No janvāra Cēsu klīnikā maksas pakalpojumiem paaugstinātas cenas, informē Cēsu klīnikas valdes locekle un finansiste Aivija Zerne. “Visiem klīnikas sniegtajiem pakalpojumiem ir aprēķināta pašizmaksa, to veido gan klīnikas komunālie maksājumu, gan cilvēkresursu izmaksas, faktiski jebkas, kas saistīts ar noteiktā pakalpojuma nodrošināšanu. Taču tas, ka pakalpojuma izmaksas aug un ārstniecības personām tiek celta minimālā alga, nav vienīgais ietekmējošais faktors maksas pakalpojumu cenu kāpumam. Tāpat salīdzinām tirgu, vismaz tuvāko medicīnas pakalpojumu sniedzēju cenas, ja pēc mūsu pašizmaksas ir augstāka, savukārt kaimiņos cena zemāka, arī mēs to nepaceļam. Turpretī, ja kaimiņos kāda pakalpojuma cena ir dārgākā nekā Cēsu klīnikā, mēs cenas izlīdzinām,” skaidro A. Zerne.
Iedzīvotāji pauduši neizpratni, kāpēc iestāde, kas saņem pašvaldības finansējumu, kā arī valsts finansējumu, cenas paaugstinājusi. Te A. Zerne uzsver, ka slimnīcā ir gan valsts noteiktie pakalpojumi, gan maksas pakalpojumi. “Pakalpojumiem, kurus mēs sniedzam par valsts noteikto maksu, nekāda papildu samaksa netiek prasīta, bet maksas pakalpojumos, ko nodrošinām, nav iesaistīti nedz valsts, nedz pašvaldības līdzekļi. Pašvaldība maksā 19000 eiro tikai jaunajiem speciālistiem, kurus izvēlējusies atbalstīt. Ja topošais speciālists ir Cēsu iedzīvotājs, kurš mācās klīnikai nepieciešamā ārstniecības specialitātē, tad pašvaldība var pieņemt lēmumu šo studentu finansiāli atbalstīt. Mēs labi saprotam, ka cīņa par speciālistu piesaisti ir sīva, jo Rīgā ir citas iespējas, un, protams, ikviens speciālists vēlas kāpt pa karjeras kāpnēm, taču pašvaldība šos jautājumus regulāri risina un meklē jaunas iespējas.”
Virkne iedzīvotāju, kuri pieteikušies rindā uz maksas pakalpojumiem vēl pērn, bet rindu sagaidījuši tagad, par sadārdzinājumu nav bijuši informēti, tālab jūtas apjukuši. Cits principiāli pārrakstās uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, vienlaikus sūdzoties, ka rinda iestiepjas līdz 2018. gada augustam. Kāda zvanītāja uzskata, ka šādu pakalpojumu nevar uzskatīt par pieejamu. A. Zerne teic, ka Veselības ministrija šogad solījusi risināt garo rindu problēmu uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, taču: “Cēsu klīnika nav vienīgā ārstniecības iestāde. Ja klients veselības stāvokļa dēļ nevar gaidīt garā rindā, pastāv iespēja izvēlēties citu medicīnas iestādi, kur, iespējams, rindas ir īsākas. Rindu garumu uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ietekmē speciālistu trūkums. Saprotam arī iedzīvotājus. Nonākot šādā situācijā, ikviens justos vīlies. Tas mums ir labs signāls, un šo jautājumu visdrīzākā nākotnē noteikti izskatīsim. Pieļauju, ka nav bijusi veiksmīga komunikācija un informācijas trūkuma dēļ cilvēki nav sagatavoti sadārdzinājumam. Bet klīnika pašlaik aktīvi strādā pie komunikācijas ar sabiedrību un šī gada laikā apņēmusies šo dialogu uzlabot.”
A. Zerne informē: “ Ņemot vērā gan krīzes situācijas, gan risinājumus, klīnika saimniecisko gadu noslēgusi ar pluss zīmi. Katru gadu no budžeta pamatlīdzekļu atjaunošanai atvēlam līdz pat 500 tūkstošiem eiro. Būtisks aspekts ir nodrošināt pietiekamu pacientu plūsmu, lai atpelnītu iegādāto tehnisko aprīkojumu. Iespējams, 2017. pārskata gadu beigsim ar peļņas zaudējumiem, savukārt naudas plūsma ir pozitīva, tā kā nav bažu par iespējamu klīnikas likvidēšanu.”
Komentāri