Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Mākslīgais intelekts ikdienā. Ir vērts uzzināt

Madara Sidorčenko
07:00
12.05.2025
154
75nchi9ck

Kamēr lielākā daļa cilvēku atpūtās un atzīmēja 1. maija Darba svētkus, Cēsīs, mākslas telpā “Mala”, norisinājās mākslīgā intelekta brīvā formāta konference “Alkoritms 2025”. Arī programmu un diskusiju tematus pasākumam bija sagatavojis mākslīgais intelekts (MI).

Konferenci vadīja trīs draugi, sevi iepazīstinot kā Jānis Nr.1, Jānis Nr.2 un Jurģis. Viņi IT jomu izvēlējušies kā savu pamata nodarbošanos vai profesijā izmanto tā iespējas. Galvenie sarunu temati bija par medijpratību, mākslīgā intelekta (MI) būtību, MI aģentiem, tā pielietojumu ikdienā. Protams, arī par to, kā ar MI tiek radītas jaunas krāpniecības shēmas.

Par mākslīgo intelektu ikdienā var dzirdēt dažādos aspektos, tomēr daudzi to joprojām uztver kā ko tālu un uz sevi neattiecināmu. Taču tā nav. Gandrīz ikviens, kurš izmanto viedierīces un publicē saturu tiešsaistē, var būt pakļauts mākslīgā intelekta darbībai.

Konferencē viena no tēmām, kas lika iesaistīties arī publikai, bija par to, kas notiek ar fotogrāfijām mūsu telefonos un pēc to publicēšanas sociālajos medijos. Izrādās, publicētais saturs tiek izmantots kā mākslīgā intelekta mācību materiāls. MI veic analīzi, veido savu datubāzi, lai vēlāk spētu ģenerēt attēlus, video un citus multimediju darbus.

Vai esi pamanījis savā bilžu galerijā mapes, kurās attēli sakārtoti pēc cilvēkiem, dzīvniekiem vai lokācijām? Tā pamatā ir mākslīgais intelekts, kurš apmācīts seju atpazīšanā un lokācijas noteikšanā. Tāpēc, pirms viedierīcē lejuplādēt kādu lietotni, būtu jāiepazīst tās privātuma politika un lietošanas noteikumi, lai saprastu, kas notiek ar taviem datiem.
M

ākslīgais intelekts pēc cilvēku komandām var uzģenerēt visdažādākās fotogrāfijas un video. Kā spilgts piemērs tika minēts Salvadora Dalī muzejs Sentpītersbērgā, Floridā, kur apmeklētājus sagaida mākslinieka digitāls tēls, kas sniedz iespēju vērot slavenā gleznotāja runas un kustību manieri, viņam pašam “stāstot” par savām gleznām. Šī sadaļa konferencē izraisīja diskusijas gan par ētiskiem apsvērumiem, gan par patiesumu, izceļot jautājumus, vai patiešām iespējams godprātīgi un patiesi atdarināt sabiedrībā nozīmīgus cilvēkus, balstoties tikai uz internetā pieejamo informāciju. Vai viņi būtu vēlējušies, lai tiek radītas viņu digitālās versijas?

Mākslīgo intelektu var izmantot arī kā ikdienas darbu palīgu – veidot tekstu konspektus un analīzes. Konferencē tika minēts piemērs, kur mākslīgā intelekta aģents palīdz izskatīt e-pastā ienākošās vēstules un izveidot ziņojumu par svarīgiem notikumiem. Klausītāji arī dalījās pieredzē, kā izmantojuši mākslīgā intelekta palīdzību vai savu profesionālo skatījumu uz to.

Laikrakstam “Druva” kāds 33 gadus vecs programmētājs un konferences apmeklētājs atzina, ka viņu šī tēma saista īpaši. Vīrietis nodarbojas ar mākslīgā intelekta aģentu trenēšanu, lai viņi nākotnē spētu pēc ziņu konteksta veidot kvalitatīvāku darbu, uzsverot, ka pagaidām MI to dara ļoti mehāniski un tam vēl ir savi trūkumi.

Tēma par mākslīgā intelekta aģentiem ieinteresēja arī aktīvu mākslas telpas “Mala” pasākumu apmeklētāju, 23 gadus vecu tehniķi. Viņš sacīja: “Man ļoti interesants šķita posms, kurā stāstīja par mākslīgā intelekta aģentiem un kā viņus nodarbināt. Man uzreiz ienāca prātā idejas, kā izmantot mākslīgā intelekta rīkus mazāk nopietnu uzdevumu izpildei, piemēram, likt viņiem analizēt garākus tekstus vai katru dienu sastādīt plānu, kur man papusdienot.” Vīrietis piebilda, ka tikai nesen sācis iepazīt mākslīgā intelekta iespējas, bet pēc konferences noteikti izmantos tās vairāk.

Savukārt programmētājs pieminēja, lai gan nekā jauna nav uzzinājis, konferencē viņam bija interesanti vērot, kā citi apmeklētāji uztver un saskata mākslīgo intelektu, kāda ir cilvēku izpratne par tā rīkiem un cik spējīgi cilvēki ir atpazīt to pielietojumu, jo “MI instrumenti ir vēl daudz spējīgāki, nekā mēs šodien redzējām”.

Mākslīgajam intelektam ir arī sava tumšā puse, kas tika pieminēta konferencē. Ar MI rīkiem var veidot dažādas krāpšanas shēmas – gan naudas izspiešanai, gan dezinformācijas veicināšanai un kāda cilvēka, visbiežāk sabiedrībā labi zināma, vai politiskas personas nomelnošanai.

Ņemot vērā mākslīgā intelekta klātbūtni mūsu ikdienā, ir būtiski ne tikai iepazīt tā iespējas, bet arī apzināties riskus un mācīties sevi pasargāt. Informatīvi pasākumi palīdz veidot izpratni, kritisko domāšanu, spēju gudri un atbildīgi izmantot digitālos rīkus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
9

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
108

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
351
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi