Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Labākā vasara manā mūžā

Druva
23:00
04.09.2008
17

Liene Spilva, Ineši: „ Jūnijs sākās ar vienu no nozīmīgākajiem notikumiem manā dzīvē – izlaidumu. Šķīros no saviem klasesbiedriem, ar kuriem kopā pavadīju deviņus brīnišķīgus gadus. Jūlijs aizritēja strādājot. Otro gadu strādāju Inešu pašvaldībā apkārtnes sakopšanas darbos. Bija prieks strādāt ar apziņu, ka pati pelnu naudu. Ar ģimeni aizbraucām atpūsties uz Ainažiem. Tā mums kļuvusi par tradīciju.

Augustā nosvinēju dzimšanas dienu. Sešpadsmit kā nekā ir nozīmīgs skaitlis, vismaz man. Nu varēšu tikt pie pagaidu auto vadītājas apliecības. Šī bija viena no labākajām vasarām manā mūžā.”

Kristīne Misiņa, Cēsis: „ Devos uz laukiem satikt ilgi neredzētus radiniekus. Pat nenojautu, ka tur iet tik jautri. Mēs paši sev sarīkojām sporta spēles. Vakaros gājām uz ezeru, kur zvaigžņu spožā gaismiņa atmirdzēja ezera virsmā. Rāmajos vasaras vakaros ezers izskatījās kā tumsnējs spogulis. Vasarā man patīk paslinkot un gulēt līdz pusdienas laikam. Es izmantoju iespēju omītes dārzā pamieloties ar gardajām ogām. Izmēģināju arī grūto un atbildīgo darba pieredzi. Pašas pelnīto naudiņu centos tērēt apzinīgi, jo tā nāca ne visai viegli.”

Arta Ozoliņa, Straupe: „ Vecāku atvaļinājumā devāmies pie radiniekiem uz Adleru Krievijā. Tur redzēju daudz ko interesantu. Peldējos aukstā kalnu upē, izbaudīju Melno jūru, kurā ūdens ir sāļš un grūti ienirt. Jūrā peldēja medūzas, bet nav kaitīgas. Pa zemi līda mazi un lieli krabji. Tālumā varēja redzēt delfīnus. Krievija ir skaista zeme. Es tur gribētu aizbraukt vēl kādu reizi.”

Kristaps Folkmanis, Cēsis: „Līgo svētkus šogad pavadīju Amatas novada „Zīparos” kopā ar deju kolektīvu „Kande” un „Raitais solis” jauniešiem. Mēs dziedājām, dejojām un Latvijas viesus – poļu tūristus iepazīstinājām ar Līgo svētku tradīcijām. Īpaši izdevies bija gājiens pretī Saulei – ar lāpām Zīparu kalnā. Svētkos fiziski izjutu, kā visa dzīvā radība uzņem spēku, lai uzplauktu neparastā krāšņumā un tajā dalītos ar mums. Mēs, latvieši, varam būt lepni, ka līdz šai dienai turam godā Jāņu dienas tradīcijas.”

Sabīne Ikšele, Cēsis: „ Šī vasara man paliks atmiņā ar Jēkaba dienu – Maizes svētkiem Āraišos. Tur bija ko redzēt! Visvairāk mani piesaistīja bišu stropi no stikla, pilni ar čaklām bitītēm. Apbrīnas vērti bija izstrādājumi no koka, sākot no mazmazītiņām karotītēm, dakšiņām, svilpītēm, līdz krēsliem un skapjiem un divmetrīgai koka karotei, kas karājās pie šķūņa.

Ejot pa kukulīša taku, varēja bīdelēt miltus, veidot un cept graudu maizīti. Tūlīt to arī apēdām. Vēl varēja veidot no māla, klausīties pasakas, iet rotaļās.”

Mārtiņš Jurkāns, Cēsis: „Izvelkot pirmo lielo zivi savā lauku dīķī, mani pārņēmusi makšķerēšana. Tētim vairākas reizes sastādīju kompāniju laivā, pat braucu jūrā. Pirmajā reizē lielajos ūdeņos noķēru jūras slimību. Tas tāpēc, ka vējš bija pamatīgi aizrāvies un viļņi šļakstījās laivā. Biju pat nobijies. Otrā reizē bija lieliski – jūra mierīga un zivis arī ķērās. Trīs dienas ar ģimeni pavadījām pie jūras.

Tā bija brīnišķīga sajūta – atrauties no ikdienas, aizmirst visus pienākumus un gaidāmos uzdevumus.”

Dārta Dzenīte, Vaive :”Vasarā gribas piedzīvot ko īpašu, un man tas bija svētceļojums uz Aglonu. Negaidīju, ka tā laikā notiks brīnums, gāju prieka un intereses dēļ. Runājām, smējāmies, dziedājām, skaitījām rožukroni un lūdzām. Mans pirmais katoļu dievkalpojums notika baznīciņā Aizkalnē.

Nākamā dienā pa ceļam satikām kādu iereibušu vīru, aicinājām kopā lūgt, bet viņš atteicās. Sapratu, ka patiesībā viņam bija bail no Dieva. Daudziem tā ir, arī man bijis līdzīgi. Cilvēki uzdod sev jautājumu, vai ir cienīgi saskarties ar kaut ko svētu un labu. Pusgadu man bija kauns paskatīties uz krustu.

Aglonā notika dievkalpojumi un lūgšanas. Pēc dievkalpojuma visu nakti pavadījām pie altāra, dziedot ģitāras pavadījumā. Mācītājs sacīja lūgšanas. Bija sajūta, ka sēžu Dieva klēpī, stāstu viņam stāstus un arī savas nepatikšanas. Liku viņam vairākas reizes dzirdēt, par ko man ir kauns un pārmetumi sev.

Lai būtu kristietis, ir jāsāk runāt ar Dievu. Tas notika ar mani. Tagad varu arī sēdēt zem zvaigžņotām debesīm. Dievs mani „iebukņī” kā draugu, iedrošina un runā ar mani ik brīdi. „Celies! Ejam dzīvē, daudz kas vēl jāpaveic,” tā ir pirmā balss, ko pamostoties dzirdu.”

Anete Belousova, Rauna: “Šī vasara neaprobežojās ar klavieru taustiņu melnbalto rakstu. Kā koša varavīksne tā ar savām krāsām ļāvusi izbaudīt visdažādāko emociju notis. Man šī vasara saistīsies ar atklāsmēm un cilvēkiem, kuri man būs svarīgi vienmēr. Vasara man iemācīja, ka jāprot ne tikai runāt, bet arī klausīties, ne vienmēr jāmeklē sarežģīti risinājumi. Esmu sapratusi, ka viegli ir dot gudrus padomus, bet gandrīz neiespējami tos pielietot dzīvē. Vasara man atļāva atkal novērtēt īstu draugu esamību, saprast, ka savas domas un jūtas iespējams noslēpt no visiem, izņemot sevi. Vasara neapgrieza manu dzīvi otrādi, bet, vienalga, tā bija īpaša, jo daudz laika veltīju sev, bija daudz radošu domu un ideju, pieauga vēlme piepildīt sapņus un sasniegt mērķi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
38
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi