Pirmo reizi izstādē apkopoti materiāli par latviešu un čehu kultūras un literāro sakaru vēsturi. Izstāde „Latviešu – čehu literāro sakaru pieci gadsimti” skatāma Cēsu centrālajā bibliotēkā. Tās
atklāšanā piedalījās arī Čehijas vēstnieks T. Pšstross.
Informatīvā materiāla veidošanā ir piedalījušies abu valstu Nacionālo bibliotēku speciālisti. Izstādes idejiskais un tēmas izpētes autors ir Prāgas Kārļa Universitātes pasniedzējs P. Štolls. Autori centušies godāt ne vien slavenas un mazāk zināmas personības abu tautu literatūrā, bet arī viņu darbu tulkotājus. Īpašs ir tulkotāja Vinifreda Krauča devums, kurš mūžībā aizgājis 2005. gadā, radošā darba un ideju pārpilns, atstājot vairāk nekā 20 čehu grāmatu tulkojumu un desmitiem publikāciju par Čehiju. Latvijas puse ir pateicīga Kārļa Universitātes profesoram Radegastam Parolekam – jaunlaiku čehu literārās baltistikas pamatlicējam, latviešu literatūras tulkotājam.
Pirmsākumi saiknei starp Latviju un čehu zemēm meklējami 17. gadsimta sākumā, kad no Prāgas ieceļo muzikanti, kurus sāk dēvēt par prāģeriem. Pēc 1620. gada šeit patvērumu meklē nekatoliskās ticības čehu trimdinieki, līdz ar viņiem Vidzemē sāk izplatīties katoļu baznīcas reformatora Jana Husa idejas, bet vēlāk – 18. gs. – hernhūtiešu kustība. Hernhūtiešu sludinātāji kopš sākuma radīja, tulkoja un pārrakstīja dažādus tekstus, drīz vien tiem pievienojās arī latvieši. Tādējādi sāk veidoties latviešu rokrakstu literatūra. 19. gs. no hernhūtiešu kustības izauga pirmie latviešu literāti: Jānis Ruģēns, Juris Neikens, Apsīšu Jēkabs, Reinis un Matīss Kaudzītes un citi. Hernhūtisms kļuva par vienu no latviešu nacionālās atmodas avotiem, turklāt latviskā atmoda ne reizi vien meklē palīdzību čehu pieredzē.
Latvijā interese par čehu tautas un kultūras likteņiem īpaši pieauga 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Parādījās virkne čehu autoru tulkojumu, nodibinājās kontakti starp kultūras darbiniekiem, literātiem, latviešu periodikā parādījās informācija un raksti par izciliem notikumiem Čehijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Arī Čehijā interesējas par latviešu literatūru. Par vienu no populārākajiem latviešu rakstniekiem kļuva R. Blaumanis, 1910. gadā atsevišķā izdevumā iznāca viņa noveles. Vēlāk tika pārtulkoti J. Poruka, A. Brigaderes, A. Saulieša, A. Upīša darbi. Kultūras sakaru stiprināšanu veicināja Rainis. 20.- 30. gadu Latvijā, lai iepazīstinātu lasītājus ar čehu literatūru, lielu darbu veica tulkotāja Marta Grimma. 1927. gadā Jānis Grots pārtulkoja Latvijā vispopulārāko čehu autora darbu – J. Hašeka grāmatu „Drošsirdīgā kareivja Šveika piedzīvojumi”, kas iznācis vairākkārt arī Annas Baugas tulkojumā. Padomju gados Latvijā tulkoja un izdeva diezgan daudz čehu autoru grāmatas Laimdotas Rūmnieces, Veltas Grabes, Ainas Rudzrogas un Jāņa Krastiņa tulkojumā.
Komentāri