Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Mājražošana ir iespējama bioloģiskā saimniekošana

Druva
00:00
12.03.2008
13

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem Cēsu rajonā

sertificētas 333 bioloģiskās lauksaimniecības saimniecības. Daudz, taču, cik no šo saimniecību saražotās produkcijas ir iespējams iegādāties? Liela daļa saimniecību, kuras savu produkciju pārdod, to piedāvā ar interneta veikalu starpniecību vai Rīgā zaļajos tirdziņos un veikalos, taču Cēsīs to neredzam.

Gan Sertifikācijas un testēšanas centra (STC) bioloģiskās lauksaimniecības ekspertes Santa Rīdere un Aija Kotāne, gan PVD valsts pārtikas inspektore Modrīte Zieda – Ziediņa uzskata, ka bioloģiski audzētajiem un ražotajiem produktiem būtu jābūt pieejamiem, turklāt svarīga būtu pārstrādes attīstība.

M. Zieda – Ziediņa vērtē, ka pieprasījums pēc bioloģiski ražotiem produktiem pieaug, bet pietiekams produktu apjoms un sortiments netiek nodrošināts: “Tā kā bioloģisko produktu pārstrāde nav attīstīta, tad realizēti galvenokārt tiek nepārstrādāti produkti vai tādi, kuriem veikta neliela pirmapstrāde.”

Skaidrojot, kādēļ pārstrāde pagaidām nav pietiekami attīstīta, nereti tiek minētas augstās prasības un daudzie noteikumi, tomēr STC un PVD pārstāvji uzskata, ka prasību izpilde garantē produktu drošību un izsekojamību. A.Kotāne vērtē, ka nereti lauksaimnieki neizprot noteikumus un procedūras, kas jāveic, lai saražoto varētu tirgot. Tādēļ skaidrosim, kas jādara.

Sertifikāciju lauksaimnieciskajā ražošanā un bioloģisko produktu pārstrādē veic divas kontroles institūcijas – STC Priekuļos un sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte” Rīgas rajona Salaspilī. Tās

veic saimniecību sertifikāciju. S.Rīdere skaidro, ja eksperti novērtē, ka saimniecība atbilst bioloģiskās saimniekošanas nosacījumiem, uzsākot darbību, par to tiek izsniegta izziņa, otrajā gadā izsniedz pārejas perioda sertifikātu, bet trešajā – bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu. Tomēr jāpaiet diviem pārejas perioda gadiem, pirms zemnieks var saražoto pārdot tirgū kā bioloģisko produkciju.

A.Kotāne atzīst, ka aizvien tiek konstatētas problēmas, un ne visi izprot prasības: „Daļa lauksaimnieku vēl aizvien domā, ka pietiek ar bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.”

M.Zieda – Ziediņa izskaidro: “Ar sākotnējo bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu kabatā zemnieks var braukt uz tirgu un pārdot kartupeļus, gurķus, ābolus, graudus, nodot kautuvei lopus, piena savākšanas vai pārstrādes uzņēmumam pienu. Ja vēlas pārdot ābolu sulu, skābētus gurķus, sieru, sviestu vai maizi, ražošana jāsertificē kā mājražošanas nozare.”

Ja zemnieks vēlas veikt primārā produkta iepakošanu un marķēšanu, ir jāreģistrējas PVD un jāinformē sertifikācijas institūcijas par šo darbību. Galaprodukts sertificējams kā bioloģisks tikai tad, ja visi ražošanas ķēdes posmi, ieskaitot vairumtirgotājus un mazumtirgotājus, ir sertificēti.

Piemēram, zemnieks savā bioloģiskajā saimniecībā izaudzē lopu, to pēc noteikumiem nokauj PVD atzītā un sertificētā kautuvē, saņem atpakaļ gaļu kā bioloģisku produktu. Tad no šīs gaļas mājražošanas uzņēmumā ražo desas, lai tās marķētu kā bioloģisku produktu, arī šim uzņēmumam jābūt sertificētam. M. Zieda – Ziediņa uzsver, ka ir problēma – Latvijā nav sertificētas kautuves bioloģiski audzētām cūkām, kas liedz cūkgaļu marķēt kā bioloģisku produkciju.

A.Kotāne min piemēru vēl vienai niansei: „Gatavojot ābolu sulu, tai jāpievieno arī cukurs, ja pievienosim veikalā dabūjamo, tā vairs nebūs bioloģiska. Jāmeklē bioloģiski ražots cukurs. Tāpat arī skābētie kāposti – lai tie būtu bioloģiski, ķimenēm un dzērvenēm, ko pievieno, jābūt bioloģiskām.”

M.Zieda – Ziediņa skaidro, ka olas, medu, pienu un citus produktus var tirgot kā primāru produktu, ja darbība reģistrēta PVD.

S.Rīdere vērš uzmanību arī tam, ka sertificētam jābūt arī procesam, kas tiek veikts kooperatīvos, veidojot dažādas produkcijas piedāvājumu, piemēram, piedāvājuma grozā iekļaujot burkānus, kartupeļus un citus dārzeņus. Bioloģiskie zemnieki turklāt produkciju nedrīkst piedāvāt pircējiem nefasētu, piemēram, maisos. M. Zieda – Ziediņa un S.Rīdere skaidro, ka produkcijai jābūt safasētai tā, lai tirdzniecības vietā to vairs nevajadzētu pārfasēt. Turklāt iepakojumam jābūt tādam, kas atverot sabojājas, ko var pārdot kā gabalpreci, lai nepieļautu sajaukšanos ar citiem, tai skaitā konvencionāli ražotiem produktiem.

Bioloģisko mājražotāju produkciju patlaban iegādāties varam tikai tirgos vai pašās zemnieku saimniecībās. Iespēja iekļūt veikalu plauktos ir tikai bioloģiski sertificētam medum un tējām.

V/SIA „STC” un PVD darbinieces atzina, ka lauksaimniekiem neskaidrību gadījumā vajadzētu meklēt padomu atbildīgajās institūcijās, kur izskaidros prasības un noteikumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
38

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
38

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
108

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
98

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
165

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
27
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi