Piedaloties aptuveni 500 dalībniekiem – pašvaldību vadītājiem, uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un citiem interesentiem –
noslēdzies pirmais sabiedrisko diskusiju posms par Latvijas ilgtspējīgas attīstības virzieniem. To mērķis bija noskaidrot sabiedrības viedokli par iespējamo Latvijas tālāko attīstību dažādās jomās ar nākotnes perspektīvu – 2030.gads. Dalībnieki tika aicināti diskutēt par stratēģiskajām izvēlēm tautsaimniecībā, izglītībā, enerģētikā, sabiedrības un pārvaldības jomā, kā arī ilgtspējīgas attīstības un patēriņa jautājumos. Reģionālie forumi notika Cēsīs, Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī. Par Cēsu forumā izskanējušajiem viedokļiem “Druva” jau rakstīja.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns paudis pozitīvu vērtējumu: ”Esmu gandarīts par lielo atsaucību un cilvēku vēlēšanos iesaistīties Latvijas nākotnes veidošanā. Izteiktas jaunas idejas, kuras eksperti varēs ņemt vērā turpmākā darbā.”
Lai arī reģionālo forumu dalībnieku domas bieži dalījās, tomēr iezīmējās vairāki secinājumi, kuri noteikti jāņem vērā, iezīmējot nākotni: * Attīstītas tehnoloģijas ir nepieciešamas Latvijas nākotnei, tomēr tās nedrīkst aizstāt cilvēcisko saskarsmi. Tāpēc būtu jāparūpējas, lai personiska saskarsme pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. Vidzemnieki gandrīz vienbalsīgi atbalsta Latvijas dabas resursu saglabāšanu un “jauno” resursu izmantošanu. * Risinot darbaspēka trūkumu Latvijā, ātrākais risinājums būtu atvieglot viesstrādnieku
ievešanas noteikumus, tomēr jārēķinās, ka tas tālākā nākotnē valstī varētu radīt jaunas problēmas. * Domājot ilgtermiņā, labāk ieguldīt līdzekļus ilgtspējīga dzīvesveida popularizēšanā un priekšnosacījumu radīšanā, nevis sākt ar aizliegumiem. Otrs secinājums – attīstot Rīgu, nevajadzētu pārējo valsti pārvērst par tuksnesi. * Latvijas nākotnei vēlamākais risinājums būtu attīstīt augstskolas ar specializāciju kādā konkrētā jomā – piemēram, vienā augstskolā orientēties uz informāciju tehnoloģijām, otrā uz inženierzinātnēm, bet vēl citā uz sociālajām zinātnēm. * Latvijas nākotnei būtu svarīgi panākt mākslīgo barjeru nojaukšanu starp dažādām sabiedrības grupām, vienlaikus saglabājot dabīgās barjeras jeb tās atšķirības, kas padara dzīvi krāsaināku un bagātāku.
Līdztekus notika jauniešu forumi, kuros vairāk nekā pusotra simta skolēnu un studentu pauda viedokļus par valsts izaugsmes iespējām. * Jaunieši vēlas padarīt izglītības sistēmu atvērtu un starptautiski konkurētspējīgu. * Viņi uzskata, ka esošās etniskās barjeras izzudīs, nomainoties paaudzēm. * Skolēnu un studentu vidū dominē vēlme saglabāt Latvijas dabiskos resursus un izmantot tos tūrismam, nevis kapitālintensīvai ražošanai. * Jaunieši ir gatavi piekopt ilgtspējīgu dzīvesveidu – šķirot atkritumus un izmantot videi draudzīgus produktus. * Lai justos laimīgi Latvijā, jaunieši sagaida no valsts sociālās garantijas, lielāku uzticēšanos un atbalstu no valsts iestāžu puses.
Diskusijas reģionos sabiedrības līdzdalības projektam „Latvija 2030. Tava izvēle” turpināsies aprīļa vidū. Vidzemē tā notiks Gulbenē, kad
sabiedrības un ekspertu forumā diskutēs par iespējamajiem Latvijas attīstības scenārijiem, balstoties uz pirmajā etapā izdarītajām stratēģiskajām izvēlēm.
Līdz Nacionālajam forumam, kas norisināsies 8.-9.maijā diskusijas turpinās gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai veltītajā mājas lapā, kur biedrība „Jauniešu konsultācijas” organizē interaktīvu diskusiju jauniešiem. Papildus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzsāks diskusijas ar dažādu nozaru ekspertiem, lai nodrošinātu padziļinātas debates katrā
nozarē,
kur
Latvijas
ilgtspējīgas attīstības stratēģijas autoru kolektīvs, balstoties uz līdzšinējiem pētījumiem, ir izvirzījis būtiskus stratēģiskus jautājumus jeb dilemmas. Sagatavojusi Sarmīte Feldmane
Komentāri