Ar šādu nosaukumu Lāčplēša dienā Priekuļu novadā tika rīkots pasākums, lai aizdegtu piemiņas sveces pie novada kapsētās guldīto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru un Latvijas valsts veidošanas laika sabiedrisko darbinieku kapa vietām.
Idejas autors, rezerves pulkvežleitnants, Latviešu Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs Ēvalds Krieviņš norāda, ka svarīgi apzināt šo cilvēku atdusas vietas un atcerēties viņus: “Ir tradīcija, ka ejam pie pieminekļiem, bet uz kapiem, kur guldīti tie, kuru dēļ mums ir šis 11.novembris, ir šī valsts, neviens neaiziet. Tāpēc pērn sākām šo uguns ralliju jeb pārbraucienu, lai iedegtu piemiņas svecītes.”
Vērts pieminēt, ka šī nav vienas dienas akcija, jo Ē. Krieviņš kopā ar domubiedriem cenšas apzināt Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru un Latvijas valsts veidošanas laika sabiedrisko un politisko darbinieku atdusas vietas. Tas nav vienkārši, informācija jāmeklē, jāvāc, jārunā ar cilvēkiem, jo daudzus gadus šīs vietas bija izdzēstas no atmiņām.
Pārbrauciens “Lāčplēšu uguns” sākās ar piemiņas brīdi Jāņa Lapiņa dzimto māju vietā “Pintuļos”, Veselavas pagastā. Himnai skanot, baltajā karoga mastā tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs ar saules simbolu stūrī, kas veidots pēc J.Lapiņa meta.
Šo piemiņas vietu kopā ar domubiedriem pirms trim gadiem atjaunoja biedrība “Sieviešu atbalsta, izglītības un kultūras centrs IEVA”. Tās pārstāve Ingrīda Rence norādīja, ka, izveidojot piemiņas vietu, tika apsolīts visās Latvijai nozīmīgās dienās te sanākt un pacelt Jāņa Lapiņa karogu: “Šo solījumu pildām un visos valsts svētkos esam klāt lielākā vai mazākā pulkā. Gribu atgādināt, ka šajā dienā, 11.novembrī, atzīmējam ne tikai Lāčplēša dienu, bet pieminam arī Jāņa Lapiņa mūžībā aiziešanas dienu, jo tieši šajā dienā 1941.gadā viņš aizgāja mūžības ceļos.”
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, priekuliete Sendija Beata Lazdiņa dalījās pārdomās par savu sajūtu šajā valstī: “Es Latviju neuztveru kā valdību, bet kā savu zemi, dabu, tradīcijas, valodu. Būtu sāpīgi noskatīties, ja vienā dienā viss, par ko cīnījušies cilvēki, ko šodien godinām, vienkārši pazustu. Tāpēc man svarīgi atcerēties šos cilvēkus un visu, kas Latvijai piederošs.”
Ē. Krieviņš atgādināja, ka 11. novembris ir arī 1.pasaules kara beigu datums, tieši kara beigās sabruka vairākas impērijas un radās vairākas jaunas valstis, tai skaitā arī Latvija.
Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone norādīja, ka droša zeme var pastāvēt tikai tad, ja ir ļaudis, kuri tajā ir droši, lepni, laimīgi: “Lepni par savu zemi, savu nāciju un nekautrējas no tā, ka ir latvieši. Prieks par tiem, kuri radījuši šo vietu, dodot patiesa patriotisma daļu. Mums jāmāca nākamajām paaudzēm, lai viņi tikpat lepni varētu teikt – es esmu latvietis! Mūsu svarīgākais darbs ir mācīt bērniem būt lepniem par savu nāciju, savu valsti!”
Piemiņas brīža beigās lukturī tika iedegta uguns, lai pēc tam no tās aizdegtu sveces, kas gūla pie kopiņām kapos un piemiņas vietās. “Lāčplēšu uguns” ceļš no “Pintuļiem” veda uz Veselavas, Jaunraunas, Liepas kapiem un brīvības pieminekli Liepas centrā, piemiņas vietu pie Raunas upes tilta ceļa Cēsis – Valmiera malā, uz Priekuļu kapiem, Vācu kapiem Cēsīs. Pēdējā apstāšanās vieta bija Cēsīs, Pils parkā, kur uz estrādes no svecēm tika veidota Latvijas kontūra. Brauciena dalībnieku aizdegtās sveces tika noliktas pavisam 11 vietās. Kopumā Veselavas, Liepas, Priekuļu, Jaunraunas un Vācu kapos Cēsīs apzināti 40 virsnieki, karavīri, sabiedriskie un politiskie darbinieki, tai skaitā pieci Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.
Komentāri