Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Lai izdzīvotu, jāpaplašinās

Druva
23:00
01.07.2008
62
200807012337116168

Jaunpiebalgas pagasta zemnieku saimniecība „Uzvaras Kalns”, par spīti smagajai situācijai piena lopkopības nozarē, kopš pērnā gada paplašinājusies un plāno attīstību arī turpmāk.

Pērn saimniecībā bija 60, šogad jau 110 slaucamas govis. Paplašināšanās notikusi ziemā, vēl pirms piena krīzes. Kāds zemnieks pārdevis visas govis, „Uzvaras Kalnu” saimnieks Ivars Blūms tās iegādājies. Viņš neslēpj, ka piena iepirkuma cenu krišanās, kas notikusi augstas inflācijas laikā, kad nepārtraukti palielinās degvielas un elektrības izmaksas, saimniecību ietekmējusi jūtami. „Notiekošais spēcīgi bremzējis attīstības iespējas. Ja piena cena samazinās par santīmu kilogramā, lieliem apjomiem tas jau ir daudz, bet, ja tā krītas par pieciem, sešiem santīmiem, tas ietekmē pat ļoti. Saimniecība mēnesī nodod ap 45 tonnām piena. Zaudējumi ir diezgan lieli,” stāsta I. Blūms.

Pienu saimniecība pārdod kooperatīvam „Piebalga.” Zemnieks atzīst, ka nav apsvēris domu sadarboties ar piena iepircējiem no Lietuvas, turklāt abu valstu piena iepirkuma cenas jau ir izlīdzinājušās. Izšķiroša nozīme ir cenai. Ja no Lietuvas pārstrādātājiem būtu drošs un ilglaicīgs, izdevīgs piedāvājums, saimnieks to apsvērtu.

Vaicāts par saimniecības peļņu, I. Blūms atzīst, ka tā ir neliela: „Nu, protams, kaut kāda peļņa jau ir. Ja būtu zaudējumi, tad labāk likvidēties.

Būtiskākais ir noturēt ienākošo naudas plūsmu un nodrošināt pēc iespējas mazāku naudas izplūšanu. Jādomā, lai darbs būtu pēc iespējas efektīvāks. Svarīgi arī palielināt govju skaitu, ja maksā mazāk, tad piena vajag vairāk, lai nesamazinātos ienākumi.”

Domājot par piena lopkopības saimniecībām, arī vidēji lielajām, viņš uzskata, ka vienīgā drošā peļņa ir subsīdijas. „Jāgaida, kas notiks ar cenām, tikai tad var domāt par projektiem un tālāku attīstību. Tomēr pat, tad ja piena iepirkuma cenas būs zemas, izdzīvos tikai lielās saimniecības. Bet, lai izdzīvotu, ir jāpaplašinās,” saka I. Blūms. Uzņēmīgais lauksaimnieks vēlētos attīstīt saimniecību. Paplašināšanās būtu iespējama, jo platības ir pietiekami lielas, gadu gaitā iegādāta darbam nepieciešamā tehnika. Arī kūts paplašināta. Realizēt plānus un ieceres kavē tikai neadekvātā samaksa par pienu. Nepieciešama stabilitāte, uz ko I. Blūms cer, jo apgrūtinātas ir arī kredīta ņemšanas iespējas.

„Uzvaras Kalna” saimnieks domā, ka piena krīze atstās sekas nozarē,

saimniecību skaits samazināsies. Daļa turpinās strādāt un attīstīsies, taču daļa likvidēsies vai sašaurināsies. Šis process, visticamāk, būs jūtams rudenī. Pagaidām govis ir ganībās, un ļoti ass nav lopbarības jautājums. I. Blūms neslēpj, ka arī viņam ir zvanījuši vairāku mazo saimniecību, apmēram 20 govju ganāmpulku saimnieki un piedāvājuši pārdot lopus. Neapskaužama ir situācija arī tiem lauksaimniekiem, kuri paņēmuši kredītus un gribējuši uzsākt piensaimniecības biznesu.

Zemnieks vērtē, ka nedaudz vieglāka situācija ir saimniecībām, kurās netiek algoti darbinieki. Ja strādniekus algo, nepieciešams paaugstināt darba samaksu, lai viņus noturētu. Turklāt atbildīgu, uzticamu strādnieku trūkst,

tā ir aizvien aktuāla problēma. I. Blūms tomēr uzskata: „Par labu samaksu var atrast arī labu darbinieku. Bet, lai to varētu, ir jābūt arī noteiktiem ienākumiem. Viss ir saistīts.”

I. Blūms uzskata, ka pašlaik atliek nogaidīt un turpināt darbu: „Degvielai, elektrībai cenas ceļas, taču ienākumi krītas. Tas ir grūtākais. Ko darīt? Pašreiz neko. Ir jānogaida un jāstrādā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
432
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
13
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi