Izstrādāta Līgatnes novada apvienošanās projekta pirmā redakcija.
Trešdien Līgatnes pilsētas iedzīvotājiem notika projekta publiskā apspriešana, sestdien par to spriedīs pagastā.
Pilsētā uz apspriešanu bija atnākuši vairāk nekā desmit līgatniešu. Viņi ar interesi noklausījās par iespējamo dzīvi novadā.
Līgatnes novadu nākotnē veidos Līgatnes pilsēta un pagasts, un nav nepieciešama diskusija, kā saukt jauno novadu. Pēc datiem uz 2007. gada 1.janvāri abās pašvaldībās dzīvo 4133 iedzīvotāji. Apvienošanās projekta autors Māris Timermanis atzīst, ka tas ir optimāli vidēja novada darbībai.
“Apvienošanās nekad nav vienkārša, kaut to dara divas it kā līdzīgas pašvaldības. Nav viegli apvienot pakalpojumus, kurus katrā pašvaldībā var saņemt dažādi, arī tarifi nav vienādi. Rodas problēmas. Tos automātiski vienādot nav lietderīgi, izlīdzināšana jāveic vairākos gados, lai iedzīvotāji saprastu, kāpēc tie mainās,” domās dalījās projekta autors. Viņš atzīst, ka Līgatnes pilsētā un pagastā vairākās jomās ir atšķirīga sociālā un ekonomiskā situācija, infrastruktūras sakārtotība, tas var būtiski ietekmēt novada budžeta sadales principus un prioritātes, lai panāktu sabalansētu teritorijas attīstību.
Projektā izanalizētas jaunā novada stiprās puses. Abām pašvaldībām ilgstoši ir laba sadarbība kopēju jautājumu risināšanā. Novadā ir laba ceļu infrastruktūra, labi sasniedzami centri. Daudzi iedzīvotāji ikdienā ir saistīti ar pilsētu un pagastu. Novadā nav liels nomaļu veidošanās risks. Būs iespējama vienota teritorijas attīstības plānošana, pašvaldības nozaru attīstības stratēģijas izstrāde un īstenošana. Novadā pieaugs pašvaldības kadru piesaistes iespējas, varēs veikt dienestu darbības optimizāciju, nākotnē iespējams izveidot vienotu pakalpojumu sistēmu abās pašvaldībās. Būs lielākas iespējas piesaistīt līdzekļus. Līgatnei ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, tās vārds ir labi zināms ne tikai Latvijā, te atrodas vairāki tūristu iecienīti objekti.
Protams, ir arī vājās puses. Tāpat kā visā Latvijā, arī Līgatnes pilsētā un pagastā ir maza dzimstība. Abās pašvaldībās nākotnē nepieciešami lieli kapitālieguldījumi komunālās saimniecības sakārtošanā, neapmierinoša ir pašvaldības un valsts ceļu kvalitāte. Ikdienā problēmas rada neatliekamās medicīniskās palīdzības, glabāšanas dienestu sasniedzamība. Tā kā ir ērti sasniedzami citi centri reģionā, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei pašvaldībās un darba vietu skaitam, līgatnieši var doties darbā citur, līdz ar to samazināsies pašvaldības ieņēmumi.
“Jaunajā novada domē būs mazāk deputātu nekā tagad abās pašvaldībās, līdz ar to lēmējvarai būs jādomā, kā nodrošināt deputātu pieejamību. Jāveido dialogs starp politiķiem un iedzīvotājiem, lai mazinātu formālismu,” sacīja Māris Timermanis un atgādināja, ka vēl ir ļoti daudz neskaidrību, jo nav sakārtoti likumi, nav arī skaidrs, kāds būs valsts atbalsts pašvaldībām.
Jau izstrādājot apvienošanās projektu, abas pašvaldības vienojās, ka iedzīvotājiem pakalpojumi būs pieejami turpat, kur līdz šim. Novada vadītāji un speciālisti iedzīvotājus pieņems gan pilsētā, gan pagastā. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību, domes un komiteju sēdes notiks gan novada domē Augšlīgatnē, gan Līgatnes pilsētā. Domes struktūras tiks veidotas un jauni speciālisti pieņemti pakāpeniski. Novada pašvaldības darbu plānots veidot, izmantojot Līgatnes pagasta padomes un Līgatnes pilsētas domes pozitīvo pieredzi.
Projekta gaitā secināts, ka par
novada centru, vērtējot ceļu infrastruktūru, sabiedriskā transporta nodrošinājumu, piekļuvi, ka arī pašvaldības infrastruktūras objektus un uzņēmumus, darba vietu nodrošinājumu, kā arī iedzīvotāju skaitu, būtu nosakāms ciemats Augšlīgatne.
Pēc iepazīšanās ar Līgatnes novada projektu, kāda līgatniete skaidri pajautāja: “Ko iedzīvotāji iegūs no apvienošanās, ja nekas nemainās?” “Tā nu nav, ka nekas nemainās. Tā ir administratīva valsts pārvaldes reforma, kuru valsts mēģina realizēt vairāk nekā desmit gadus. Process virzījies lēni, pateicoties valsts nekonkrētībai un politisko nostādņu maiņām. Patlaban spēkā ir vairāki Ministru kabineta noteikumi par reformu. Tie pašvaldībām jāpilda. Ko iegūs iedzīvotāji? Jaunajam novadam sākumā būs jāstrādā, lai sakārtotu struktūras. Pašvaldības vienojušās, ka pakalpojumu apjoms nedrīkst kristies, tam jākļūst kvalitatīvākam. Šajā finanšu situācijā, kāda ir valstī, būs jādomā, kā to pildīt,” paskaidroja Māris Timermanis un piebilda, ka iedzīvotājiem jāseko, ko pašvaldība dara, un jāpiedalās tās lēmumu pieņemšanā. Protams, iedzīvotājus interesē konkrēti jautājumi, vai pa ceļu var izbraukt, kad to remontēs, vai dzeramais ūdens ir labas kvalitātes, ja ne, kad tāds būs.
“Apvienoties divām pašvaldībām ir daudz vieglāk nekā deviņām. Lielu pašvaldību veidošana jau pamatos nosaka pārvaldes centralizācija. Valda uzskats, ka tā vieglāk pārvaldīt teritoriju. Taču efektīva pārvalde ir tā, kas spēj ātri un uz vietas izlemt problēmas risinājumu un to īstenot. Efektīva decentralizēta saimniekošana ne vienmēr ir dārgāka, taču rezultāts labāks,” domās dalījās projekta autors.
“Vienīgais, ko sapratu, ka reforma ir viens liels haoss, kurā kāds īsteno savas ambīcijas. Tā ir politika,” pēc apspriešanas atzina līgatniete Dace Bicāne un piebilda, ka pilsētas un pagasta ļaudīm jau sen ir ciešas saites. Viņa pati dzīvo pilsēta, strādā Augšlīgatnē.
Fakti Topošā Līgatnes novada demogrāfiskā situācija * Bērni un jaunieši
līdz 18 gadiem Pagastā 714 Pilsētā 235 Kopā 949 * Vecāki par 18 gadiem
Pagastā 2098 Pilsētā 1053 Kopā 3151
Komentāri