Līgatnes pamatskolas direktores vietniece audzināšanas darbā
Šogad aprit 60 gadi kopš 1949. gada 25. martā, latviešu tautas vēsturē drūmākajā un sāpīgākajā dienā, no ierastās ikdienas un mīļas dzimtās zemes nolemtības ceļos tika aizvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Pieminot represijās cietušos, 25. martā kopā pulcējās Līgatnes pamatskolas skolēni un skolotāji atceres pasākumā „Šķirts no dzimtenes un mājām”. Literāri muzikālā kompozīcijā klātesošie varēja gūt priekšstatu par to, kāda dzīve izsūtītos cilvēkus sagaidīja Sibīrijas plašumos, kā viņi centās izdzīvot un nosargāt sevi.
Skolas direktore L. Zicmane aicināja visus iepazīt šīs vēstures lappuses un izprast, kāpēc tā notika. Katrā dzimtā ir kāds, kurš izcietis šo smago laiku, tāpēc vajag vēl paspēt palūgt viņiem dalīties atmiņās par to.
Visi ieklausījās emocionālajos fragmentos no A. Liepas grāmatas „Ekshumācija”, ko papildināja kora un ansambļa izjusti dziedātās dziesmas un represēto cilvēku rakstītās dzejas rindas. 9. klases skolēni centās atklāt pārdzīvojumus, kas bija tūkstošiem cilvēku, – dzīve svešumā, svešas paražas, trūkums, smagais darbs, naidīgā attieksme un vēlme izturēt un atkal skatīt savu dzimto Latviju. Kā vēlējums visu vārdā izskanēja vārdi: „Es gribētu, lai tas, ko par dzīvi izsūtījumā stāsta vecmāmiņa, nekad nebūtu jāpiedzīvo man un maniem draugiem.” Pēc tam skolēnu delegācija devās uz Paltmales kapiem, kur atrodas piemiņas akmens visiem padomju laiku represijās cietušajiem līgatniešiem. Tā pakājē tika nolikti pūkainu pūpolzaru pušķīši un aizdegtas svecītes.
Pavasara saule, baltais sniegs ap piemiņas vietu tikai pastiprināja skolēnu izteiktās pārdomas – tas bija nežēlīgs laiks, kad lika ciest tik daudziem, mums jāiepazīst un jāapzinās savas zemes vēsture.
Komentāri