Mazkvalificēto darbinieku skaitu Latvijā līdz 2020.gadam plānots samazināt no 31% līdz 20%, vienojusies Nodarbinātības padome, kurā darbojas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) un labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Ekonomikas ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Nodarbinātības padomes sēdē ministri sākuši diskusiju ciklu par nepieciešamajiem darba tirgus pārkārtojumiem. Tostarp sanāksmē diskutēts par pieaugušo izglītību, akcentējot globāli notiekošās straujās izmaiņas darba formās un saturā, kas pieprasa jaunas prasmes un zināšanas. Tāpēc Latvijā ir būtiski izveidot elastīgu pieaugušo izglītības sistēmu, kas spēj ātri pielāgoties tirgus vajadzībām.
No darba tirgus perspektīvas, pieaugušo izglītības sistēmas virsmērķis ir valsts cilvēkkapitāla stiprināšana. Ministri vienojās, ka prioritāri ir nepieļaut mazkvalificēto darbinieku skaita pieaugumu, galvenokārt samazinot vidējās izglītības absolventu skaitu, kas neturpina mācības un nonāk darba tirgū bez konkrētas profesijas. Tāpat noteikts mērķis samazināt jau esošo mazkvalificēto darbinieku skaitu no 31% 2016.gadā līdz 20% 2020.gadā. Vienlaikus ministru padome apņēmās aktivizēt pieaugušo izglītības sistēmu, lai spētu nodrošināt darbiniekus perspektīvajām tautsaimniecības nozarēm.
Nodarbinātības padomes sēdē ministri vienojās par Izglītības un zinātnes, Labklājības un Ekonomikas ministrijas trim galvenajiem uzdevumiem pieaugušo izglītības sistēmas pilnveidošanai.
Pirmkārt, pieaugušo izglītības piedāvājums tiks veidots ciešā sadarbībā ar darba devējiem un nozaru ekspertiem, nodrošinot pēc iespējas precīzāku izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus vajadzībām, iestrādājot tajā efektīvākās darbaspēka prasmju uzlabošanas stratēģijas un nodrošinot elastīgu izglītības pielāgošanos nodarbinātības izmaiņām.
Otrkārt, iesaistoties visām trim ministrijām, tiks izstrādāta ilgtspējīgas un vispusīgas pieaugušo izglītības sistēmas tālākās attīstības politika, īpaši veicinot uzņēmumu iesaistīšanos darbinieku apmācībā un pieaugušo pašu interesi par prasmju pilnveidošanu.
Visbeidzot, tiks izstrādāti priekšlikumi, kā stimulēt plašāku un aktīvāku profesionālās un augstākās izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo apmācībā.
Oktobrī plānota nākamā Nodarbinātības padomes sēde, kurā iecerēts diskutēt par pasākumiem vidējās izglītības posmā, lai samazinātu to jauniešu skaitu, kas neturpina mācības un nonāk darba tirgū bez konkrētas profesijas.
Šogad 8.jūlijā Nodarbinātības padomes sēdē tika panākta vienošanās veidot neformālu trīs ministru padomi, lai izstrādātu nepieciešamos darba tirgus pārkārtojumus un nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību to ieviešanā.
Dibinot Nodarbinātības padomi, ministri vienojās prioritārajos pārkārtojumos ietvert pieaugušo izglītības sistēmas izveidošanu, efektīvu, modernu un kvalitatīvu vispārējo izglītību, studējošo skaita pieaugumu eksakto zinību un inženierzinātņu nozarēs, darba devēju iesaisti izglītības piedāvājuma veidošanā un sniegšanā, jauniešu prasmju un nodarbinātības uzlabošanu un darbu iedzīvotājiem virs 50 gadiem.
Ekonomikas ministrijas izstrādātās ikgadējās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes uzrāda darba tirgus disproporcijas un darbaspēka neatbilstību tautsaimniecības vajadzībām. Reālā situācijā darba tirgū un nākotnes prognozes liecina par nepietiekamu augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un inženierzinātņu speciālistu, kā arī darbaspēka ar profesionālo izglītību trūkumu.
Šogad jūnijā Ekonomikas ministrija prezentēja ziņojumu par darba tirgus attīstības prognozēm, kurās tika minēts, ka nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties un līdz 2022.gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 000, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%.
Pēc ministrijā paustā, turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, piemēram, 2022.gadā pārpalikums aplēsts 10 000, vienlaikus iztrūkums veidosies pēc dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem – 2022.gadā iztrūkums būs 16 000.
Ministrija rosina līdz 2020.gadam būtiski palielināt vidusskolēnu skaitu, kuri spēj sekmīgi nokārtot eksāmenus, – matemātikā par 52% jeb no 5200 līdz 8000 skolēniem, dabaszinībās 2,3 reizes jeb no 2600 līdz 6000 skolēniem, bet svešvalodās divarpus reizes jeb no 4000 līdz 10 000 skolēnu.
Tāpat ministrija rosina panākt absolventu skaita pieaugumu eksaktajās un inženierzinātnēs par 47% jeb gadā no 3400 līdz 5000.
Plānots arī samazināt jauniešu skaitu bez profesijas un panākt, lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo. Savukārt pieaugušo izglītībā paredzēts iesaistīt 2,3 reizes vairāk cilvēku jeb no 65 000 līdz 150 000 cilvēku.
Komentāri