Naudas trūkums un pārliecīga taupība ir galvenie iemesli, kādēļ lielākā daļa lopkopības saimniecību mēslu krātuvju tīrīšanai nepiesaista profesionāļus, darbus veicot pašu spēkiem un dažkārt pa roku galam, iznākumā riskējot ar cilvēku dzīvībām, aģentūrai LETA atzina aptaujātie nozares eksperti.
Turklāt 26% lopkopības saimniecību tā arī nav izbūvējušas Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasībām atbilstošas krātuves, attaisnojoties ar citām prioritātēm, lai gan projektiem bija pieejami miljoni eiro fondu naudas, bet pārejas periods darbu veikšanai ilga desmit gadus.
Lauksaimnieki pārliecināti, ka naudas trūkums piena lopkopībā ir galvenais traģēdijas iemesls saimniecībā “Jaunbērze”, kur mēslu krātuves tīrīšanas laikā gāja bojā četri cilvēki. Saimnieki izvēlas krātuves tīrīt pašu spēkiem, nepiesaistot profesionāļus, kuru pakalpojumi atkarībā no fermas lieluma varot sasniegt pat 1000 eiro.
Kā norāda saimniecības “Mežacīruļi” īpašnieks un biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Cīrulis, saimniecības vairs neizmanto specializēto firmu pakalpojumus, jo cenšas samazināt izmaksas, kur vien iespējams.
“Vidēja izmēra saimniecībā mēslu savākšana, pārsūknēšana, uzglabāšana, sistēmu apkopes un remonti profesionāļu izpildījumā izmaksā līdz pat vienam eiro centam uz vienu litru piena. Apstākļos, kad piena iepirkuma cena ir 18 centi, viens cents uz katru litru saimniecībām ir eksistenciāls jautājums. Daudzi mēģina taupīt, un tā jau ir nabadzības pazīme,” sacīja Cīrulis.
Viņaprāt, nelaime notika daudzu apstākļu sakritību dēļ – karstais laiks, gāzu emisiju palielināšanās, naudas trūkums, būvju nepietiekams aprīkojums ar ventilācijas sistēmām, kūtsmēslu izgarojumu sensoru neesamība ēkā. Taču skaidrs – ja pakalpojumu būtu snieguši profesionāļi, rezultāts nebūtu tik traģisks. “Runājot par nākotni, gribam vai negribam, bet gan Latvijas, gan Eiropas līmenī darba aizsardzības prasības paliks drakoniskākas. Tehnoloģiju izstrādātājiem, uzstādītājiem un apkalpotājiem turpmāk šādās bīstamās vietās vajadzētu ierīkot gāzu monitorēšanas sistēmas, sensorus, papildu ventilāciju,” saka saimnieks.
Vienas krātuves uzbūve nav lēta, piemēram, 200 govju fermai tie ir vismaz 70 000 eiro. Izmaksas atkarīgas no krātuves veida, iegūto kūtsmēslu veida, kā arī no tā, vai lauksaimnieks pats uzņēmies būvēt vai pakalpojumus sniedz būvniecības firma. Taču, ja mēslu izvešana pašu spēkiem tiek veikta, taupot katru santīmu, krātuvju izbūvē saimniecībai nav jāiegulda tikai savi līdzekļi – ES fondu nauda nosedz līdz pat 40% izmaksu.
Oficiālie dati par 2007.-2013.gada plānošanas periodu liecina, ka zemnieku rīcībā rekonstrukcijas darbiem kūtīs bija pieejami 2 788 743 eiro. Toreiz kūtsmēslu krātuvju izbūvei pieteikts 291 projekts. Arī jaunajā – 2014.-2020.gada – periodā no ES līdzekļiem ir pieejami vēl 18 482 152 eiro, no tiem pasākumā “Kūtsmēslu krātuve” – 717 418 eiro (šogad iesniegti jau 26 projekti), bet pasākumā “Fermas kompleksa jauna būvniecība un rekonstrukcija”, kur krātuve jau ietverta izmaksās, pieejami 17 763 294 eiro (iesniegti 123 projekti).
Tām saimniecībām, kuras tomēr naudas trūkuma vai kādu citu iemeslu dēļ vēl nav izbūvējušas krātuvi, ir dots vēl pēdējais brīdis to izdarīt. Pārejas periods beidzās 2014.gada 27.jūlijā, taču Valsts vides dienests un Zemkopības ministrija, veicot attiecīgās pārbaudes, konstatēja, ka šajā jomā vēl daudz darāmā un sarunās ar Eiropas Komisiju spēja izkarot pārejas perioda pagarinājumu līdz šā gada 31.decembrim novietnēm, kur ir vairāk par 15 govīm un kur iegūst pakaišu kūtsmēslus. Pēc pārejas perioda beigām nekādas atkāpes vairs netiks pieļautas. Ja arī tad krātuve tomēr netiks uzbūvēta, saimniekam būs sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Proti – par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu piesārņošanu fiziskajām personām līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām līdz 2900 eiro.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzīst, ka, ņemot vērā rūgto pieredzi krātuvju būvniecībā un tīrīšanā, pašam saimniekam jāseko līdzi darbiem, acis nenolaižot, savukārt darbiniekiem jāsaņem skaidra lietošanas instruktāža.
Lai lūgtu speciālistu vai ārpakalpojuma palīdzību, saimniecībai tas ir būtisks finansiāls slogs, kas, ņemot vērā jau tā zemo konkurētspēju un vismazākos tiešmaksājumus ES, bieži vien nav izpildāms, saka Treibergs. Lai vai kā, jau uzstādot šādas būves, ir jāapzinās iespējamie draudi ne tikai saimniecībai, bet jebkura darbinieka veselībai un dzīvībai. Iespējams, ja saimniecībā atrodas šāda tipa būves, kur pastāv risks, ka noplūst bīstamās gāzes, konkrētajam darbiniekam ir nepieciešams iziet koncentrētas un specifiskas apmācības, lai šādas situācijas neatkārtotos. No savas puses zemnieku organizācijas aicina ievērot visas darba drošības prasības un nepakļaut ne savu, ne darbinieku veselību un dzīvību briesmām. Ekspluatējot mēslu krātuvju būves, jāievēro visi darba drošības pasākumi un Valsts darba inspekcijas norādes un ieteikumi.
Plānots, ka tuvākajā laikā, visām minētajām organizācijām sadarbojoties, tiks izvērsta informatīva kampaņa par darba drošības specifiku saimniecībās.
Komentāri