Topošie zemnieki ir zinoši un aktīvi, to Jauno zemnieku kluba (JZK) karjeras dienu atklāšanā Cēsu rajona Stalbes pagasta SIA “Kalnmuiža” pierādīja kluba dalībnieki.
Diemžēl zemkopības jomā izglītoti jaunieši ir reta parādība.”Jaunu cilvēku, kas nāktu uz laukiem un veidotu savas saimniecības, ir maz. Ir jābūt lielam entuziastam, lai to darītu. Laukos paliek tikai tie, kuri ir izauguši šajā vidē, pieraduši pie tās, tie, kurus saista zemkopība. Lielākā daļa jaunsaimnieku pārmanto saimniecības un turpina vecāku iesākto, taču reti kurš pats uzsāk šo biznesu, “stāsta Lauku atbalsta dienesta darbiniece Evija Atvare. Arī Skujenes pamatskolas skolotāja Sandra Slavišena-Dorša, kura Jauno zemnieku klubā iesaistījusi ne tikai savus bērnus, bet arī skolēnus, atzīst, ka lielākā daļa vēlas doties peļņā uz pilsētu. “No mūsu komandas kopš rudens aizgājuši jau trīs cilvēki, ir bijuši gadījumi, kad pat vecāki iebilst, sakot, ka šādas aktivitātes nav īsti piemērotas viņu bērniem,” stāsta Jauno zemnieku kluba aktīviste.
Optimistiskāks ir “Kalnmuižas” saimnieks, secinot, ka jaunie zemnieki ir izzūdoša parādība mūsdienu Latvijā, taču priecājas, ka tomēr atrodas jauni censoņi. “Zinu aptuveni 200 jaunos zemniekus, tie iedalās tādos, kas ir skeptiski noskaņoti, un tādos, kas ir šīs nozares fanāti. Pats esmu palīdzējis dažiem jauniešiem ar informāciju un padomiem, kā labāk rīkoties, un mani tikai priecē jauno apņēmība. Šo jauniešu grupu vērtēju ļoti pozitīvi, viņi ir aktīvi un nākotnē noteikti gūs panākumus,” stāsta Valters Dambe.
“Otro gadu Latvijā notiek karjeras dienas laukos, kuru mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar lauksaimniecības nozarēm, ieinteresējot jauniešus par lauku dzīvi, pašus rosinot darboties un piedalīties lauksaimniecības produktu izstrādē, “stāsta JZK valdes priekšsēdētājs Māris Šņickovskis.
Pēdējais mājas darbs jauniešu karjeras dienu laikā bija tradicionālam pārtikas produktam atrast netradicionālu pielietojumu, tika izveidotas zemeņu- gurķu sejas maskas, rokassomiņa no makaroniem, salāti “medus burkāns”. Komandām bija jāizveido reklāma, kā arī produkta ekoloģiskais iepakojums.
JZK līderis stāsta, ka 80 procentiem kluba dalībnieku ir sava zeme, ko apsaimniekot. Viņš zemkopībā saskata nākotni un stāsta, ka zemniekam jābūt erudītam, jāinteresējas par aktualitātēm politikā, par Eiropas fondiem, tikai tad var cerēt uz izaugsmi.
Lai arī daudzi par nozares attīstību ir skeptiski noskaņoti, ir cilvēki, kuri redz nākotni un attīstību laukos. Viens no tiem ir Arnis Liepiņš, kurš tikko pabeidzis vidusskolu un prāto tālāk izglītoties RTU par elektroinženieri. “Vajadzīgs pamatdarbs, tādēļ nemācīšos neko ar lauksaimniecību saistītu. Tā ir nobīdījusies otrajā vietā, tomēr lauksaimniecība vienmēr tur arī paliks. Savu nākotni es saistu ar laukiem. Protams, pilsētā ir savi labumi, taču bez laukiem dzīvot nevaru, “stāsta topošais zemnieks. Jau no mazotnes Arnis palīdz tēvam lauku darbos un cer, ka nākotnē pārņems vadību. Tādēļ viņš ieradies uz JZK karjeras dienām. “Gribu uzzināt ko jaunu, ir jāattīstās, citādi netiksim līdzi citiem. Apgūt pieredzi vienmēr ir bijis noderīgi.” Uz nākotni puisis skatās gaiši un paredz, ka pašreizējā nepatīkamā situācija laukos ir pārejoša parādība.
Komentāri