Pie jaunā Līgatnes dabas taku apmeklētāju centra darbojas suvenīru tirgotava. Vairāki suvenīri ražoti tieši tiem tūristiem, kuri apmeklē Līgatni.
“Keramikas fabrikā Brocēnos pasūtījām tējas vai kafijas krūzītes, pie kuru osiņas pakāpies lācēns. Mums likās, ka cilvēkiem, kuri izstaigā parku, noteikti atmiņā paliks lāči,” stāstīja uzņēmēja Valentīna Veidemane un neslēpa, ka suvenīru tirgošana var būt labs bizness, ja ir radošas idejas. Pirms pāris gadiem tradicionālos Siguldas spieķus arī sāka rotāt ar iegravētu Līgatnes nosaukumu, lai tūristi, kuri apmeklē savdabīgo Līgatnes pilsētu un interesanto dabas parku, pārved mājās tieši šai vietai raksturīgus suvenīrus. Uzņēmēja stāsta, ka Eiropas valstīs katrai mazpilsētai, pat ciemam ir savi suvenīri- sienas šķīvji, pildspalvas, blociņi un vēl citi nieki, bet tūristi tos iegādājas, jo tāda laikam ir ceļotāju tradīcija.
“Ķīnā ražo magnētiņus ar Latvijas un Rīgas skatiem. Lietuvā top dažnedažādi dzintara izstrādājumi. Tos suvenīru tirgotāji iepērk, bet, lai darbs veiktos, vajag daudz pircēju. Protams, Rīgā un Līgatnē pārdoto suvenīru skaitu nevar salīdzināt, bet prieks, ka, pārdodot mazākā apjomā, varam izvēlēties un realizēt pašmāju ražotāju darbus,” sacīja Valentīna Veidemane un paskaidroja, ka pieaug izmaksas arī suvenīru ražotājiem, tāpēc to iepirkuma cena kļūst augstāka. Latvijā ražotie suvenīri ir vismaz pāris reižu dārgāki nekā Ķīnā tapušie pasūtījuma darbi. Arī Kretingā top dzintara izstrādājumi, pārsvarā izmantojot pie Baltijas jūras Kaļiņingradā sameklētos
dzintara gabaliņus.
“Droši varu teikt, ka daudzi suvenīri, kas nopērkami Latvijā, nav ražoti pie mums,” tā V. Veidemane, bet tieši viņa jau ilgu laiku sadarbojas ar Vīgantu dzimtu Turaidā, kuri jau sestajā paaudzē izgatavo spieķus, uzsverot, ka Siguldas spieķi noteikti ir viena no Latvijas pazīstamības zīmēm.
“Nu jau pāris gadu gatavojam arī spieķus Līgatnei, un tā kā taisām arvien jaunus, tad tas nozīmē, ka izpērk. Cilvēkiem patīk, un mums pašiem arī liekas, ka tas ir glīts suvenīrs, ko glabāt mājās,” sacīja spieķu meistare Anita Pulle no Turaidas un piebilda, ka darbs iet no rokas, jo strādā pati un arī abi dēli.
“Man jau svarīgi, lai saglabātos tradīcija- spieķis no vietas, kas ir tik skaista Latvijas daļa- Sigulda, Līgatne, Turaida. Mēs gribējām Turaidā pat iekārtot spieķu muzeju, bet naudiņas pietrūka. Uz kādu laiku atlikām, ja sanāks, tad katrs, kuram interesē, varēs no sākuma līdz galam redzēt klātienē, kā spieķis top,” tā Anita Pulle.
Līgatniete Vija Kļaviņa ir viena no suvenīru pārdevējām. Viņa saka, ka augustā, kad pēc rekonstrukcijas atvēra Līgatnes dabas takas, nav trūcis tūristu un arī pircēju. Cilvēki pirkuši vismaz nieciņu, lai paliek prātā šīs vasaras ceļojums.
Suvenīri aizceļojuši arī uz Poliju, Vāciju, Lietuvu, Igauniju un Angliju, jo gar Gaujas malu, pa dabas takām, aplūkojot un fotografējot dzīvniekus, staigājuši arī daudzi ārvalstu tūristi.
Komentāri