstari” ieguva četras pirmās vietas. Ragi ir dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes rādītājs. Tas ir svarīgi, jo nozīmē, ka no viņiem var iegūt labus pēcnācējus,” paskaidroja Dainis Paeglītis.
Konferences dalībnieki apmeklēja arī citus briežu dārzus. Aizkraukles rajona Iršu pagastā apskatīja ne tikai briežu dārzu, bet arī kautuvi un gaļas pārstrādes uzņēmumu. Bija diskusijas par vienotu dzīvnieku vērtēšanas sistēmas izveidi Eiropas Savienībā.
Komentāri