Spītējot nelabvēlīgiem laika apstākļiem, novados aizvadīti Lāčplēša dienai veltīti pasākumi. Kuplāk vai mazāk kupli apmeklēti, bet galvenais, tajos bija cilvēki, kuri sirdī juta nepieciešamību apliecināt piemiņu tiem, kuri cīnījās par valsts brīvību, apliecināt savu piederību Latvijai. Daudzviet tika izrādīta filma “Ievainotais jātnieks” par tēlnieku Kārli Zāli, arī citas filmas, bija koncerti, katrā novadā lāpu gājieni un piemiņas brīži.
Lāčplēša dienai veltītie pasākumi Pārgaujas novadā risinājās 10. novembrī. Jau rīta agrumā piemiņas brīdis un ziedu nolikšana notika Plācī un Stalbē, bet pēcpusdienā lāpu gājiens no Raiskuma internātpamatskolas – rehabilitācijas centra uz pieminekli Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Raiskuma kapos.
Priekuļu novada Mārsnēnu pamatskolā 10.novembrī Lāčplēša dienu atzīmēja kopā ar Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargiem. Notika sarunas par valsts vēsturi, varēja iepazīt ieročus, ekipējumu, iesaistīties dažādās aktivitātēs, bet noslēgumā lāpu gājiens no pamatskolas uz Mārsnēnu kapiem. Lāčplēša dienā parkā pie tautas nama tika iedegtas svecītes, bet Liepā – lāpu gājiens uz Brīvības cīnītāju pieminekli, kur risinājās arī piemiņas brīdis.
Jaunpiebalgā jau tradicionāli notika Varoņu birzs izgaismošana, lāpu gājiens, piemiņas brīdis pie Kārļa Zāles pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem, bet noslēgumā koncerts Svētā Toma ev. lut. baznīcā.
Raunas novadā lāpu gājieni gan Raunā gan Drustos. Raunā pie Brīvības pieminekļa “Koklētāja” pulcējās lieli un mazi raunēnieši, lai būtu klāt piemiņas brīdī, kurā uzstājās Raunas vidusskolas audzēkņi un jauktais koris “Rauna”. Pēc tam Raunas aktu zālē norisinājās novada labāko sportistu godināšanas pasākumā “SportaStudija”. Drustu pagastā brīvības cīnītājus pieminēja ar lāpu gājienu un pasākumu pie atbrīvošanas karā kritušo pieminekļa, bet noslēgumā notika nakts orientēšanās.
Līgatnes novada Līgatnē notika piemiņas brīdis ar pūtēju orķestra “Līgatne” piedalīšanos, bet Augšlīgatnē lāpu gājiens uz Paltmales kapiem, kur bija piemiņas brīdis ar kora “Līgatne” piedalīšanos.
Vecpiebalgas novadā pasākumi notika visos pagastos, bija filmu demonstrējumi, svētku koncerti. Taurenē pēc filmas noskatīšanās visi ar lāpām, svecītēm un citām gaismiņām devās pie piemiņas akmens “Ar sapni par Dzimteni”, bet Vecpiebalgā iedzīvotāji devās lāpu gājienā uz kultūras namu, pie kura notika akcija “Mana gaisma Latvijai”, kuras laikā tika izgaismota Latvijas kontūra.
Jau tradicionāla svētku programma bija arī Cēsu novadā. Tā sākās ar piemiņas brīdi pie Skolnieku rotas pieminekļa, kam sekoja daudzskaitlīgs lāpu gājiens, kas noslēdzās ar svētbrīdi Lejas kapos. Pēc tam cēsnieki un pilsētas viesi pulcējās Pils parkā, lai iedegtu sveces Latvijas kontūrā un noskatītos multimediālo stāstu par to, kāda ir dziesmas nozīme un iedarbība cilvēka un īpaši karavīra dzīvē.
Amatas novada Nītaurē notika pasākumi, kuros piedalījās pašvaldības pārstāvji, Latviešu Strēlnieku apvienības pārstāvji no Rīgas un Cēsīm, skolu jaunatne un citi interesenti. Vispirms kultūras namā kopīgi noskatījās filmu “Ievainotais jātnieks”. Pirms tās Māris Niklass, viens no aktīvistiem, kurš rūpējas par piemiņas vietu atjaunošanu, pastāstīja par Lāčplēša dienas vēsturi, akcentējot brīvības nozīmi mūsu ikdienā: “Demokrātiskā valstī brīvība ir tikpat svarīga kā svaigs gaiss. Ja mums nebūs brīvu domu, brīvas rīcības, nekas nesanāks.”
Tad visi devās lāpu gājienā uz Nītaures Brāļu kapiem, kur atklāja piemiņas plāksni latviešu strēlniekiem un nezināmajiem kareivjiem, kuri krita pie Nītaures. Par piemiņas zīmes atjaunošanu paldies vēstures pētniecei Dacei Eipurei, kura pirms dažiem gadiem cēla gaismā šo Brāļu kapu sarežģīto vēsturi.
“Kā Brāļu kapi tie iesvētīti 1934.gadā, tajos guldīti 1.pasaules karā kritušie Krievijas cara armijas karavīri, latviešu strēlnieki, arī Brīvības cīņās kritušie, kopumā vairāk nekā simts cilvēku. Diemžēl Otrā pasaules kara laikā virsū šiem apbedījumiem tika uzrakti Mores kaujās kritušie sarkanarmieši. Tagad vēsturiskā netaisnība novērsta, tā ir kā mūsu dāvana Latvijai,” atzina D. Eipure.
M. Niklass norādīja, ka šis bijis ļoti izdevies pasākums. Viņš uzteica skolu jaunatnes aktīvo iesaistīšanos un D. Eipures devumu šīs piemiņas vietas atdzimšanā: “Dace Eipure ir izdarījusi noderīgu un tīkamu darbu, tagad arī Nītaurē ir vieta, kur šajos svētkos pabūt.”
Komentāri