Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Līvi – Cēsis, ar kājām un velosipēdu

Sarmīte Feldmane
00:00
14.06.2024
92
Celins

Droši uz priekšu. Veloceliņš gar šosejas malu no Līvu pagrieziena līdz Cēsu robežai atklāts. FOTO: Sarmīte Feldmane

Tagad no Cēsīm līdz Līviem Drabešu pagastā var droši un ērti aizbraukt ar velosipēdu vai aiziet kājām. To nodrošina mūsdienīgs celiņš.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens celiņa atklāšanā uzsvēra, ka šis projekts ļoti labi parāda kvalitatīvu valsts pārvaldes un pašvaldības sadarbību.    Līdzās valsts pārraudzības ceļam izveidots celiņš kājāmgājējiem un velosipēdistiem, kas savieno infrastruktūru, ko pašvaldība jau bija izveidojusi savā teritorijā. “ 

Pērn Cēsu novada Amatas apvienības pārvalde izbūvēja gājēju un velo celiņu    no Zvārtas un Kalna ielas krustojuma līdz šosejai.    610 metru posmā ieklāts asfalta segums un uzstādīti 25 apgaismojuma stabi, darbi izmaksāja 117 777 eiro. Cēsīs novada pašvaldība izbūvēja 245 metru    posmu    gar Rīgas ielu no    pilsētas robežas līdz Pētera ielai. Šie darbi izmaksāja 47 693 eiro.

Gājēju un velo celiņu gar valsts autoceļu sāka ierīkot pērn vasarā. “Mūsu darbam vietējie cītīgi sekoja, interesējās, kā sokas. Prieks, ka tas, ko esam uzbūvējuši, cilvēkiem ir nepieciešams,” atzina SIA “ACBR” darbu vadītājs Aldis Šaicāns un pastāstīja, ka 1,2 kilometru garumā, 2,5 metru platumā uzklāts asfaltbetona segums, ierīkots apgaismojums, piekļuve privātīpašumiem. Projekta autors ir SIA ”Projekts 3″, būvuzraudzību nodrošināja AS “Ceļuprojekts”. Celiņa izbūve valstij izmaksāja 519 098 eiro.

“Celiņu izmanto vairāk, nekā domājām, kad to būvējām līdz šosejai. Tāpat tagad, kad ir jaunais celiņš gar šoseju, redzams, cik daudzi pa to iet, brauc ar velosipēdiem.    Ir prieks kaut ko darīt, zinot, ka cilvēkiem tas noder un viņi to novērtē,”    “Druvai” teica Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte un uzsvēra, ka Līvos dzīvo atbildīgi    cilvēki. Ziemā, kad tīrītājs sāka celiņu tīrīt šķērsām, uzreiz bija zvani pašvaldībai, lai rīkojas, jo tiek bojāts asfalts, arī laternas stabs sašķiebts.

Ēriks Bauers ar ģimeni regulāri fiziskām aktivitātēm izmanto veloceliņu. “Pats skrienu, dēli Kristaps, Artūrs un Emīls brauc ar velosipēdiem. Sieva ar mazo Rūtu, tāpat mamma dodas pastaigās,” pastāstīja Līvu iedzīvotājs un uzsvēra, ka tagad izveidojies loks Līvi – Cīrulīši, kuru daudzi izmanto. “Priecājāmies, kad izveidoja pirmo celiņu no daudzdzīvokļu mājām līdz bērnudārzam, tad līdz šosejai, tagad esam kā īstā piepilsētā. Līvos ceļ jaunas mājas, te cilvēki grib dzīvot,” teica Ēriks.

Dubultu ģimene bija atbraukusi no Cēsīm, lai būtu klāt velo un gājēju celiņa atklāšanā. “Bērni apmeklē bērnudārzu Līvos. Labprāt braucam ar velosipēdiem, un ir prieks, ka tiek īstenoti šādi projekti. Brīv­dienās atbraucam uz Līviem, izbraucam pa Kārļu ceļu, uz Cīrulīšiem. Pa ceļam satiekam daudzus, tas jau liecina, cik celiņš bija vajadzīgs,” pastāstīja Artūrs Dubults, bet bērni Katrīna Anna, Elizabete Es­tere, Marats Lūkass nevarēja vien sagaidīt, kad varēs izlaist līkumu un viņiem pievienosies mamma  Santa.   

Svinīgajā brīdī klāt bija ne tikai satiksmes ministrs K.Briškens, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Laz­dov­skis, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija -Mar­kova, bet arī mazie līvēnieši. Celiņa atklāšanas lenti kopā ar amatpersonām grieza mazie velobraucēji -    Marats Lūkass Dubults un brāļi Kristaps, Artūrs un Emīls Baueri.

Pasākuma saimnieces Elita Eglīte un Lilita Ventere krustojumā sagaidīja ikvienu un neskopojās ar pamācībām, ko vēsta ticējumi: “Ja vīri taisās kaut kur izbraukt, tad sievām nav brīv viņiem pa kājām maisīties, lai vīriem ceļā neietu slikti”, “Kad brauc uz pilsētu, tad pirmajam, ko satiek ceļā, jāteic dievpalīgs. Ja tas to saņem, tad pilsētā ies labi, ja ne – slikti”, “Ja, ejot pa ceļu, kāds aiziet garām pa labi, tad tālāk labāk neiet, būs slikti, bet, ja pa kreisi, tad labi.”

“Tiem, kuri brauc ar mašīnām, grūti saprast, ka vajadzīgi šādi celiņi, ka tos daudzi izmanto. Latvijā ir sagatavoti vairāki projekti un piesaistīts finansējums, lai tuvākajos gados veidotu velo infrastruktūru vairāk nekā simts kilometru garumā,” pastāstīja M.Lazdovskis. Patlaban tiek projektēts gājēju celiņš no Cēsīm līdz Jāņmuižai. Notiek sarunas par celiņu no Augšlīgatnes uz Līgatni. Pagaidām nav plānos Ieriķi – Augšlīgatne.   

I.Suija-Markova uz celiņa atklāšanu Līvos bija atbraukusi ar velosipēdu. Viņa uzsvēra, ka satiksmes infrastruktūras sakārtošana ir svarīga iedzīvotājiem. “Lai novads    būtu izcila vieta dzīvei, ikviens justos droši un varētu aktīvi un veselīgi pārvietoties, piemērotas infrastruktūras izveidošana ir pamatu pamats,” atgādināja I.Suija – Markova. 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
54

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi