Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Latvieši vadošie un aktīvākie briežu audzēšanā

Jānis Gabrāns
23:00
01.08.2017
180
Briezu Darzi 1

Mores pagasta “Saulstaros” aizvadīts desmitais starptautiskais briežu ragu vērtēšanas pasākums “Staltbriežu un dambriežu buļļu ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes noteikšana”. Tajā piedalījās ne tikai daudzi Latvijas briežu audzētāji, bet arī pārstāvji no Lietuvas, Krievijas, Vācijas, Čehijas, Polijas, Baltkrievijas, Slovākijas, Ukrainas un citām, kopumā vairāk nekā desmit, valstīm.

Pasākuma rīkotājs, Biolo­ģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dainis Paeglītis pastāstīja, ka ārzemnieki labprāt brauc, jo citur Eiropā šādus ragu mērīšanas pasākumus nerīko: “Esam pirmie, kas to sākuši, un joprojām vienīgie, kas turpina organizēt. Šis pasākums dod Lat­vijas briežu audzētājiem atpazīstamību Eiropā un pasaulē.”

Jāatzīmē, ka Latvijas briežu audzētāji aktīvi darbojas arī starptautiskajā organizācijā “IDUBA”, un D. Paeglītis ir tās viceprezidents. Pasākums Morē notika vai­rākas dienas, programma neaprobežojās tikai ar ragu vērtēšanu.

“Gatavojot pasākumu, domājam, lai briežu audzētājiem, kuri ieradīsies, šīs būtu lietderīgi pavadītas dienas. Organizējam zinātniski praktisku konferenci, kuras temati gadu no gada mainās, kurā uzstājas Latvijas un ārvalstu lektori. Tādējādi briežu audzētāji šeit var iegūt maksimāli daudz noderīgas informācijas,” teica D. Paeglītis.

Līdztekus konferencei notika ragu vērtēšanas konkurss, tos vērtēja pēc dažādiem parametriem, sistēmām. Tiek ņemts vērā ragu resnums, garums, žuburu skaits, apkārtmērs, citi rādītāji.

D. Paeglītis norāda, ka briežu audzētājiem dalība konkursā ir tikpat svarīga, cik iegūtās godalgotās vietas: “Ragi sniedz daudz informācijas par dzīvnieku. Tie ir viens no noteicošākajiem rādītājiem, kas raksturo konkrēto briedi. Ragu kvalitāte norāda uz dzīvnieka ģenētisko kvalitāti. Pērkot vai pārdodot dzīvniekus, pircējs pievērš tam uzmanību. Sniedzam informāciju interneta mājaslapās, žurnālos dažādās valstīs, Latvijā žurnālā “MMD”, tas ļauj cilvēkiem saprast, kur meklēt labākos dzīvniekus.”

Labākie tika sveikti dažādās nominācijās un kategorijās, atzīmēsim tikai divus. Vērtējumā “Smagākie ragi” galveno balvu ieguva Slovākijas briežu audzētāji no uzņēmuma “Biely Potok”, bet nominācijā “Garākie ragi” galvenā balva zemnieku saimniecībai “Saulstari-1”, kuriem šis tituls bija arī pērn. Viņiem vēl vairākas godalgotās vietas. D. Paeglītis ir šīs zemnieku saimniecības pārvaldnieks, kā arī SIA “Māras brieži” valdes loceklis un līdzīpašnieks, arī šim uzņēmumam vietas labāko trijniekā atsevišķās kategorijās. D. Paeglītis atzina, ka rezultāti labi, bet vienmēr jau ir, kurp tiekties, lai sasniegtu labāko Eiropas briežu dārzu līmeni: “Latvieši starptautiski kotējas ļoti labi. Ir izdevies atrast pareizo pieeju. Mums vienīgajiem Eiropā ir organizēts ciltsdarbs valsts līmenī. Citās valstīs katrs darbojas savā fermā, kā nu māk, mums ir kopējā virzība, kopējs mērķis.”

Vairākas godalgotās vietas saņēma SIA “Purnavu muiža”, kas ar briežu audzēšanu darbojas Līgatnes novadā. Viņi ragu mērīšanas pasākumā piedalās daudzus gadus, tukšā nekad nav palikuši. Briežu dārza pārraugs Aldis Arcimovičs atzina, ka ir patīkami saņemt tik augstu novērtējumu: “Tas nozīmē, ka ieguldītais darbs atmaksājas. Dalība šajā konkursā ļauj redzēt, kas notiek nozarē, salīdzināt, kur esam mēs, kādi dzīvnieki mums, kādi citur. God­algotās vietas vislabāk parāda, kāda ir dzīvnieku kvalitāte. Lai to nodrošinātu, svarīgs viss, sākot ar barību. Briežu audzētājiem svarīgi uzstādīt latiņu, ko gribam sasniegt, un uz to arī mērķtiecīgi virzīties. No kvalitātes atkarīga cena, jo kvalitatīvāki dzīvnieki, jo lielāki ieņēmumi.

Ar briežu audzēšanu nodarbojamies jau 15 gadus, bet tikai pēdējos gados ieguldītais darbs sāk nest augļus. Šajā nozarē rezultāts nenāk ātri, jābūt pacietīgiem. Jāņem vērā, ka konkurence gadu no gada aug, tas liek arī mums nemitīgi rūpēties par kvalitāti.”

Briežu dārzu ieguldījums Latvijas ekonomikā dod arvien lielāku pienesumu, katru gadu jau esošajiem pievienojas četri pieci jauni briežu audzētāji. Galvenie eksporta tirgi ir Austrumeiropa, un latviešiem svarīgi parādīt, ka var izaudzēt kvalitatīvus dzīvniekus.

Briežu audzētājs Jānis Līkans, kurš darbojas Strenču novadā, dambriežu kategorijā ieguva divas pirmās vietas, vienu otro un vienu trešo, godalgotas vietas arī staltbriežu kategorijā. Viņš sevi uzskata par iesācēju, jo nozarē darbojas tikai četrus gadus, taču jau no sākuma par izaudzētajiem dzīvniekiem guvis augstus vērtējumus.

“Vienmēr patīkami saņemt šādu novērtējumu. Briežu audzēšana man vairāk ir hobija līmenī. Man dzīvnieki patīk, briedis bija viens no mīļākajiem dzīvniekiem, tāpēc radās doma par dambriežu un staltbriežu audzēšanu. Pagaidām ganāmpulks nav liels, nedaudz vairāk par simts dzīvniekiem, bet pašam ar to pietiek. Šajā nozarē attīstība notiek lēnām, un patiesībā jau esmu ātri ticis pie panākumiem,” atzina J. Līkans.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
9

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
34

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
84

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
90

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
159

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
28
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
25
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
40
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi