Lai skola pastāvētu un attīstītos, svarīgi, lai to atbalstītu paši stalbēnieši

Stalbē skola būs, to pagasta iedzīvotāju sapulcē stalbēniešiem vairākkārt apstiprināja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Otrs asāk apspriestais jautājums bija ceļi.

Zaķu ceļš jālabo un siltajā laikā biežāk jākaisa ar pretputekļu materiālu, Stalbes centrā pie autobusu pieturas vajadzīga gājēju pār­eja un stāvlaukums.

Uz tikšanos ar domes vadību Stalbes pagasta Rozulas tautas namā bija atnākuši vairāki desmiti interesentu. Nevienam nebija jaunums, ka no nākamā mācību gada Stalbes pamatskola būs Straupes skolas struktūrvienība. Uzklausot domes priekšsēdētāja stāstīto, kāpēc domnieki pieņēmuši tādu lēmumu, zālē bija dzirdamas dažādas piebildes gan jautājumu, gan apgalvojumu formā. Daži pat nopūtās, ka tad, ja tiek apsvērts, kā organizēt mācības Stalbes 7.-9.klašu skolēniem un viņiem stundas varētu būt Straupē, Stalbe varētu palikt pavisam bez skolas.

J.Rozenbergs atkārtoti uzsvēra, ka Stalbē noteikti būs skola. Par pirmsskolas grupu un sākumskolas – 1.-6 klašu – audzēkņiem – pavisam skaidrs, viņi turpinās mācības pagastā. Arī valdības nostāja ir, ka šī vecuma bērniem mācībām jānotiek iespējami tuvu dzīvesvietai, turklāt jaunākajās klasēs Stalbē skolēnu skaits atbilst valdības plānotajiem kritērijiem. Citādi ir 6.,7.un 8.klasē, kur šajā mācību gadā katrā mācās tikai pieci bērni, rudenī viņi būs 7.-9.klašu audzēkņi.

Stalbēnieši izteicās, ka Straupes skolas ēkās telpas ir tumšas, klašu telpas nelielas, Stalbē ir plašas, labi aprīkotas klases, teicams sporta laukums. Tā noteikti ir priekšrocība. J.Rozenbergs uzsvēra, ka galvenais kritērijs ir izglītības kvalitāte un tā redzama ģimeņu izvēlē. No Stalbes pagasta 120 skolas vecuma bērniem vietējā skolā mācās tikai ceturtā daļa. Straupē situācija cita, tur pamatskolā no 130 atbilstoša vecuma straupiešiem pagasta pamatskolā iet simts bērnu.

Straupietim Mārim Šķesterim noskaņa par abu pagastu skolām lika iet zāles priekšā. “Man radās sajūta, ka mēs Straupē esam vainīgi pie šādas situācijas. Mēs neesam vainīgi, ka mūsu skolās ir vairāk bērnu un labāki rezultāti. Sāciet ar sevi un beidziet pārmest citiem, tad būs rezultāti. Kurš liedzis Stalbes skolas audzēkņu vecākiem būt prasīgiem! Vecāku padomei jārunā ar skolu, jāprasa, kāpēc rezultāti mācībās nav tādi, kādus gaida! Jārunā droša, atklāta valoda,” teica M.Šķesteris.

Vērtējot, kurai skolai kādas priekšrocības, kā virzīt abu mācību iestāžu attīstību, stalbēnietis Alfs Lapsiņš izteica neparastu priekšlikumu – pašvaldībai pārtraukt apmaksāt skolēniem sabiedriskā transporta biļetes. Tas bērnus noturēs vietējā skolā. J.Rozenbergs un, šķiet, zālē sēdošie priekšlikumam nepiekrita. Domes vadītājs uzsvēra, ka bērniem un ģimenēm jādod iespējas izvēlēties izglītības iestādi. Sa­vukārt uzņēmējs Rauls Dār­ziņš, Stalbes iedzīvotājs, vērtēja, ka divas skolas uzturēt varbūt nevajag, tas arī skaidri jāpasaka. Un arī piezīmēja, ka divas mācību vietas, katra savā pagastā, noteikti nav izdevīgas arī skolotājiem, kuriem droši vien nākas braukāt no vienas skolas uz otru. Savukārt pagasta iedzīvotāja Laila Ruķe, matemātikas skolotāja Cēsu Valsts ģimnāzijā, kas uz laiku strādā arī Stalbē, atzina, ka vietējai skolai ir nākotne. Viņa vērtēja, ka diezgan daudzi Stalbes skolēni 7.klasē atnāk uz ģimnāziju, tāpēc arī pamatskolas vecākajās klasēs sarūk audzēkņu skaits. “Viņi ir labi sagatavoti, centīgi, iegūst labas vietas mācību olimpiādēs. Stalbes skolai ir nākotne. Jādomā tikai, kā to attīstīt, pilnveidot, un varbūt ar laiku te atkal būs pat vidusskola,” sacīja L.Ruķe, paužot, ka mācību iestādei būtu jāmeklē kāds novirziens, kas piesaistītu jauniešus.

Straupes pamatskolas direktore Dana Gaile, kura kopš rudens vada arī Stalbes pamatskolu, uzklausot dažādos viedokļus, bilda, ka skolotājiem nav jābrauc no vienas vietas uz otru, katrā ir iespēja strādāt pilnu slodzi, ja darbinieks tā vēlas. Viņa arī uzsvēra, ka abās mācību iestādēs savus pienākumus veic ar pilnu atdevi, un teica: “Jādara viss, lai bērni nebrauktu garām skolai.”

Patlaban pašvaldība Stalbes skolā plāno attīstīt interešu izglītību. Ēka celta 80.gadu nogalē, pirms gadiem 35, tā projektēta tieši skolas vajadzībām, telpas plašas, tās jāizmanto. Līdztekus tam, kas darbojas Stalbes skolā, sadarbībā ar Cēsu Bērnu un jauniešu interešu centru te varētu būt vēl citi pulciņi. Piedāvājumā ir automodelisms, floristikas, hip-hop dejas, STEM jomas interešu izglītības programmas, pastāstīja J.Rozen­bergs.

Pabeidzot sarunu par Stalbes skolu, domes priekšsēdētājs teica, ka jāļauj skolas vadībai meklēt, kā sakārtot izglītības procesus un piedāvājumu. Svarīgs arī kopienas atbalsts, vai ģimenes uzticas skolai un mācību iestāde ģimenēm.

Par bērnu sporta nodarbībām diskusiju turpināja stalbēnietis Arnis Rutkovskis . Viņš pauda, ka ir prieks par atjaunoto iespēju skolēniem trenēties florbolā, labi, ka atrasti treneri, bet vai tomēr nevajadzētu meklēt sadarbību ar Cēsu Sporta skolu. Veidotos pēctecība Cēsu novada “Lekringa” komandai. Tagad bērni ir Kocēnu Sporta skolas audzēkņi, treneri brauc no turienes. Florbola entuziasts Ilvars Balodis teica, ka Cēsu Sporta skola uzrunāta, bet diemžēl nevar nodrošināt florbola treneri Stalbē, tāpēc rasts cits variants. J.Rozenbergs atzina, ka par to nav zinājis un par situāciju painteresēsies.

Arī Jānis Plūme sacīja, ka stalbēnieši bērnu sportam gaida lielāku vietvaras atbalstu. Pašreiz daudzi aizvien biežāk izvēlas Kocēnu Sporta skolu, daudzi gatavi, ka bērni brauc uz Valmieru. J.Plūme pastāstīja, lai jaunākā vecuma skolēniem, kas trenējas basketbolā, lai piedalītos turnīrā, nācies maksāt 90 eiro, nerunājot par citiem izdevumiem.

Ceļu nedienas ir ikvienā vietā, un tās nav ātri risināmas. Arī Zaķu ceļa problēmas, stalbēniešiem tiekoties ar pašvaldību, izskanējušas iepriekš. Šoreiz ziņa bija cerīga. Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne pastāstīja, ka vispirms sakārtos ceļa klājumu, vajadzīgs jauns tehniskais projekts, jo pašreizējā brauktuve izprojektēta par šauru. Tad Zaķu ceļam veiktu divkārtu virsmas apstrādi. Tas kopā aizņemtu gadus trīs.

A.Lapsiņš un A.Rutkovskis bija neapmierināti, kā pērn vasarā Zaķu ceļu apstrādāja pret putekļiem. Sausajā laikā pat visas dārza ogas bijušas baltas. L. Medne gan atgādināja, ka grants ielu un ceļu pretputekļu apstrāde Pārgaujas apvienības pagastos uzsākta tikai pērn, iepriekš tā nav bijusi un arī šajā vasarā to veiks divas reizes. Situāciju pagasta ceļos un to uzturēšanu raksturoja Stalbes saimniecības vadītājs I.Balodis, pastāstot, ka līdzekļi bijuši divu kilometru grants ceļu sakārtošanai, kilometra sāngrāvju tīrīšanai un kilometra apauguma noņemšana, bet kopā jāaprūpē 84 km ceļu. Uz A.Lapsiņa jautājumu, kā tad ar novadam iedalīto Valsts ceļu fonda naudu, J.Rozenbergs paskaidroja, ka pašvaldība no tā gadā saņem 1,8 milj.eiro, bet faktiskās izmaksas uzturēšanai ir 3,7 milj.eiro.

Vēl stalbēnieši interesējās par degradētajām būvēm pagastā, to, kā uzrauga, kur iedzīvotāji liek atkritumus.