Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Lugu varoņi pārvalda skatuvi

Druva
23:00
04.04.2008
33

Cēsu kultūras centrā 15 stundas varēja redzēt “Dzīvo afišu” – rajona 11 amatierteātru iestudējumus.

Tos vērtēja gan daudzie skatītāji, gan žūrijas komisija – režisors Haralds Ulmanis, aktrises – Baiba Indriksone un Ieva Mūrniece. Skati rīkoja rajona kultūras dzīves organizatore Ilze Kalniņa.

Teātri piedāvāja gan pazīstamu, gan mazāk zināmu dramaturgu lugu iestudējumus. Katrā izrādē dzirkstīja domas, kvēloja enerģija un lija sirsnība. Liepas amatierteātris “Krams” priecēja ar izrādi pēc Imanta Ziedoņa pasakas motīviem “Uzpirkstenītes piedzīvojumi”.

“Gribējās iestudēt izrādi bērniem, līdz šim to nebijām darījuši. Noskatījāmies multfilmu “Uzpasaka” un bija skaidrs – jāspēlē, “stāsta režisore Benita Sausiņa un piebilst, ka arī aktieri negribējuši spēlēt lugās, kuras redzētas citu iestudējumos.

Amatas amatierteātris “Taka” iestudējis daudziem tik pazīstamo Eduarda Vulfa “Līni murdā”. Režisore Laila Vaičūna atzīst, ka šodienas aktualitāte – dzīve virtuālajā realitātē, kad mānāmies mīlestības vārdā -, sasaucas ar lugā aprakstīto. Arī aktieru ansamblis atbildis iestudējumam.

Vaives dramatiskais kolektīvs sagādāja pārsteigumu ar mūsdienīgo lauku dzīves skaudrumu. “Kaimiņos atrada izrādes prototipus. Pirmizrādē skatītāji pateica, ko kurš spēlē izrādē,” stāsta aktrise Ritma Luca un piebilst, ka diemžēl bezdarbs, alkoholisms laukos nav vairs nekāds pārsteigums. “Kad izlasījām lugu, padomājām – pilsētā uz vienu hektāru ir tik daudz cilvēku, pagastā uz 20 hektāriem daži. Katrs kaimiņš labi pazīstams. Ceru, ka izrādē redzētais vismaz kādam liks padomāt,” domās dalās aktieris Andris Eliass.

Nītaures lauku teātris iestudējis turpinājumu pirms pāris sezonām augstu novērtētajai izrādei “Vistas”. “Jāredz izrāde visa, tikai daļu spēlējām. Kas nav pirmo redzējis, varbūt grūtāk saprast. Jānis Jurkāns lugu nosaucis “Vistas 2”, ar viņu vienojāmies un pārdēvējām “Dubults neplīst”,” stāsta režisors Arturs Bērziņš un piebilst, ka nākamgad būs trešā luga, un arī to nītaurieši iestudēs.

“Ko režisors, aktieri, skatītāji vēlas redzēt uz skatuves? Mūžīgās vērtības. Mūsu izrādē tā ir mīlestība, cilvēki maskās. Ja tās noņemtu, daudzas problēmas atrisinātu,” tā par

U.Rihtera lugas “Trakie” izvēli saka Jaunpiebalgas amatierteātra režisore Aina Damroze.

Lai gan teātra svētki notiek ik pavasari, tik daudz skatītāju kā pagājušajā sestdienā amatierteātru izrādes Cēsīs nebija pulcējušas. Katru noskatījās teju simts cilvēki.

“Pilnīgi visas izrādes neskatījāmies, paņēmām pusdienas pārtraukumu. Zinām, kas ir “Dzīvā afiša”, ne pirmoreiz atnācām uz skati,” atklāja skatītājas Skaidrīte Beļaka, Ārija Zēberga, Maruta Glaudiņa. “Nevaru ciest, ja aktieris nezina tekstu un skatās uz suflieri,” kritisku darvas pili iemeta Skaidrīte. Skatītājas atzina, ka paticis amatiešu iestudējums, laikmetīgi skarba bijusi vaivēniešu izrāde “Līnis murdā”. Radošās apvienības “MO” izrāde “Rožu krūma elfs” pacēlusi tonusu. Vaives dramatiskā kolektīva spēlētā luga – laikmetīga, skarba. “Interesanti, par ko būs jaunpiebaldzēnu “Trakie”. Laikam jau par kādu, kurš paņēmis lielu kredītu un nopircis kamieļus,” gaidot kārtējo izrādi, pārsprieda skatītājas.

Nītaures lauku teātra aktrise Maira Prikule atklāja, ka paticis liepēniešu uzvedums bērniem. “Teju visās izrādēs, kā jau mūsdienās, ir dzeršana,” viņa noteica un piebilda, ka viens skatītājs meklē

dziļu domu, cits grib izklaidēties.

Pēc katras izrādes žūrija iestudējumu pārrunāja ar visu kolektīvu. Kā “Druvai” atzina Arturs Bērziņš: “Labi, tas ir labi, ka arī aktieri var uzklausīt profesionāļu vērtējumu.”

Pēc izrādēm žūrijas komisijas priekšsēdētājs Haralds Ulmanis dalījās iespaidos: ” Teātru mākslinieciskais līmenis labs. Dažs iestudējums vēl jauns, nav iespēlēts. Aktieru ansambļi ir skaitliski lieli. Salīdzinot ar citiem gadiem, šoreiz lielāka krāsainība, daudzveidīgāka buķete. Pārsteidza taurenieši, veco Annas Brodeles antireliģisko lugu “Mantinieki” pagriezuši negaidītā skatījumā. Asprātīgi, dzīves tumšās un gaišās puses kopā. Nītaures teātrim vienā cēlienā bija grūti parādīt lugu. Raunas teātris uzņēmies grūtu uzdevumu. Patika liepēniešu sirsnīgā pasaka. Traģiski drūma, tāda, kas sit pa nerviem, bija vaivēniešu izrāde. Cēsnieku “Vīziju par “Karali Līru”” grūti nolikt blakus klasiskiem pašdarbības iestudējumiem.”

Amatierteātri meklē un izvēlas latviešu autoru darbus. Daudzi spēlē vienas un tās pašās izrādes, tāpēc prieks, ka nītauriešiem ir sadarbība ar Jāni Jurkānu, vaivēnieši atraduši Elmīru Matuli.

Pēc garajām izrāžu stundām Baiba Indriksone sacīja: ” Esmu smaidīga, daudz ko redzējusi,

saņēmusi enerģiju no tā, kas notika uz skatuves. Cilvēki atdod laiku, tērē naudu, veselību, lai pavadītu brīvās stundas iemīļotā nodarbē. Jūtos pārsteigta, ka neizsīkst avots, ka darbojas jaunieši, ne tikai vidējā un vecākā paaudze. Tiek veidoti krāšņi tēli, katram kāda odziņa, katrā savs personīgais un arī iezīmēts tēls, nevis aktieris pakļauj lomu sev, bet mēģina to, ko autors uzrakstījis, atdzīvināt. Režisori strādā ar rūpību. Izrādēs par visu padomāts – tērpiem, rekvizītiem, noskaņu. Šīs izrādes ir cilvēku mīlestības darbs. Esmu priecīga, ka te varēju būt. Redzēt aktieru pašaizliedzību.” Aktrise Ieva Mūrniece atzina, ka pārsteidzis mīļums un degsme, ar kādu aktieri spēlējuši. “Aktieri un režisori ieguldījuši milzīgu darbu,” uzsvēra aktrise.

Skatē katrs teātris saņēma atzinību, žūrija katrā iestudējumā uzsvēra to, kas vislabāk izdevies. Drustu amatierteātris (režisore Aiva Caune) saņēma atzinību par senās latviešu dramaturģijas popularizēšanu, Liepas amatierteātrim “Krams” (Benita Sausiņa) – par oriģinālāko iestudējumu, Vaives dramatiskais kolektīvs (Salvis Sīmanis) – par sāpīgas problēmas mūsdienīgu atspoguļojumu, Nītaures lauku teātris (Arturs Bērziņš) – spilgtākā partnerība izrādē, Raunas amatierteātris (Zita Neimane) ieguva titulu – radošo meklējumu teātris, radošā apvienība “MO” (Baiba Trinska – Roze) guva atzinību par oriģinālāko mūzikas risinājumu izrādē, Zosēnu amatierteātris “Intermēdija” (Dace Narvila) – par veiksmīgāko skatuves noformējumu, Amatas amatierteātris “Taka” (Laila Vaičūna) – par labāko aktieru ansambli, Jaunpiebalgas amatierteātris (Aina Damroze) – par latviskuma atdzīvināšanu mūsdienās. Žūrija par labākajiem iestudējumiem atzina Taurenes amatierteātra “Radi” (Baiba Krastiņa) izrādi “Mantinieki” un Cēsu teātra jauniešu studijas (Juris Feldmanis) spēlēto “Vīziju par “Karali Līru””.

Žūrija par šīgada skates labāko otrā plāna lomas atveidotāju atzina Jāni Klancbergu, bet aktrisi – Viju Rozlapu no Taurenes amatierteātra , labākā raksturlomas atveidotāja godu saņēma Mārtiņš Ščedrovs no Drustu amatierteātra, bet labākās raksturlomas atveidotājas – Ruta Teterovska no Nītaures lauku te-ātra. Labākais aktieris šogad Vitauts Švarcs no Nītaures amatierteātra, bet labākā jaunā aktrise – Baiba Prindule, kura spēlē gan Cēsu teātrī, gan radošās apvienības “MO” izrādēs. Cēsu teātra režisors Juris Feldmanis skatē saņēma atzinību

par labāko režiju.

Objektīvu iemeslu dēļ skatē nepiedalījās Vecpiebalgas, Inešu un Straupes amatierteātri.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
19

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
33

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
155

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
421
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
18
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi