Lauksaimnieki būtiski izjūt minerālmēslu sadārdzinājumu, kas atsevišķiem veidiem pat divkāršojies, ja salīdzina ar cenām pērn. Minerālmēslu pieaugošās cenas daļai rajona zemkopju liek pat domāt par saimniekošanas apmēru samazināšanu.
„Druvas” aptaujātie Cēsu rajona lauksaimnieki un Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Līvija Zariņa vērtē, ka šobrīd minerālmēslu cena kāpusi gandrīz divkārt. To, ka minerālmēslu cenas palielinājušās ievērojami, nenoliedz arī to izplatītāji – SIA „Cēsu agroķīmija” direktors Ziedonis Šūmanis un Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības pārstāve Līga Razminoviča. Viņi vērtē, ka pašlaik grūti ir gan lauksaimniekiem, gan tirgotājiem.
Z. Šūmanis lēš, ka cenas minerālmēsliem palielinājušās vidēji par simts latiem tonnā. Cenas nosaka ne tirgotāji, bet ražotāji. Z. Šūmanis pieļauj, ka ir minerālmēslu ražotājvalstis, kas nosaka atšķirīgas cenas dažādu valstu tirgotājiem. Cenas ietekmē arī starpnieki.
Situācija izveidojusies neapskaužama. Lauksaimnieki nonākuši kā spīlēs, lai izaudzētu labu ražu, augsne jāmēslo. L. Razminoviča vērtē: „Mazie zemnieki padomā, bet lielražotājiem variantu nav.”
Bez augu mēslošanas pietiekami augstu ražas līmeni nevar sasniegt. L. Zariņa: ”Nemēslojot augi nepieciešamos barības elementus centīsies paņemt no augsnes, tādējādi samazinot augsnē esošos krājumus. Saimniecībās, kurās nav izveidota augsnes auglību sekmējoša augu maiņa, augi patērēs slāpekli no organiskajām vielām, tādējādi pazeminot augsnes auglību.
Ņemot vērā, ka augiem, atkarībā no augsnes īpašībām un saimniekošanas principa, jāiedod vismaz 60 – 90 kg slāpekļa, vienam hektāram jārēķina ap 300 kg amonija salpetra. Ja pērn to varēja iegādāties par apmēram Ls 167 tonnā, tad šogad jau vajadzīgi apmēram 320 lati.”
Minerālmēslu cenu pieaugums, ja nepieaugs arī graudu un kartupeļu iepirkuma cenas, radīs zaudējumus lauksaimniekiem. Tas uz nākotni liek raudzīties bažīgi.
Tirgotāji atzīst, ka šogad ieguvēji ir zemnieki, kuri minerālmēslus iegādājās jau rudenī. Ja nepieciešamais minerālmēslu daudzums mērāms vairākos desmitos tonnu, rēķinot pēc pašreizējām cenām, šie zemnieki ietaupījuši pat vairākus tūkstošus latu.
Vaives pagasta zemnieku saimniecības ”Lejas-Indriņi” saimnieks Ilmārs Eglītis, kurš audzē gan kartupeļus, gan graudaugus, atzīst, ka par minerālmēslu cenām sāks uztraukties nākamgad. Minerālmēsli iepirkti rudenī, par sējumu samazināšanu zemnieks nedomā, graudus audzēs pat nedaudz lielākā platībā nekā pērn.
Tomēr liela daļa lauksaimnieku minerālmēslus pērk pavasarī, un izmaksas ir lielas. Graudaugu, rapša un kartupeļu audzētājs, Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Briežkalni” saimnieks Vitālijs Ciematnieks uzskata, ka liela nozīme būs tam, kādas cenas būs šā gada ražai. Zemnieks ir norūpējies un šaubās, vai graudu cenas būs augstākās: „Pērn cenu paaugstināja graudu neražas gads visā pasaulē. Taču, ja šogad lielajās graudaudzētāju valstīs izaugs laba raža, tad cenas Latvijā nebūs augstas.”
Šogad graudus, rapsi un kartupeļus sēs un stādīs, tomēr izmaksu pieaugums rosinājis V. Ciematnieku apdomāt pat iespēju pārtraukt lauksaimniecisko darbību.
Līdzīgas domas ir arī Straupes pagasta zemnieku saimniecības ”Zemzari” pārstāvim Jānim Tučam. Daļa minerālmēslu šai saimniecībā iegādāti pērn un gada sākumā, kad cenas vēl nav bijušas tik augstas, taču ar to vien nepietiek, mēslojumu pērk arī tagad. J. Tučs arī norāda, ka vēl viens ļoti satraucošs faktors ir degvielas cenas.
Šogad „Zemzaros” jau nedaudz mazākā platībā audzēs kartupeļus, trūkst realizācijas iespēju. Graudus sēs tikpat, cik pērn. Tomēr J. Tučs vērtē: „Ja kartupeļiem un graudiem iepirkuma cenas kritīsies, tad nāksies domāt ne tikai par ražošanas sašaurināšanu vien. Nav nozīmes strādāt par velti.”
Jau šogad nedaudz mazākas platības apsēs Liepas pagasta zemnieku saimniecībā „Mētras”. Īpašniece Sarmīte Orehova uzsver: „Bez minerālmēsliem konvencionālajā lauksaimniecībā sēt nav jēgas. Darīt darbu tikai darīšanas pēc arī nav jēgas. Tad labāk apsēt mazākas platības un gūt normālu ražu.”
Lauksaimniece atzīst, ka saprotams ir cenu pieaugums globālo tirgus procesu ietekmē. Tomēr nereti rodas sajūta, ka cenas tiek palielinātas nevis objektīvu iemeslu dēļ, bet gan uz inflācijas rēķina.
Minerālmēslu cenas lauksaimniekiem ietekmēt nav iespējams, atliek vien cerēt uz labām ražām un atbilstošām iepirkuma cenām, par ko daudziem ir bažas.
Tomēr L. Zariņa vērš uzmanību: ”Cerēt, ka minerālmēslu cenas kritīsies, būtu naivi, jo tās ietekmē arī energoresursu cenu celšanās. Vienīgā izeja ir īpaši piedomāt par optimālu augu maiņu. Virkne zinātnisko pētījumu daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, pārliecinoši pierāda, ka ar tauriņziežu un zaļmēslojuma augu iekļaušanu augsekā iespējams nodrošināt augus ar nepieciešamajām barības vielām bez minerālmēslu izmantošanas vai tos lietojot ļoti maz. Tas gan prasa vairāk agronomisko zināšanu.”
Komentāri