Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Lindām Lieldienu meitiņas

Druva
00:00
29.03.2008
5

Cēsu rajona slimnīcas dzemdību nodaļā pašās Lieldienās šogad pasaulē nāca divas meitenes. Lielstraupes pusē dzīvojošā Sintija pasteidzās rīta pusē, bet cēsniece Annija piedzima dažas minūtes pirms pusnakts. Mammas spriež, ja mazās nebūtu gribējušas būt Lieldienu meitiņas, tad būtu dzimušas aprīļa sākumā, kā bijis paredzēts, bet viņas acīmredzot vēlējušās, lai ap dzimšanas dienas laiku vienmēr būtu arī Lieldienu stāsts. Un vēl kāda sakritība – abu meitenīšu mammas ir Lindas. Vienīgi Lindas Grosbergas ģimenē mazā Sintija ir trešā meita, bet Lindas Kārkliņas ģimenē pirmā atvasīte.

“Druva” apciemoja abas ģimenes, lai parunātos par dzīvi. Kāds gan mājās ienāk pavasaris, ja pirmais tā vēstnesis bijis bērniņš? Dzīve meža ielokā

Lielstraupes pusē meklējamas “Tavaiņu” mājas. Pēc tam, kad esam izlīkumojuši pa sniegotiem meža ceļiem un paspējuši apdomāt, cik viss skaists un balts, ka vasarā te noteikti pilns ar meža ogām, bet rudenī ar sēnēm, mums pretim skrien 11 gadīgā Vineta un piecgadīgā Kitija, sakot, ka mazā māsa mūs jau gaida siltā istabā.

“Cerēju un tiku pie vēl vienas meitas. Pati smējos, ka mums būs un tagad ir trejmeitiņas,” stāsta Linda Grosberga un piebilst: “Pirmajā brīdī likās: šausmas- dzemdības tieši Lieldienās, bet tagad būs ko atcerēties. Tādas nebija bijušas un nebūs nekad mūžā. Lieldienas, tāds sniegs un… Sintija. Viņa tā gribēja. Vienīgais – olu krāsošana nenotika, bet krāsosim tās nākamgad.”

Trejmeitiņu tētis Vladimirs strādā Cēsīs par autoatslēdznieku, bet mamma vienmēr bijusi labā roka, jo dienu no dienas vadījusi meitenēm blakus.

“Esmu rūdīta mājsaimniece, tētis iet darbā, mūs atbalsta un nekā jau netrūkst. Man patīk dzīvot pa māju, visu sakārtot, būt kopā ar bērniem. Noteikti labāk mājās, nekā katru dienu algotā darbā. Un visādiem priekiem atliek laiks. Man patīk adīt, tamborēt. Sintijai, kad vēl mazo nēsāju puncī, tapa sedziņa, cepurīte, zābaciņi. Visām meitām ir bijis manis darināts pūriņš. Esmu saglabājusi, šad tad apskatu, kas mugurā vilkts vecākajai meitai, kas vidējai. Pirmās drēbītes saglabāju, jo tās ir jaukas atmiņas,” stāstīja Linda, kura vienmēr zinājusi, ka viņai būs trīs bērniņi. Kā smejies – plāns nu ir izpildīts.

“Sintija pašlaik ir ļoti mierīga meitene, vismierīgākā no visām. Kad gaidīju, tad tā klauvējās puncī, ka likās – dzims futboliste, bet tikko piedzima, tā attaisīja acis un pasmaidīja – man tas bija tāds pārsteigums,” mīļi noteica Linda, paraugoties te uz mazo kunkulīti klēpī, te ārā pa logu. Viņai pasaule tagad šķiet balta, balta.

”Lauku mājā esmu dzimusi, augusi, man viss te ir mīļš. Saimniecības mums nav, jo liekas, ka neatmaksājas, bet toties dzīvojam meža vidū- klusums un miers, neviens nenāk un netraucē. No dabas dvēselē pārtieku. Varu pilnu krūti svaigu gaisu pievilkt – visur, kur skatos, ir lauki, meži. Tiešām skaisti,” tā Linda un vēroja, kā aiz loga skraida lielās meitas, bet klēpī čāpstinās mazākā. Šajā ģimenē ir pārliecība, ka bērni uz pasaules ir lielākā un paliekošā vērtība. Un tieši viņu smiekli ir dzidrākais laimes avots. Vairāk saules saplānotajā pasaulē

Jauno māmiņu Lindu Kārkliņu un mazo Anniju satikām vēl dzemdību nodaļā. Dienā, kad abas posās mājupceļam. Ģimene dzīvo tepat Cēsīs, bet nevar nenovērtēt šī ceļa skaistumu mazās meitenītes dzīvē, jo viņa pirmoreiz dodas uz savām mājām. Nevis vairs mammas puncī, bet tēta rokās.

“Meitiņa piedzima tikai desmit minūtes pirms pusnakts, pašās Lieldienās. Tētis mums bija blakus un ir ļoti priecīgs. Šīs bija citādas Lieldienas. No rīta paēdām brokastis, sasitāmies ar oliņām, un tad viss sākās. Annija piedzima ne tikai Lieldienās, bet arī savas vecmāmiņas dzimšanas dienā,” tā lielo notikumu atcerējās Linda Kārkliņa un sacīja, ka, lai arī pagaidām Annija ir pirmais un vienīgais bērniņš ģimenē, viņai ne mirkli nebūs garlaicīgi, jo piedzimusi vecākiem, kuri paši auguši kuplās ģimenēs.

“Annijai būs ļoti jauki. Drīz vīra māsai būs meitiņa, vīra brālēnam tūlīt būs dēliņš. Varēs bieži satikties, rotaļāties. Man pašai ir trīs brāļi. Kad visi radi sanākam svētkos kopā, tad ballīte ir vismaz 30 cilvēkiem,” stāstīja Linda.

Linda līdz mazās piedzimšanai strādājusi par grāmatvedi, Annijas tētis Ritvars ir uzņēmējs, kuram tik daudz darba pienākumu, ka grūti visus nosaukt. Abi, līdzko apprecējušies, tā zinājuši, ka šajā pavasarī noteikti jātiek pie bērna, jo tad pavasarim, vasarai un katrai dienai esot cita skaņa.

“Ģimene ir pati lielākā vērtība. Kad būsim veci, tad bērni būs lieli un varēsim vairāk laika veltīt sev. Bet tagad mazajiem. Lai prieks kopā spēlēties, kopā mācīties,” tā nevilšus daudzskaitlī par bērniem ieminējās Linda un paskaidroja: “Mēs tā ļoti vēlētos, ka, auklējot Anniju, jau pēc diviem gadiem viņai būtu arī brālītis vai māsiņa. Es esmu plānotāja, neko nedaru tāpat. Visu paredzu uz priekšu, jo mēs ar vīru uzskatām, ka bez mērķa cilvēks nevar dzīvot. Kā viens mērķītis piepildīts, tā jāuzliek nākamais,” tā Linda. Mamma arī savai meitiņai vēl būt strādīgai, gudrai, mērķtiecīgai un laimīgai.

“Pats galvenais – veselība – mums ir. Mierīga man meitiņa – ēdam un guļam. Visu gaidīšanas laiku pati jutos labi un biju ar visu apmierināta, varbūt tāpēc mazā jūtas tik droši. Atceros, kad piedzima – actiņas tik smuki vaļā un smaida. Vēlāk gan sirsnīgi izkliedzās, tad stundu baroju, jo ļoti gribēja paēst. Pēc tam čāpstinājās un mani pētīja. Bet es skatījos, kādas viņai lūpiņas, kam būs līdzīga. Man jau liekas, ka vairāk būs tēta meita,” tā dzeltenajā segā ietīto meitenīti raksturoja mamma un smējās, ka mazā saulīte piedzimusi Lieldienās un visa pasaule krāsojas pavasarīgos toņos. Lindai un Ritvaram ilgi nācies gaidīt, līdz atklājies, ka mazā tiešām ir daiļā dzimuma pārstāve, tāpēc visas drēbītes pirktas saules krāsā.

“Jau sapņoju, kur pavadīsim vasaru. Noteikti daudz dzīvosimies pie jūras. Elposim svaigu gaisu, sauļosimies,” tā Linda, un bija jūtams, ka mammas zina, ka beidzot viņām Dievs devis iespēju no sirds baudīt dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
4

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
17

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
278

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi