Tāpat kā ir autovadītāji, kuri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, notiek arī medību noteikumu pārkāpumi. „Druvai” bija iespēja piedalīties kārtējā profilaktiskajā medību noteikumu kontroles reidā kopā ar Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību daļas vadītāju Jāni Ročānu un Valsts policijas pārvaldes kārtības policijas biroja 2. nodaļas priekšnieku Ģirtu Fūrmani. Automašīnā pielādētas karabīnes
Medību noteikumu ievērošanas reidi notiek regulāri, izveidojusies stabila un būtiska Ziemeļvidzemes virsmežniecības un Cēsu rajona policijas pārvaldes sadarbība.
Jāpiekrīt J. Ročānam, ka medību reidi ir laimes spēle, jo rajonā mežu netrūkst, taču kontroles iespējas ir salīdzinoši mazas. “Druva” pārliecinājās, ka tas ir laika un darba ietilpīgs process.
Reidu norises vietas tiek izvēlētas pēc nejaušības principa vai ņemot vērā iepriekš iegūtu precīzu informāciju. Šoreiz devāmies uz Zaubes, Nītaures un Skujenes pagasta mežiem. Reidā, kas iesākās ap plkst. astoņiem vakarā un ilga līdz pat diviem naktī, izbraukāti tika lielāki un mazāki meža ceļi, rūpīgi raugoties, vai kaut kas neliecina par likuma pārkāpumiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta automašīnu atstātajiem riepu nospiedumiem, kas liecināja, ka iebraukts pļavās vai nelielos meža ceļos. Vairākās vietās apstājāmies un klausījāmies, vai netiks izdzirdēta mašīnas rūkoņa vai šāvieni. Ar binokli novērojām mežmalas. Lai gan reids ilga apmēram sešas stundas, konstatēt izdevās tikai vienu medību pārkāpumu.
Ap plkst. vieniem naktī pārbaudot kādu mednieku, tika konstatēts Ieroču aprites likumā noteikto ieroču pārvadāšanas noteikumu pārkāpums. Mednieka automašīnā atradās divas pielādētas karabīnes, kuras nebija ievietotas pārvalkā. Turklāt patronas bija patrontelpā. Mednieks savu vainu atzina un nožēloja, nespēdams pamatot, kādēļ tā rīkojies. Ģ. Fūrmanis un J. Ročāns skaidro, ka šo noteikumu ievērošana būtiska ir tieši drošības dēļ, lai nevarētu notikt traģiski negadījumi.
Medību pārkāpumi šajā reidā vairāk netika konstatēti, taču nācās saskarties ar vairāku jauniešu muļķīgu rīcību. Netālu no Skujenes kādā pļavā ievērojām mašīnu. Nolēmām pārbaudīt, vai ar to mājup nedodas mednieki. Kad tuvojāmies, vairāki jaunieši automašīnu atstāja un paši iebēga krūmos. Iespējams, par pamatu bēgšanai bija braukšana dzērumā, jo auto bija pamatīgi sabojāts, braucot pa nepiemērotiem ceļiem. Auto turklāt atradās tīkli un pāris zivis, taču iespējams, ka tās bija izvilktas privātā dīķī. Pateicoties mašīnā atrastajiem dokumentiem, Skujenē uzmeklējām automašīnas īpašnieku, kurš apgalvoja, ka neko nezina par notikušo un visu vainu novēla uz draugiem, kuri auto aizņēmušies.
Pozitīvi, ka saskārāmies tikai ar vienu medību pārkāpumu, tomēr tas, ka tie netika atklāti, diemžēl nenozīmē, ka to nav. Gan J. Ročāns, gan Ģ. Fūrmanis piekrīt, ka malu mednieki kā jebkurš likuma pārkāpējs cenšas palikt nepamanīti un neatklāti, tādēļ šos pārkāpumus atklāt ir grūti.
Pārbaudot medības un medniekus, situācijas mēdz būt dažādas. Par laimi tādu gadījumu, kāds pirms nedēļas notika Rēzeknē, kad malu mednieki šāva uz medību inspektoriem, Cēsu rajonā nav bijuši. Tomēr likuma pārkāpēji ne reizi vien mēģinājuši aizbēgt vai pretoties.
Lielākoties mednieki, kuri pārkāpuši noteikumus, cenšas sarunāt, lūdz nevienam par pārkāpumu neteikt un notikušo aizmirst, jo sodi par medību pārkāpumiem nav mazi. Administratīvo pārkāpumu kodekss par šaujamieroča, munīcijas iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi fiziska persona, kurai ir attiecīga atļauja, paredz naudas sodu līdz 250 latiem vai šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu uz laiku no viena līdz trim gadiem. Krimināllikuma 112. pants “Nelikumīgas medības” paredz, ka par nelikumīgām medībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā, soda pat ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Šauj izklaides pēc
J. Ročāns neslēpj: “Tiem, kuri vēlas medīt nelegāli, aizliegumi ir vienaldzīgi. Viņi šauj tos meža dzīvniekus, ko ierauga.” Malu mednieki un medību noteikumu pārkāpēji mēdz būt gan mūsu rajona iedzīvotāji, gan iebraucēji – nedēļu nogalēs lielākoties rīdzinieki. Nereti nelikumīgās medības jau iepriekš izplānotas un mednieki pat izlikuši sāli, lai piesaistītu dzīvniekus.
J. Ročāns vērtē, ka agrāk dzīvniekus lielākoties medīja gaļas dēļ, tagad medības kļuvušas par veidu, kā gūt asas izjūtas un paaugstinātu adrenalīna līmeni. Nedomājot par sekām, medību pārkāpumus izdara arī visas nepieciešamās atļaujas nokārtojušie mednieki. Novērots, ka pilsētnieki mēdz izklaidēties ar kvadracikliem, pie reizes nomedījot arī kādu meža dzīvnieku, taču netiek padomāts par to, ka tiek izbraukātas ganības.
Veicot medību kontroli, nākas saskarties arī ar malu medniecību, kuras iemesls meklējams ekonomiskajā situācijā. “Bijuši gadījumi, kad ieejam mājās un sastopamies ar neaprakstāmu nabadzību, kad pārkāpuma izdarītājs tā arī pasaka – ja atņemsi pēdējo pus buku, tad man vairs nebūs ar ko pabarot bērnus,” atklāja Ģ. Fūrmanis.
J. Ročāns atceras gadījumu, kad aizbraukts pie vīrieša, kurš buku noķēris cilpā. Vīrietis nav bijis mājās, bet ģimene atklājusi, ka viņš devies uz izgāztuvi, lai atrastu klijas, no kā vārīt putru. “Kā tādā situācijā rīkoties?” vaicā J. Ročāns. Malu mednieks nav mednieks
„Nezinu, vai to varētu saukt par mednieku, kurš medī lieguma laikā. Pat ja viņam ir licences. Jā, tad viņš ir iekļuvis mednieku vidē, bet diez vai ir mednieks. Mednieks pēc pārliecības, pēc uzvedības. Mednieks neatļausies dabai darīt pāri. Viņš paņems tikai to, ko drīkst, bet nemedīs, ja ar to pāri tiek nodarīts dabai,” uzskata J. Ročāns.
Ģ. Fūrmanis un J. Ročāns skaidro, ka liegumam medīt kādu dzīvnieku iemesls ir to aizsardzība. Tas ir ne tikai tādēļ, lai nenodarītu kaitējumu dabai, bet arī ētisku iemeslu dēļ. Kā neizprotamu piemēru abi uzskata šopavasar notikušo gadījumu, kad licencēts mednieks nošāva stirnu kazu laikā, kad tās mazuļi vēl bija vēderā.
Lielākoties visus meža dzīvniekus nemedī, kad tie zīda mazuļus. Ja šādā laikā nomedī mežacūku, kura baro mazuļus, tie nomirs bada nāvē. Pašlaik nedrīkst medīt briežus, aļņus, taču medīt atļauts bukus. Pirms neilga laika ierobežojumi mežacūku medībās tika atcelti, jo šie dzīvnieki savairojušies pārāk daudz un nodara postījumus lauksaimniecībai. Līdz ar to vēl jo vairāk medīšana vai nemedīšana sivēnu zīdīšanas laikā kļūst par mednieku ētikas un atbildības jautājumu.
Cīņā ar malu medniekiem liela nozīme ir arī mednieku kolektīviem. Kā atzīst abi reida rīkotāji, mednieks medību iecirknī ir saimnieks, turklāt ieinteresēts, lai malu medības nenotiek. Tomēr cīņa ir grūta un, visticamāk, tuvākajā laikā arī nebeigsies.
Pusgada laikā Cēsu rajonā konstatēti: * 30 pārkāpumi pēc Administratīvo pārkāpuma kodeksa 181. panta “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšana”. * Trīs medību pārkāpumi pēc Krimināllikuma 112. panta “Nelikumīgas medības”.
Komentāri