Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

Andris Vanadziņš
00:00
17.04.2025
187
Randare

Darbs - atklāt noziegumus. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece Inga Randare zina teikt, ka iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas operatīvie darbinieki ļoti labi strādā, atklājot narkotiku piegāžu ceļu un veidus, kā arī aizturot glabātājus un izplatītājus. FOTO: Andris Vanadziņš

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā.

Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības un krāpšanas apkarošanu – “Druva” sarunājās ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidze­mes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari un iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas priekšnieku Andri Tur­kinu. Jāpiezīmē, ka Dienvid­vidzemes iecirkņa teritorijā ietilpst Cēsu, Madonas un Va­rakļānu novads.

I.Randare stāsta: – Pagājušajā gadā Dienvidvidzemes iecirknī uzsākti 12 kriminālprocesi par narkotisko vielu neatļautu glabāšanu, izplatīšanu. Atklātas arī divas narkotiku audzētavas un izņemti stādi. Skaitļi nav lieli, taču, ņemot vērā aizliegto vielu bīstamību, īpaši jauniešu vidē, narkotiku izplatības apkarošanai veltām lielu uzmanību. Jānorāda, ka iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas operatīvie darbinieki ļoti labi strādā, atklājot piegāžu ceļu un veidus, kā arī aizturot glabātājus un izplatītājus.

Jāsaprot, ka narkotiku izplatītāju, audzētāju atklāšana un aizturēšana ir ilgs, pacietīgs, profesionāls darbs. Noziedzīgajā pasaulē darbojas cilvēki ar izdomu. Piegādātāja un pircēja saziņa parasti notiek virtuāli, “preci” piegādā pakomātā vai novieto slēpnī. Piemēram, pielīmē maisiņu ar reibinošu saturu parkā zem soliņa, ieliek koka dobumā. Kā jau minēju, likumpārkāpēji ir radoši, un, kolīdz mēs vienu piegāžu veidu atklājam un pārtraucam, viņi izdomā citus.

Vide, kurā visbiežāk konstatējam narkotiku izplatīšanu, ir jauni cilvēki ap 30 gadiem, kuri jau spēj narkotikas iegādāties. Ir bijuši signāli arī par skolas vecuma lietotājiem, taču kopumā izglītības iestādes ir drošas un izplatītāji tur nedarbojas.

No izņemtajām aizliegtajām vielām izplatītākā ir marihuāna. Dažkārt to dēvē par vieglajām narkotikām, taču jāsaprot, ka bīstamību tas nemazina. Pirmais solis narkotiku atkarībā jau tā arī sākas – vispirms kāsītis, tad sintētiskās narkotikas un tad jau smagi noziegumi, lai iegūtu naudu jaunu devu iegādei. No sintētiskajām narkotikām izplatīts ir amfetamīns. Pagājušajā gadā esam izņēmuši 3,5 kilogramus aizliegto vielu, un tas ir liels apjoms.

Interesanti, ka Cēsu novadā šajā aizliegtajā rūpalā līderes pērn bijušas sievietes. Gada sākumā, veicot kratīšanu pie aizdomās turamās, izņēmām ievērojamu daudzumu – 300 gramus – marihuānas. Savukārt maijā aizturējām sievieti, kura glabāja 70 gramus marihuānas, kā arī sintētiskās narkotikas. Atklājām arī marihuānas audzētavu Raiskuma pagastā, kur izņemts 101 stāds. Kā novērojuši operatīvie darbinieki, marihuānas cenu inflācija neietekmē, tā aizvien ir 15 eiro par gramu.

Izplatītājus izdodas atklāt, pateicoties profesionālam operatīvam darbam, kā arī aizturot lietotājus un noskaidrojot, kā viņi tikuši pie narkotikām. Piemēram, Reaģēšanas nodaļas inspektori, apturot aizdomīgus braucējus, arī tad ja alkohols izelpā ir nulle, pēc noteikta pazīmju kopuma spēj noteikt, ka cilvēks sēdies pie stūres, būdams narkotiku reibumā. Tas ir nopietns pārkāpums ar atbilstoši bargiem sodiem.

Pērn konstatēti 63 krāpšanas gadījumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem to skaits nav audzis, bet arī šajos gadījumos likumpārkāpēji izdomā aizvien jaunus manipulāciju veidus. Ir pat bijusi deviņu stundu gara telefona saruna, kurā krāpniekiem izdevās pārliecināt cietušo paņemt kredītu, izņemt naudu un nogādāt to krāpniekiem. Tieši telefonkrāpšana ir izplatītākais veids, bet, pateicoties policijas darbinieku izglītojošajam darbam un arī medijiem, cilvēki ir kļuvuši piesardzīgāki. Diemžēl arī likumpārkāpēju manipulācijas kļūst aizvien, ja tā var teikt, izsmalcinātākas. Pie­zvana it kā telefona kompānijas operators un paziņo, ka steigšus jāpārslēdz līgums, ja ne, mainīsies telefona numurs. Cilvēks sāk skaidrot, kas par lietu, un pēc brīža jau zvana it kā bankas drošības dienesta pārstāvis un kontekstā ar pārslēdzamo līgumu sāk prasīt konta pieejas datus. Vienlaikus darbojas vairāki krāpnieki ar atstrādātām manipulāciju shēmām, tāpēc labākais šādā situācijā ir sarunu pārtraukt un pašam zvanīt savam telefona operatoram, bankas pārstāvim un noteikti informēt arī policiju.

Šogad janvāra sākumā Vidzemes prokuratūrai nodevām ļoti apjomīgu lietu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret kādu sievieti, kura gandrīz divus gadus par atlīdzību sniedza nelegālus ceļojumu pakalpojumus. Izmeklēšanas gaitā reģistrēti 84 noziedzīgi nodarījumi, pamatojoties uz klientu iesniegumiem par nenodrošinātiem ceļojumiem. Aprēķināts, ka klientiem tika nodarīts mantisks kaitējums 111 015 eiro apmērā, savukārt valstij – 95 689,23 eiro.

Mums tā bija laba pieredze, jo izmeklēšanas laikā veikts apjomīgs darbs, kas ietvēra iesaistīto personu nopratināšanu visā Latvijā, kā arī informācijas un dokumentācijas iegūšanu gan Latvijā, gan ārvalstīs. Šis process bija laikietilpīgs, taču nozīmīgs pierādījumu nostiprināšanai.

Gribu uzsvērt, ka krāpniecības riskam pakļauti ne tikai seniori vai naivi un mazizglītoti ļaudis. Uzmanīgiem jābūt visiem, jo cietušo statusā nonāk arī labi izglītoti, atbildīgos amatos vai biznesā strādājoši cilvēki, kuri savā profesionālajā darbībā, kā mēdz teikt, labi redz laukumu.

Diemžēl joprojām ir jāatgādina, cik lielu kaitējumu nodara viltus zvani policijai. Pagājušajā gadā Dienvidvidzemes iecirknī bija viens ārkārtējs gadījums – cilvēka nolaupīšana. Tas notika Madonas novadā. Mums izdevās noskaidrot, ka nolaupītājs ir cietušās bijušais vīrs. Viņa biogrāfija norādīja, ka apdraudējums ir patiess, iesaistot nopietnus policijas spēkus, atklājām vīrieša atrašanās vietu Jēkabpilī, viņu aizturējām un atbrīvojām nolaupīto sievieti.

Tāpēc, kad mums zvana un saka, ka notikusi nolaupīšana, pat ja tā ir bērna balss, mēs to uztveram kā augstākās pakāpēs apdraudējumu, kurā tiek iesaistīti nopietni policijas resursi. Un, ja atklājas, ka kāds gribējis pajokot, vainīgo ļoti ātri atrodam un par nodarījumu nākas atbildēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
9

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
108

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
351
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi