Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Mārsnēnu izstādē atklājumi un pārsteigumi

Iveta Rozentāle
00:00
23.09.2025
200
1
Marsn Bibl (1)

Apbrīnas vērts. Liels pārsteigums izstādes apmeklētājiem bija Jāņa Puriņa gobelēns. FOTO: no albuma

16.septembrī sirsnīgā gaisotnē notika izstādes “Mūsu pagasta stāsti” atklāšana Mārsnēnu bibliotēkā, kurā savu talantu, izdomu un iedvesmu rāda ar pagastu cieši saistīti cilvēki.

“Milzīgs paldies visiem trīspadsmit dalībniekiem par uzticēšanos un gatavību padarīt šo izstādi tik īpašu! Pateicoties mūsu pašu cilvēku atsaucībai un atvērtībai, izdevās izveidot krāsainu un sirsnīgu mozaīku, kas ļauj ieraudzīt, cik daudzveidīgi katrs spējam paust savu iekšējo pasauli. Un atklāšanas vakarā dzirdētie aizkustinošie, iedvesmojošie un pat pārsteidzošie stāsti to apliecināja divkārt!” teic Mārsnēnu pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Mūrniece.

Ideja radusies vienā no iepriekšējām izstādēm, kurā bija mārsnēnietes Baibas Aļeškēvičas tamborējumi. Apmeklētāji dalījās arī par to, ko paši mājās rada. “Vasarā apdomājot izstādes konceptu, sapratu, ka tie varētu būt ne tikai rokdarbi, bet viss, kas sais­tās ar mums pašiem, lai rastos izstāde ar sajūtām un redzējumu par Mārsnēniem un mārsnēniešiem. Tad aicināju pieteikties. Pateicoties vietējo atsaucībai, varējām izveidot tik krāšņu un izzinošu izstādi. Lieliska iespēja iepazīt tuvāk pagasta iedzīvotājus un ar Mārsnēniem cieši saistītos cilvēkus. Par izstādi ir ļoti pozitīvas atsauksmes, ir daudz apmeklētāju, cilvēki grib redzēt, ko savējie dara un rada. Ar laiku jādomā par izstādes turpinājumu, jo tā ir brīnišķīga iespēja padižoties, kas pašu pusē tapis,” stāsta D.Mūrniece.  

Daigas Akmenes sirdslieta ir adīšana un šūšana. Vēl neuzsākušai skolas gaitas, meitenei interesi par adīšanu raisīja vecāmamma. Sākumā viņa Daigai nedeva savas vērtīgās adatas, meitene izmantoja stienīšus no skaitāmajiem kauliņiem. Taču, kad Daiga mācījās Mārsnēnu astoņgadīgajā skolā, starpbrīžos zem sola džinkstēja adāmadatas.

Olita Gruna radījusi lupatu paklājiņu “Mārsnēnu jūra”, jo mēdz teikt, ka Mārsnēnu nosaukums cēlies no lībiešu vārda “mare” – jūra. Sarmīte Lāce priecē ar Mārsnēnu fotogrāfijām un keramikas darbiem. Arī Ilze Meistere uzticējusi izstādei savas fotogrāfijas. Pagasta skaistā daba rosinājusi to iemūžināt attēlos. Tie kļūst arī par apsveikumu kartītēm.

Raita Viestarte    apguvusi un apgūst dažādas prasmes pulciņos un meistarklasēs. To skaitā ir rotaslietu, ādas izstrādājumu darināšana, tapošana, mācījusies keramikas iemaņas, kokgrebšanu, dekupāžu. Daudzpusīgi skaistais rezultāts redzams izstādē.

Sandas Salmiņas pirmā iepazīšanās ar mālu notika Mārsnēnu pamatskolā. Sanda eksperimentē ar dažādu krāsu mālu, formām un faktūru, kas redzams arī izstādē izvēlētajos traukos. Edvīns Timo­fējevs izstādei iesniedza kokgriezumus “Velniņš” un “Dieviņš”. Grebt koku Edvīns sācis darbavietā Mārsnēnu kurtuvē. Savu­kārt viņa mazmeitai četrpadsmit gadus vecajai Keitai Melānijai Timofējevai labi padodas zīmēšana. Iespējams, radošums ir mantots no vectēva.

Gita Ostrovska dalījusies ar saviem adījumiem un galvas rotām – kroņiem. Katru gadu ģimene rīko kādu kopīgu pasākumu, piedaloties darbnīcās un meistarklasēs, kas stiprina ģimenes saites. Liels pārsteigums izstādes apmeklētājiem bija Jāņa Puriņa gobelēns. Viņa radošie darbi tapa tad, kad bērni bija mazi. Tad darinātas arī jostas un pulksteņu siksniņas no makšķerauklas un krāsaina elektrības vadu izolācijas materiāla.

Liepēniete Dzintra Zālīte ir cieši saistīta ar Mārsnēniem, te ir viņas dzimtas saknes. Bērnībā ar aizrautību klausījusies omītes stāstus par savu dzimtu un mājām, turpinājusi par to stāstīt saviem bērniem, tapusi arī grāmata par Zālīšu dzimtu. Izstādē līdzās izdevumam izlikts arī Dzintras omītes simtgadīgais pūra gald­auts un lukturis.

Ingrīda Zilgalve izstādei vēlējās pievienot stāstu par savu vīratēvu un mārsnēniešiem iemīļoto skolotāju Ojāru Zilgalvi, atnesot fotogrāfijas un dokumentus no skolotāja darba gadiem, kā arī skolēnu dāvātos fotoalbumus. Tāpat Ingrīda rosina izveidot atsevišķu novadpētniecisku izstādi par Mārsnēnu pamatskolu, jo materiālu par to ir daudz.

Inga Dreimane izstādei iesniedza kopiju 1911. gada kartei, kur redzami Mārsnēni, un 1984. gada noteikumus vispārizglītojošo sko­lu skolēniem. Šos priekšmetus Inga atradusi vecmāmiņas mājas bērniņos.

Izstāde skatāma līdz 1. novembrim.

    Komentāri

  1. Adel saka:

    Pagasts atskiriibaa no pilsetas ir viena liela saime.
    Kur cilveki viens otru pazist zina kur dzivo ar ko nodarbojas satiekoties viens ar otru parunaa..apspriez jaunumus..priecajas par to kas piedzimis un seero par to kas momiris ..pazist ari iomes opisus..kadreizejos laikos manaa bernibas visi stradaja kopsaimniecibaa solhozaa bija fermas darbnicas laukstradnieki kombainieri..visi ritos pulcejas darbam svineja svetkus.ballejas klubaa..lidz kads ierosinaja uznemt filmu par pagasta cilvekiem..no filmas man atminaa palika laikabiedri pie pziedosam aabelem. Kuraa redzeju pazistamus cilveekus…un to izradija pagasta svetkos..un ta pagaja vesels laikmets ta laks cilveku dziive..darbs prieki un bedas intervihjas ar tiem kino atminaas…..laiki mainaas un arii paaudzes..un cilveki aizceloja bet palikusie stradaa dazadas pilsetas un pagastos un satiekas tikai brivdiebas..bet teijsiet raksts ir par Marsnenu rokdarbnieku izstadi..tiesi taa..tagad cilveki vairak dzivo savrupi un vienigaa iespeja par cilvekiem vairak uzzinat par vinu nodarbosanos..hobijiem izstades.neapsaubami tas ir skaistas.radosuma milestibas un ieksejas pasaules atklasme darbos..es ieteiktu marsnenu pagastam ari veidot dokumentalu filmu par cilvekiem rokdarbniekuem.daudzbernu gimenem uznemejiem vinus filmaa intervejot…jus varat iedomaties ka berni mazberni un najamas paaudzes laikmetu griezos pagasta svetkos filma redzetu savus sencus..laijabiedrus nu gluzi kaa dzivus…mani dzuvesceli ari aizveda citur..bet vismilakais un atminaa paliekosais man ir bernibas un jaunibas pagasts…ak maarsneeniesi miluet savu dzimto vietu..un neaizmirstiet laikabiedrus.dzimtas kaiminus..un lielios rokdarbniekys..kas ir daka no jusu dzives.

  2. Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

    00:00
    06.12.2025
    6

    Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

    Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

    00:00
    05.12.2025
    105

    Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

    Kad vainojams tas, kurš nav klāt

    00:00
    04.12.2025
    344
    1

    Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

    Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

    12:06
    03.12.2025
    42

    Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

    Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

    00:00
    03.12.2025
    89

    Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

    Viena dzīve atklāj valsts stāstu

    00:00
    02.12.2025
    62

    Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    29
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi