”Pavisam drīz modīsies bīstamākais kaitēklis – egļu astoņzobu mizgrauzis. Tas skar gan bojātas, gan veselas egles. Ziema bija ļoti labvēlīga, silta. Vaboles iznīkst tikai mīnus 28 grādos. Tās sāk lidot, kad zemsegas temperatūra ir ap plus desmit grādiem,” Stalbes puses mežu īpašnieku seminārā atgādināja Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris meža aizsardzības jautājumos Vasilijs Kolačs.
Apsekojot mežus, speciālisti pārliecinājušies, ka kaitēklis pārziemojis arī zem egļu mizas. Ieurbjoties kokā, mizgrauzis izdala feromonu, kas piesaista citas vaboles, tās ātri vien tiek galā ar koku, kas vēl nesen bija dzīvs. Lai pievārētu 70, 80 gadus vecu egli, vajag apmēram piecus tūkstošus vaboļu. Vaboles pārnēsā sēņu sporas, kuru iedarbībā egle vairs nesveķo un sāk zilēt.
”Ja mizgrauzis ir eglē, neceriet, ka tā paliks dzīva,” saka speciālists. Reizi piecās dienās vajadzētu apsekot mežaudzes. Uzmanība jāpievērš skujām, vai tās nekļūst sarkanīgas, un stumbram, vai uz tā neparādās brūngani koksnes milti, kas liecina, ka mizgrauzis ir iemitinājies eglē. Ja tie parādījušies, vēl nav kritiskākais brīdis, jo koks vēl ar sveķiem var cīnīties pretī. Speciālists var pateikt, zāģēt koku vai ne.
”Necirst skuju kokus pavasarī un vasarā, lai nepiesaistītu mizgraužus – tas ir vienīgais ieteikums, kā pasargāt mežu. Vaboles sajūt sveķu smaržu un salido, lai veiktu savu darbu,” sacīja Vasilijs Kolačs un atgādināja, ka mizgrauzim tikpat kā nav dabisko ienaidnieku. Tos ierobežo putni un skudras, taču ne jau, saliekot mežā putnu būrīšus, mizgraužu vairs nebūs.
”Šogad nekas iepriecinošs mežsaimniekus negaida. Pērn Cēsu un Valkas rajonā tika izsludināta ārkārtas situācija. Zāģēt nedrīkstēja, ja tuvumā bija 50 gadus un vecākas egļu audzes. Pērnā gada monitorings pierādīja, ka stāvoklis nav kļuvis sliktāks, ir pat uzlabojies, salīdzinot ar rajoniem, kur nebija ārkārtas situācijas,” pastāstīja Vasilijs Kolačs un uzsvēra, ka Vidzemes mežos mizgrauži sagādā lielu kaitējumu. Sevišķi Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Jau sāk kaimiņš sūdzēties par kaimiņu, kura mežu posta mizgrauži.
Ziemeļvidzemes virsmežniecības speciālists Jānis Ročāns atgādināja, ka Valsts mežu dienests vairākkārt runājis ar Gaujas Nacionālā parka speciālistiem, lai pēc vētras sakopj mežus, kukaiņu pētnieki arī brīdinājuši par iespējamām sekām. ”Bet GNP uzskata, tas ir Nacionālais parks, un atsevišķās zonās dabas procesiem jānotiek bez cilvēku ietekmes. Diemžēl vaboles robežas nepazīst, lido tālāk. Tās vispirms meklē vājākos kokus – vēja izgāztus, bojātus,” pastāstīja speciālists Jānis Ročāns un atgādināja, ka visefektīvākais paņēmiens cīņā ar mizgaužiem – nepievilināt tos pavasarī un vasarā, cērtot mežu.
Par pieredzi cīņā ar bīstamo egļu kaitēkli stāstīja arī meža īpašnieki. Kāds stalbēnietis ieteica izmantot vecumveco metodi – sanitārajās cirtēs pēc koku nozāģēšanas celmus nomizot, lai ātrāk izžūst un neizdala smaržu, kas pievilina mizgraužus. Tā vairs dara retais meža īpašnieks. Kādreiz izmantota arī tā saucamo ķeramkoku metode. Nogāza veselu egli, nogaidīja, kad kukaiņi tajā iemitinās, un izvilka egli no meža. Bet jābūt garantijai, ka to izdarīs īstajā brīdī.
Koks
jāsadedzina, jo pierādīts, ka mizgrauzis var aizlidot pat 50 kilometrus, ja nav barības, bet aizlidot līdz mežam tam ir nieks. Arī kokmateriālus vajadzētu nomizot vai vismaz sastrīpot, lai miza žūst un kukaiņus vairs nepievilina.
Viena no efektīvākajām metodēm cīņā ar mizgraužiem ir feromonu slazdi. Tajos vaboles piesaista smaržīga viela. Pārgaujas mežniecības mežsargs Raimonds Mežaks
pastāstīja, ka pērn mežniecībā vairākus izlicis. ”24.aprīlī uzliku slazdus, tika noķertas 500 vaboles, bet 12.jūnijā, kad bija ļoti silts, pieci tūkstoši. Slazdu mežā nevar likt, tikai izcirtumos. Jārēķinās, ka tie pievilina mizgraužus, ja stirna garāmejot apgāž, mizgrauži tiek brīvībā,” pastāstīja mežsargs un uzsvēra, ka ar vienu slazdu sezonā var izglābt četrus, piecus kokus. Slazdi brīvā tirdzniecībā nav pieejami. Tos drīkst lietot tikai ar Valsts meža dienesta atļauju. Raimonds Mežaks mežu īpašniekiem arī parādīja paša uzņemto filmu par feromonu slazdu izmantošanu un mizgraužu saimniekošanu eglē.
Ziemeļvidzemes virsmežniecības speciālisti mežsaimniekiem atgādināja, ka nedrīkst aizmirst arī par otru mežu kaitēkli – priežu galotņu sešzobu mizgrauzi. Tas bojā priedes no galotnes. Pavasarī priedei galotne sāk dzeltēt. Tas ir pat bīstamāks, jo vairojas ne tikai koka stumbrā, kā egļu astoņzobu mizgrauzis, bet arī zaros.
”Ikvienam meža īpašniekam ar saimnieka acīm jāvērtē mežs. Tas jākopj un jāsargā no kaitēkļiem, lai no iecerētajiem baļķiem nenāktos gatavot
malku,” uzsvēra Vasilijs Kolačs un aicināja ikvienu, ja rodas šaubas vai problēmas, meklēt speciālistu palīdzību.
Komentāri