Mednieku kluba “Veselava” vairāk nekā 30 biedriem šis pavasaris paliks labā atmiņā.
“15. maijā ekspluatācijā pieņēma pašu būvēto mednieku māju,” ar lepnumu stāsta kolektīva biedrs Jānis Zilvers un piebilst, ka tā uzcelta uz vecas ēkas pamatiem un tapusi divos gados.
Tā sagadījies, ka mednieku klubs palicis bez savas pulcēšanās un atpūtas vietas, kur pirms medībām satikties un pēc medībām gan medījumu apstrādāt, gan atpūsties. Cik tad ilgi pulcēsies cits pie cita vai kādā šķūnītī!
Pagastā bija īpašums, kam nebija īpašnieka. Pašvaldība zemi iznomāja mednieku kolektīvam, kas tagad saimnieko 5,6 hektāros. Kādreiz te dzīvojis bagāts saimnieks, bijusi māja, liela rija, kolhoza laikā ferma. Pamazām viss sabrucis. Pāri palikusi pussagruvusi māja un skaista apkārtne, kuru sakopjot, tagad ainavā izceļas vareni ozoli, liepas,
“No vecās mājas palicis vien plānojums. Zem katra pakša atradām pa 1898. gada monētai, arī ķieģeļi datēti ar šo gadu, ” stāsta Jānis Zilvers. Mednieki ķērušies pie darba, lai vecajai ēkai dotu jaunu izskatu. Paši talkās, kā arī sametot naudu un pieaicinot meistarus, divos gados veco māju iekārtojuši atbilstoši savām vajadzībām. Vispirms tapusi medniekiem tik nepieciešamā kautuve un ģērētava, virtuve. Mājai uzlikts jauns jumts, sakārtota elektroinstalācija.
“Paši strādājām. Kuram nebija laika, tas deva naudu. Ja nepiedalījās mājas celtniecībā, nevarēja piedalīties medībās. Ļoti smalki tika rēķināts, ” stāsta mednieks Aivars Iņķēns. Atpūtas telpa vēl pilnībā nav iekārtota, tajā saglabātas vecās sijas. Sienu grezno zīmējums, kurā redzams staltbriedis un stirna. Senais atstāts interjerā arī citās telpās – mednieku mājā plastmasas dēlīšus taču neliks. Pirts iekārtota bijušajā melnajā ķēķī, kur, vīri spriež, saimnieki kādreiz arī žāvējuši gaļu. Melnās sienas ar drāšu birstīti noberztas. “Mūs atbalstījuši netikai mednieki, pretī saņemot iespēju te atpūsties Arī uzņēmēji Aldis Driķis un Māris Veinbergs. Vēl darāmā diezgan, jāsakārto pārējās telpas,” saka Jānis Zilvers.
Mednieki pie mājas izrakuši lielu dīķi. Kad nemedī, var pamakšķerēt. Ielaistas zivis, tās veduši mednieki no saviem privātajiem dīķiem. Turpat pie mājas top arī šautuve. Klubs to vēlas uzbūvēt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un tas nav tik vienkārši.
Nelielā tīrumā iesēta labība. Tā meža dzīvniekiem.
“Dzīvnieku piebarošanai mums labība aug sešarpus hektāros, hektārs kartupeļu iestādīts, ” stāsta kluba biedrs Aivars Mārtiņjēkabs, viens no vecākajiem medniekiem, viņa stāžs – 42 gadi. A.Mārtiņjēkabs piebilst, ka medību teritorijā ierīkotas septiņas barotavas, kluba pārziņā ir ap sešiem tūkstošiem hektāru Veselavas, Raunas, Dzērbenes pagastā.
“Kā mainās Saeima, tā arī medību noteikumi. Agrāk visa darīšana bija ar mednieku biedrību, tagad mežniecību.
Daudzas lietas varēja nesarežģīt, kaut vai līgumu slēgšanu ar zemju īpašniekiem. Reiz taču vajadzētu tikt galā ar bebriem! Nopludinās mežus, cik tas maksās. Vismaz postījumu vietās varēja atļaut šaut,” domās dalās Aivars. Vīri ir diezgan dusmīgi, ka vairs nav sloku medību. “Šnepju medības un balle mums bija tradīcija. Nu Eiropa aizliegusi, tagad jārīko šaušanas sacīkstes pa šķīvīšiem,” smejot saka Jānis Zilvers un piebilst, ja Eiropā vairs nav sloku, tas nenozīmē, ka arī Latvijā tāda pati nabadzība.
Pilsētniekiem medības – tā ir iespēja būt laukos, lauciniekiem savukārt sanākt kopā. Kluba vīriem medības ir gan atpūta, gan sports. Apspriežot darāmo, ieskicēti lielākie pasākumi – būs copes mači, šaušanas un spēkavīru sacensības. Veselavieši neatkāpsies no tradīcijas – cūku medību sezonas pirmajām medībām, kaut oficiāli sezonas vairs nav. Vēl būs pīļu balle, arī sloku, tikai bez putnu medībām. Otro vasaru veselavieši zem sava karoga piedalīsies mednieku festivālā.
“Rajonā esam vienīgais klubs, kas pēdējā laikā pašu spēkiem uzbūvējis mednieku māju. Uzcelt privātmāju jau var vai katrs, bet kolektīvam – tā nav joka lieta,” ar lepnumu saka Jānis Zilvers, un viss kolektīvs ir vienisprātis.
Komentāri