Lai konteineri nebojā skaisto pilsētu

Jau desmit gadus ikvienam Cēsu vecpilsētas iedzīvotājam un uzņēmējam sadzīves atkritumu izmešanai ir pieejami seši konteineru laukumi.

Ir pašvaldības apstiprināts tarifs, cik par atkritumu savākšanu katrs maksā. Klients norāda, cik cilvēku dzīvo mājsaimniecībā. Maksu par pakalpojumu iestādēm un uzņēmumiem atkritumu apsaimniekotājs “ZAAO” nosaka, vērtējot tā darbības veidu, tad par konkrētu atkritumu daudzuma savākšanu tiek noslēgts līgums.

Diemžēl nemaz ne tik reti konteineri stāv pārpildīti, pie tiem kaudzē salikti piepildīti atkritumu maisi. Tas rada nepatīkamus skatus un tūristiem veido priekšstatu par pilsētu. Lai situāciju mainītu, “ZAAO” uz sarunu aicināja iedzīvotājus un uzņēmējus, kuri dzīvo un strādā vecpilsētā.

“ZAAO” Atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītājs Mārtiņš Vīgants pastāstīja, ka šogad savākts 4900 kubikmetru atkritumu, bet uzņēmums samaksu saņēmis vien par 952,73 kubikmetriem jeb 20 procentus no vajadzīgā. Taču situācija ir uzlabojusies, jo 2020., 2021. gadā, kad bija pandēmija, iekasēti bija tikai 13 procenti. Ar vecpilsētas iedzīvotājiem un uzņēmumiem noslēgti 259 līgumi.

“2022. gada maijā konteineriem tika uzstādīti slēgšanas mehānismi, kopš tā laika tos var atvērt tikai ar čipu. Samazinājās savākto atkritumu apjoms un arī pie konteineriem atstāto maisu un nevajadzīgu lietu daudzums. Šī gada sākumā savukārt iezīmējās tendence, ka aizvien vairāk iedzīvotāju atkritumus neiemet konteinerā, kaut tas pustukšs, bet novieto pie tā. Par to runājām ar pašvaldības policiju, un tā vairāk kontrolē,”    pastāstīja M. Vīgants.

Diemžēl vasarā bija problēmas ar čipiem, jo mainīgo laikapstākļu ietekmē tie nedarbojās. Tad konteineri netika slēgti un savākto atkritumu apjoms palielinājās.

Uzņēmuma “Dimension Ink” pārstāve Daira Liepa pauda neizpratni un pastāstīja par situāciju, kādā nokļuvusi. Viņas firma izmanto konteinerus Kases un Vaļņu ielas stūrī. Darbiniece aiznesa atkritumus, konteineri bija pārpildīti, tāpēc maisiņu atstāja tiem blakus. Ieradās pašvaldības policija, jo novērošanas kamerās bija fiksēts pārkāpums. “Kad sākām strādāt, rakstīju pašvaldībai e-pastus ar jautājumiem par atkritumiem, atbildes nesaņēmu. Policiste tagad visu laipni izskaidroja. Vai būs jāmaksā sods par pārkāpumu, vēl nezinu. Mani pārsteidz, kādi resursi ieguldīti, lai gan bija vienkārši jāsakārto konteineru aizslēgšana,” teica D.Liepa un vērsa uzmanību, ka pārmetumi iespējamiem citu pilsētas kvartālu iemītniekiem, kas ved uz šiem konteineriem atkritumus, nav vietā. Paši vecpilsētas iedzīvotāji, ja ir smagāki atkritumi, ved tos ar mašīnu, izmetot līkumu pa vecpilsētu. “Kur rodas atkritumi, par kuriem nesamaksā? Vai visiem ir līgumi? Es nezinu, vai maksāju par maz vai par daudz,” interesējās uzņēmēja.

Pašvaldības izpilddirektore Līga Medne uzsvēra, ka sarunas mērķis nav pārmest uzņēmējiem, bet gan rast risinājumu, un vispirms ir jāapzinās, kādu atkritumu daudzumu saražo kafejnīcas.

“ZAAO” klientu apkalpošanas daļas speciāliste Ingūna    Rācene dalījās pieredzē. “Savu­laik “Ķīniešu namiņā”  bija kafejnīca. Tai bija savi konteineri, un mēnesī septiņi astoņi tika piepildīti. Protams, izdevīgāk ir ar ķerru vest uz kopējo konteineru. Esam vērtējuši līdzīgas kafejnīcas Cēsīs un Valmierā. Cēsīs reālais atkritumu apjoms ir lielāks, nekā tiek samaksāts. Kad uzsāk uzņēmējdarbību, ir jākārto daudz formalitāšu, par atkritumiem bieži vien domā tad, kad nesaprot, kur tos likt. Uzreiz jau arī uzņēmējs nezina, cik būs atkritumu,” stāstīja I. Rācene un piebilda, ka līdz šim gan neviens uzņēmējs nav vērsies, lai mainītu līgumu, jo rodas vairāk atkritumu, nekā plānots. Viņa arī ierosināja, ka, uzsākot uzņēmējdarbību, starp dažādiem dokumentiem    obligātam jābūt arī līgumam par atkritumu apsaimniekošanu.

Pašvaldības saistošajos noteikumos ir izmaiņas, un vecpilsētas teritorijā, kas publiski nav vērsta uz ielu, ir atļauts izvietot dalīto atkritumu konteinerus. Par pakalpojumu jāslēdz līgums. Ir namu apsaimniekotāji, kuri to izmanto. Ja ir savs konteiners, tad jāmaksā par to, kas saražots.

Uzņēmēji iebilda, ka iekšpagalmos nav vietas, kur novietot konteinerus. Plašāka diskusija izvērtās par tiem, kam vecpilsētas namos pieder apartamenti tūristu izmitināšanai, vai šajos īpašumos kāds ir deklarēts, cik daudz viesi atstāj atkritumu.    “Izīrētājs ir atbildīgs, kur paliek viesu atstātie atkritumi,” atgādināja L. Medne, bet uzņēmējs Jānis Žēperis piebilda, ka viesi lielākoties apartamentos pavada vienu nakti un atstāto atkritumu daudzums ir ļoti neliels.

Jau gadiem arī “Druvā” regulāri rakstīts par konteineru laukumu Vaļņu un Kases ielas stūrī. “Pārpildītie konteineri, atkritumi apkārt izskatās kā Cēsu vizītkarte,” atgādināja L. Medne. Saru­nās pašvaldība un “ZAAO” vienojušies, ka šis konteineru laukums tiks likvidēts. Dažus soļus uz Vienības laukuma pusi, iekšpagalmā, tiks ierīkots jauns. Tajā būs vairāk konteineru, tiem apkārt sētiņa. Tiks veikta videonovērošana.

D. Liepa arī ierosināja, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem jāsaņem vairāk informācijas par atkritumu apsaimniekošanu vecpilsētā. Jārēķinās arī ar to, ka mainās gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. M. Vīgants atgādināja par vēl vienu problēmu, kas raksturīga tikai vecpilsētai. “Ziemā konteineros nereti tiek iebērti karsti pelni un atkritumi aizdegas. Labākajā gadījumā aizdegas maiss, ja dzēšot konteiners pieliets ar ūdeni, cieš konteinera korpuss un jāgādā jauns. Par to ar iedzīvotājiem jārunā, jāskaidro,” bilda M. Vīgants.

Sarunās “ZAAO” un pašvaldība izstrādās konkrētākus kritērijus, cik par atkritumu savākšanu jāmaksā uzņēmējiem. Turpinā­sies arī rosinājums, ja vien iespējams, katram uzņēmumam iegādāties savu konteineru, lai, ja atkritumu mazāk, par pakalpojumu nepārmaksātu.