Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Mākoņos zīmēt viegli

Sarmīte Feldmane
09:23
09.10.2015
3
Vidzeme Lv 1

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā tālāko administratīvi teritoriālo (ATR) reformu. Viens no variantiem paredz novadu samazināšanu līdz 51, otrs piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties. Tās daļēji sakristu ar savulaik pastāvējušo rajonu robežām.

Pašvaldībām būtu jāslēdz savstarpēji līgumi vai pat jāveido jauna sadarbības iestāde. Vairāki novadi sadarbojas, kopīgi uztur iestādes jau tagad. Kā, piemēram, Amatas, Pārgaujas, Līgatnes, Raunas, Priekuļu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas pašvaldībām ir kopīga skolu valde, vairākām pašvaldībām būvvalde. Vēl pavisam nesen par šādu sadarbību pašvaldības uzraugošās institūcijas izteica pārmetumus.

Ministrija variantus nodevusi apspriešanai. Viesojoties Cēsīs, VARAM ministrs Kaspars Gerhards atbildēja uz “Druvas” jautājumiem.

– Pagājuši seši gadi kopš dzīvojam novados. Pirmajos četros gados pagastu ļaudis iepazina kaimiņus, tagad sapratuši, ka visi ir no viena novada, ka intereses un nākotne ir kopīga. Tagad atkal kaut ko mainīs?
– Reforma paredzēta divos posmos, tas tika pateikts jau 2008. gadā. Reforma nav plānota tūlīt, runājam par 2021.gadu, kad beidzas plānošanas periods. Šajā periodā ir iespēja izmantot struktūrfondu piedāvātās iespējas. Mainās ES pieeja resursu izmantošanai. No grantu programmām pāriet uz citām. Kā, piemēram, Junkera plāns, kur paredzēta brīva konkurence visiem projektiem ES. Svarīgi, lai 2020.gadā Latvijas novadi būtu tik spēcīgi, ka var startēt konkursos un īstenot projektus, piesaistot valsts un ES naudu, un iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus. Konkurence būs ļoti liela.

– Vai ir veikts 2009.gada reformas izvērtējums?
– Izvērtējums ir, tas 2013.gadā izskatīts valdībā. Informācija ir izvērtēta, veikti trīs pētījumi – par veselību, par izglītību un pārējiem pakalpojumiem, ko sniedz pašvaldība, – bibliotēkām, kultūras pieejamību. Pētījumi tiks prezentēti dažādās auditorijās, aicinām diskutēt. Ja ir politiskā griba, par šiem jautājumiem jārunā. To kā svarīgu vienmēr uzsvērušas uzņēmēju organizācijas, arī ārvalstu investori saka, ka pašvaldībās vajadzīgi kompetenti partneri. Esam vērtējuši, kā pašvaldībām veicies ar naudas piesaisti, atšķirības ir lielas. Ir veikta analīze, ko vēlas investori, viņiem svarīgi, lai pretī būtu zinoši cilvēki. Mazos novados tādu trūkst, nepietiekama ir darbinieku kapacitāte. Jautājums ir atvērts. Mēneša laikā koalīcijas partneri izvērtēs, tad diskutēs, ministrijai līdz decembrim jāiesniedz priekšlikumi. Ja nediskutējam tagad, tad pētījuma rezultāti, izvērtējums novecos un būs lieki iztērēta nauda.

– Plānošanas reģioni apvieno pašvaldības, tie īsteno projektus, kas svarīgi reģionam. Kāpēc plānošanas reģioni nevar kļūt par to līmeni, kas strādā plašākā mērogā, apvienojot pašvaldību intereses?
– Ir veikts plānošanas reģionu darbības izvērtējums, ar to arī iepazīstināsim. Uzņēmējdarbības struktūra laukos pēdējos gados ir mainījusies, tā maina arī lauku cilvēku dzīvi. Mainījušies cilvēku ekonomiskie paradumi. Lai nodrošinātu, ka cilvēki paliek reģionos, jādomā, kā viņiem nodrošināt pakalpojumus – medicīnu, transportu, izglītību, kultūras pieejamību. Ne visur iedzīvotāji ir apmierināti. Plānošanas reģionu izveidē nav loģikas. Limbaži ir Rīgas plānošanas reģionā, Zemgales reģionā kopā ir Jēkabpils un Jelgava, kurām katrai atšķirīgas intereses. Vairāki centri Vidzemē attīstās – Smiltene, Gulbene, Madona, Cēsis. Ja paliekam pie tagadējiem plānošanas reģioniem, tad attīstība būs tikai Valmierā.

– Cik reāla ir uzzīmētā karte?
– Tā ir diskusijām. Vai nu apvienojas lielāki novadi, vai tiek veidotas sadarbības teritorijas. Līdz 2021.gadam ir divas pašvaldību vēlēšanas, un tā būs laba iespēja novadu vadītājiem, deputātiem pateikt iedzīvotājiem savu redzējumu. Neviens nevar liegt novadam, ja tā vadība uzskata, ka pašvaldība visas funkcijas veic, un iedzīvotāji domā tāpat, turpināt pastāvēt tādam, kāds tas ir. Bet redzam, ka reģionālie jautājumi tiek risināti, izmantojot finanšu izlīdzināšanu. Donori ir Rīga, Pierīgas novadi, Jūrmala un Ventspils, pārējās pašvaldības naudu saņem. Virkne pašvaldību saņem ļoti daudz naudas.

– Kādas problēmas atklājas pētījumā, ar kurām mazie novadi netiek galā?
– Kad diskutējam par skolotāju algām, skolu infrastruktūras pārskatīšanu, kur būs perspektīvās vidusskolas, cik maksā viena bērna izglītošana, pašvaldības nav gatavas kaut ko mainīt. Ne visas pašvaldības var nodrošināt bērnudārzu. Transporta nodrošinājums – kā to saplānot, lai iedzīvotājiem būtu pieejams.

– Lielā novadā šos jautājumus būs vieglāk atrisināt, kaut vai likvidēt mazu skolu, jo vara tālāk no iedzīvotājiem.
– Lielākā novadā administratīvie resursi pašvaldībā izmaksās mazāk, iespējas piesaistīt investīcijas būs lielākas.

– To pašu teica 2009.gada reformas laikā.
– Toreiz teica, ka reformai būs otrais solis, veidos apriņķus, tagad šī diskusija ir apstājusies. Piedāvājam pie tās atgriezties. Ja ir pašvaldības, kuras uzskata, ka ir labi tā, kā ir, tad iedzīvotājiem būs iespēja 2017.gada vēlēšanās arī atbalstīt tos deputātus, kuri uzskata, ka nav jāapvienojas. Līdztekus jābūt arī informācijai, cik iedzīvotājiem tāda pašvaldība izmaksā, kur tā ņem naudu.

– Kur notiks diskusijas par karti?
– Jau šonedēļ Saeimā, partijās. Diskusijas būs pašvaldības pārstāvošajās organizācijās. Tās jau ir četras, agrāk bija tikai Latvijas Pašvaldību savienība, tagad lielajām pilsētām, lielajiem novadiem un Pierīgas novadiem ir savas apvienības. Protams, sākušās diskusijas plānošanas reģionos. Gada sākumā bija sarunas arī ar Vidzemes plānošanas reģionu. Sākumā piedāvājums bija deviņi reģioni, tagad izkristalizējas, ka sadarbības reģionus varētu veidot ap lielajām pilsētām, attīstības centriem.

 


KO PAR MINISTRIJAS PIEDĀVĀJUMU DOMĀ PAŠVALDĪBU VADĪTĀJI?

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs:

–    Latvijā ilgtermiņā, desmit līdz piecpadsmit gados, ir jāveido lielāki novadi. Var diskutēt, kā tagad mainījušies iedzīvotāju paradumi, salīdzinot ar laiku pirms novadu veidošanas. Konceptuāli ir jāvirzās uz lielākiem. Esmu runājis ar lielāko novadu vadītājiem, viņi atzinuši, ka sākums bijis grūts, bet tagad uzsver, ka citādi plāno infrastruktūras attīstību, pakalpojumu pieejamību. Ne tikai pilsētai, visu vērtē plašāk. Pilsēta katrā ziņā šajā reformā būs zaudētāja. Tai būtu vieglāk dzīvot ar tiem resursiem, kas ir, iesaistoties projektos, piesaistot finansējumu un strādājot. Bet, ja vērtē no reģiona vai valsts viedokļa, tad lielāki novadi var plānot plašāk, tajos attīstība tiek plānota lielākā mērogā, sabalansētāk. Par piedāvātajiem variantiem ir jādiskutē, nevajadzētu lauzt cilvēku ieradumus, kas izveidojušies. Nedrīkst robežas ievilkt ar cirkuli , bet jādiskutē.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības komitejas priekšsēdētājs Hardijs Vents:

– Ar reģionu par reformu nav runāts, vienīgi garāmejot jautāts – vai par to būtu jādiskutē. Protams, dzīve mainās, un diskusijai par nākotni ir jābūt.
Lielie novadi – tās ir lielo pilsētu un attīstības centru intereses. Jau tagad naudu piesaistīt ir iespējas lielajām pilsētām un attīstības centriem, mazajiem novadiem tad, ja kas paliek. Pārmest, ka tie neattīstās, ir nekorekti. Arī mazie novadi, īstenojot projektus, ir ieguldījuši miljonus. Ja lielajam novadam pievienos, piemēram, piecus mazos, skaidrs, ka centrā ienāks vairāk naudas. Tur tā arī paliks. Politiķi un ierēdņi, kuri piedāvā reformu, dzīvo atrauti no dzīves. Arī ministri reģionālajās vizītēs dodas uz pilsētām, ne lauku novadiem. Tā vien šķiet, ka piedāvājums iedots apspriešanai, lai ministrija parādītu, ka strādā, lai novērstu uzmanību no citām aktualitātēm valstī. Tā jau ir tradīcija, ja ir problēmas, tiek meklēts vainīgais. Skolēnu skaits rūk – vainīgas mazās pašvaldības, kuras nelikvidē skolas. Diemžēl tas, kā dzīvo laukos, neinteresē. Šī reforma neveicinās lauku attīstību.

Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs:

– Ilgi esam uz to gājuši. Jau pagājušā gadsimta 50.gados Jaunpiebalga tika novērtēta kā atbilstoša rajona centram, tas tika aktualizēts arī 70.gados. Jūtamies pagodināti, ka Jaunpiebalga varētu kļūt par novada centru, ka apvienotos ar Vecpiebalgu un Raunas novada Drustu pagastu. Viss Raunas novads patiešām Jaunpiebalgai neder, jo aiz šosejas ir citi klimatiskie apstākļi, raunēnieši mūs nesapratīs. Ja nopietni – par piedāvāto reformu man nav komentāru. Kolēģi smejas. Šāda reforma neatrisina nevienu problēmu. Tad jau vienkāršāk uzreiz iezīmēt baltās teritorijas, kurām nav jēgas, nav attīstības, izvest no tām iedzīvotājus. Vismaz pagaidām neredzu loģiku, kaut nelielu ekonomisko pamatojumu.”

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone:

– Par VARAM iecerēto ATR nav iespējams spriest, jo nav pieejama detalizēta informācija par datiem un pētījumiem, ar ko pamatots viens vai otrs piedāvātais variants. Tomēr ir zināms, ka, sagatavojot projektus, nav uzklausīts ne pašvaldību, ne iedzīvotāju viedoklis, kā arī objektīvi un pamatoti izvērtēti ieguvumi un trūkumi pēc iepriekšējās reformas. Vienīgais publiski paustais vispārzināmais reformas mērķis ir vienlīdzīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšana reģionos, kura īstenošanai kā instruments tiek piedāvāta kārtējā reforma, kas kā eksperiments jāpārbauda, jo iepriekšējais it kā nav izdevies.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe:

– Pēc kartes redzams, ka Drustus atdos Jaunpiebalgai, bet Raunas pagastu pievienos Cēsīm. Pamatojums vienkāršs – izvērtējot teritorijas jēgu, to var sadalīt. Nesaprotu, vai tas ir joks. Lai gan – dzīvojam bagātā valstī, kur šādas reformas var atļauties. Apvienojot Raunas un Drustu pagastus, daudz kas tika veidots no jauna, tas nemaksāja maz, jo pagastos bija gan dažādas grāmatvedības programmas, gan dažādi risināti saimnieciskie jautājumi. Tagad esam vienā novadā, mums ir viens budžets. Lai pagastu sadalītu, būs jāiegulda krietni līdzekļi. Kam izdevīgs šāds risinājums? Neesmu redzējusi nevienu ekonomisku analīzi. Ko nozīmē brīvprātīga sadarbības teritoriju izveidošana? Kamēr Latvijā nebūs ilgtspējīgas reģionālās politikas, tikmēr iespējami dažādi brīnumi. ATR variantiem nav argumentu. Pārmetums, ka mazie novadi neattīstās, nav korekts. Attīstība notiek, bet, ja visām pašvaldībām būtu piedāvātas vienādas iespējas, tad redzētu, kurai ir nepieciešamā kapacitāte, kurai nav. Dzīvojam, zīmējot ar zīmuli mākoņos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
126

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
130

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
17

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
161

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi