Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Ministrs analizē. Zemnieki gaida risinājumu

Druva
23:00
01.04.2008
5

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš pagājušajā nedēļā atbildēja uz četru Vidzemes rajonu lauksaimnieku apvienību pārstāvju asi uzdotajiem jautājumiem, konstruktīvi un lietišķi skaidroja situāciju, taču neviesa pārliecību, ka tā risināsies labvēlīgi lauku ražotājiem.

Cēsu rajona zemnieku apvienības (CZA) priekšsēdētāja Glorija Zaļaiskalna, kas bija viena no pasākuma iniciatorēm, vērtē, ka ministrs situāciju analizējis un izskaidrojis veiksmīgi, tomēr problēmu risinājumi aizvien nav skaidri un zināmi.

Tiekoties ar Cēsu, Valkas, Valmieras un Limbažu rajona lauksaimniekiem, Mārtiņam Rozem nācās skaidrot, kāpēc joprojām nav iespējams pretendēt uz vairākām Eiropas Savienības atbalsta programmām 2007.-2013.gada plānošanas periodam. Ministrs teicās pirmo reizi tik atklāti runājam, un atzina, ka dokumenti, lai uzsāktu daļu atbalsta veidu, kavējas valdības birokrātijas gaiteņos.

“Lauksaimnieki pirmie izstrādājuši atbilstošos normatīvos aktus, lai uzsāktu fondu līdzekļu apsaimniekošanu, bet acīmredzot kādam tas nepatīk,” atzina M.Roze. Komentējot situāciju, ministrs piebilda, ka dokumenti, kas jāapstiprina valdībā, lai uzsāktu finansējumu pārstrādes uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, valsts kancelejā iesniegti jau 7. februārī, bet no neoficiāliem avotiem zināms, ka tur izskatīšanas termiņš tikai 20.marts. No janvāra birokrātijas līkločos iestrēguši Ministru kabineta noteikumi zivsaimniecības un akvakultūru atbalstam.

Taču vēl vairāk lauksaimniekus satrauc tas, ka nozarei pēc iestāšanās Eiropas Savienībā pa gadiem samazinājies kopējais finansējums, rēķinot pret valsts budžetu. To atzina arī ministrs, skaidrojot, ka procentuāli samazinājums ir, taču absolūtos skaitļos atbalsts ievērojami audzis. Turklāt visu, ko nacionālā valsts drīkst maksāt, tiek maksāts, to Zemkopības ministrija panākusi. Bet fondu naudas gan šim plānošanas periodam ir mazāk (iepriekšēja periodā 14%, šajā 11% no kopējās summas), tā lēmusi Kalvīša valdība slēgtā sēdē.

Vēl aktuālāka un aizvien sāpīgāka problēma, strādājot Eiropas kopējā tirgū, ir ES maksājumu pakete, kurā Latvijas lauksaimnieki saņem mazāk nekā tā saukto veco valstu zemnieki. To uzsvēra zemnieki, to atzina ministrs. Īpaši šo atšķirību izjutuši piena ražotāji. Gada laikā pasaules tirgū piedzīvotās piena cenu svārstības (no ļoti augstām pagājušajā gadā līdz kritumam šogad), sašūpojušas nozari visā ES, skaidroja M.Roze. “Citās ES valstīs ražošanas izmaksu struktūra līdzīga, bet daudz biezāks ES maksājumu polsteris, maksājumi ir lielāki un labāk stabilizē nozari,” atzina ministrs. Taču ministrs neaizmirsa arī atgādināt, ka arī pašiem piena ražotājiem jādomā par konkurētspēju pasaules tirgū, samazinot ražošanas izmaksas. Latvija patērē tikai pusi no saražotā piena, pārējais jāeksportē. Pašizmaksai jābūt tādai, lai atmaksātos pienu izvest. Turklāt Latvijas problēma ir pārstrādes uzņēmumu savstarpēja konkurence ārvalstu tirgos un sadrumstalotība.

Tomēr M.Roze uzsvēra vajadzību panākt atbalsta izlīdzināšanu ar veco Eiropu, pārskatot arī sākotnējos nosacījumus, pēc kuriem tika noteikti maksājumi. “Tas nav tikai lauksaimnieku, bet visas valsts ekonomikas jautājums,” sacīja ministrs, uzsverot, ka turpinās to neatlaidīgi atgādināt un ka tas jādara jebkurā līmenī jebkurai amatpersonai, runājot Latvijas vārdā.

Ministrs skaidroja lauksaimnieku prasību par kredītprocentu subsidēšanu, iespējām saņemt atbalstu fermu modernizācijai, biogāzes ražošanai un citiem jautājumiem.

Vai M.Rozes skaidrojumi apmierināja zemniekus? Protams, ne. Veselavas pagasta piena lopkopības saimniecības īpašnieks Aldis Zilveris “Druvai” atzina, ka pēc ministra uzstāšanās kļuvis skaidrs – visas nozares problēmas paliek tikai pašu zemnieku ziņā. “Gribētu zināt, kā risinās problēmu ar pārstrādātājiem un tirgotājiem? Mums par pienu maksā mazāk, turklāt starpība ievērojama, bet veikalā taču cena nekrītas,” sacīja A.Zilveris. “Lielajiem veikalu tīkliem, protams, nevaram tikt klāt, bet jāsamazina starpnieku –pārstrādes uzņēmumu īpašnieku – peļņas daļa. Pārstrādei jābūt zemnieku rokās, tas ir pirmais solis,” sacīja zemnieks.

A.Zilveris, runājot par lauksaimniecības atbalsta maksājumiem, vērtēja, ka M.Roze personīgi vainīgs situācijā, kāda nozarē izveidojusies šobrīd. “Lielākā kļūda ir tā, ka finansējums lauksaimniecībai tika samazināts. Un tajā laikā Roze bija Kalvīša valdībā. Tādēļ Rozem vajadzētu staigāt…” uzskata A.Zilveris.

Kā rīkosies mūsu rajona zemnieki? Tuvākajā laikā ministram plānota tikšanās ar Valkas rajona zemnieku apvienību. Kad būs zināmi tās rezultāti, apvienība plāno aicināt visas rajonu apvienības uz tikšanos, atkal rakstīt vēstuli zemkopības ministram, nepieciešamības gadījumā arī Ministru prezidentam. G.Zaļaiskalna atzīst, ka rajonu apvienībām jābūt vienotai nostājai un prasībām, tikai tad būs iespējams ko panākt.

”Risinājumus problēmām lauksaimniecībā var noteikt tikai valstiskā mērogā. Pastāvošās problēmas paši nevaram atrisināt, mums nav tādu pilnvaru,” secina G.Zaļaiskalna. Tādēļ zemnieku apvienības turpinās aktīvi sekot līdzi norisēm un prasīs no ministrijas rīcību problēmu risināšanā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
4

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
18

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
281

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
6
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi