Pēdējos gados ne vienu vien lauku sētu apciemo nelūgts ciemiņš – lapsa.
”Pa vienu mājas pusi suns lapsu aizdzen, pa otru tā nāk atpakaļ,” stāsta Kaives pagasta ”Druviņu” saimniece Herta Gerasimoviča un turpina: ”Tās kļuvušas tik drošas un nekaunīgas. Gaišās naktīs pa logu varu redzēt, kā saimnieko pagalmā. Pērnruden man bija stārķis invalīds, kuru pēcāk aizvedu uz zooloģisko dārzu. Stārķis no rīta pastaigājās, redzēju, kā nabadziņu divas lapsas ielenca. Kādā ziemas naktī lapsa rāpās ābelē, kur putniem bija nolikts speķis, kad neizdevās, lēkāja ap koku.”
”Druviņās” ir divi suņi, no tiem meža dzīvnieks īpaši nebaidās. Mājai apkārt lieli meži, pašai vien tāds nostūrītis ar upīti pa vidu. Savā īpašumā Gerasimoviči lapsu alas nav atraduši.
”Pavasarī pieci kaimiņi uzrakstījām pašvaldībai, lai taču kaut ko dara. Tā arī nekas nav mainījies,” saka Herta un piebilst, ka kaķi dzīvo tikai istabā, viens tā arī pēc pastaigas nepārnācis. ”Kādreiz kaimiņos dzīvoja mednieks, tad problēmu nebija. Kaķis līdz mežam gāja pastaigāties. Tagad mednieki saka, ja neesot noslēgts līgums, viņi manā īpašumā medīt nedrīkstot. Man mežiņš neliels, negribu, ka mednieki nāk pagalmā,” domās dalās ”Druviņu” saimniece un uzsver, ka pēdējos gados lapsu mežā ir ļoti daudz. Arī kaimiņi ievērojuši, ka lapsas vispirms aiziet pārraudzīt vienu māju, tad otru. Kāds kaimiņš stāstījis, ka meža dzīvnieks alu uzdrošinājies ierīkot zem viņa šķūnīša, saimē bijuši seši lapsēni. Kaivēnieši arī stāsta, ka pirms pāris vasarām lapsu ģimene alu ierīkojusi zem tobrīd neapdzīvotas mājas. ”Nevienas irbītes apkārtnē vairs nav. Rudenī, kad dīķis aizsala un tur vēl kādi putni bija, redzēju, kā lapsas tos ķer. Man pagalmā eži dzīvo. Vietā, kur lieku barību, ir sēta apkārt, bet neesmu droša, ka nepārleks,” stāsta kaivēniete un piebilst, ka par vistu turēšanu pat nav ko domāt.
Priekuļu pagasta ”Krustaiņu” saimniece Ruta Millere smej, ka tagad lauciniekiem jauns darbs – jāgana vistas. Priekšpusdienā vistas tiek turētas nožogojumā, bet pēcpusdienā izlaistas pastaigāties un tiek pieskatītas.
”Lai arī esam turpat pagalmā, viens suns visu laiku vaļā, lapsa tomēr iemanās kādu vistu nozagt,” stāsta Ruta un piebilst, ka tuvākajā apkārtnē tikai viņas saimniecībā ir vistas.
Jau gadus desmit piemājas mežiņā, uzkalnā ir vairākas alas. Saimniece atzīst, ka roka neceļas tās tā vienkārši iznīcināt. Ja iznīcinās mājvietu vienā vietā, ierīkos citur, varbūt vēl tuvāk ēkām. Visrūpīgāk vistas ”Krustainēs” tiek uzmanītas jūnijā, kad mazie lapsēni mācās medīt. ”Divas lapsas reizē nāca vistās, pēc tam tikai bērni. Reiz redzēju, kā tukšā aizskrēja. Kad kādu laiku neizdodas vistu nomedīt, tad šurp nenāk. Bet drīz jau atgriežas,” stāsta Ruta un piebilst, ka lapsa ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks, tik klusi medī, ka pat suns nedzird. Lapsas suņus nerespektē. ”Cāļus skaitām rudenī, nekad jau nevar būt drošs, cik aiznesīs. Lapsas iemanās noķert tieši jaunākās vistiņas, vecās laikam uzmanīgākas,” saka Ruta un pauž pārliecību, ka tagad lapsas ir visur. Ne viens vien paziņa stāstījis, kur redzējis.
”Pērn rajonā mednieki nomedījuši 500 lapsu,” saka Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību daļas vadītājs Jānis Ročāns un piebilst, ka meža dzīvnieki lielākoties medīti, kad darījuši kaitējumu saimniecībās vai bijušas aizdomas par trakumsērgu. Lapsas jau daudzus pēdējos gadus nav mednieku iecienīts medījums. Nav kur likt kažokādas, bet medīt medīšanas pēc ir pārlieku dārgi.
”Mums jāmācās sadzīvot ar meža dzīvniekiem. Ja vanags aiznes vistu, neviens nesaka, ka vanagi jāšauj,” domās dalās Jānis Ročāns un atgādina, ka katram saimniekam pašam jārūpējas par savu īpašumu. ”Mēs ielaužamies dabā, dzīvnieku pasaulē, tie nāk pilsētās. Tā nav tikai pie mums, arī citās valstīs. Bebri jau dzīvo pilsētu kanālos. Ja apliksim kokiem apkārt žogu, atņemsim barības bāzi, tie meklēs dzīvesvietu citur, ” uzsver Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību daļas vadītājs.
Šovasar arī uz ceļiem redzams daudz nobrauktu lapsu. Jo vairāk šo meža dzīvnieku ir dabā, jo biežāk tie sastopami un redzami arī sabraukti.
Komentāri