Šī vasara ir pārbagāta ar mākslas un kultūras pasākumiem mūsu pilsētā. Tagad Cēsis gatavojas ikgadējiem pilsētas svētkiem. Tiek lēsts, ka 19. jūlijā būs sarūpēti svētki ģimenēm un tie izdosies. Tomēr šādiem pasākumiem nav tikai mākslinieciskās, bet arī organizatoriskās rūpes. Un diemžēl svētku sakarā nereti uzdotais jautājums, vai protam atpūsties, ir vietā.
Par svētku rīkošanas pieredzi “Druva” sarunājās ar Cēsu kultūras centra direktori Iju Grozu, Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes priekšnieka vietnieku Jāni Gobu un Cēsu pašvaldības policijas priekšnieku Valdi Sviķi. Šī komanda ierasti sadarbojas, plānojot ne tikai Cēsu pilsētas svētku norisi.
– Kas ir svētku panākumu ķīla?
Ija Groza: – Man šķiet, ka pilsētā esam spējuši sarūpēt pasākumus visai ģimenei. Plašākie svētki kļūst aizvien ģimeniskāki. Ne velti arī šajos pilsētas svētkos esam domājuši, lai interesanti būtu bērniem, vecākiem un vecvecākiem. Tāpat saprotam, ka gaumes mākslā un mūzikā ir dažādas. Pati priecājos, ka pasākumos nav jāgaužas par apmeklētāju trūkumu. Ja tie ir pilsētas svētki, tad varu prognozēt, ka ielas būs cilvēku pilnas. Cēsnieki nepaliek pie televizora vai interneta, kad pasākumi notiek viņu pilsētā. Un cēsnieki lepojas ar savu pilsētu. Viņi lepni saka viesiem – jā, tā notiek pie mums. Man prieks par šo pašlepnumu.
Valdis Sviķis: – Svētki Cēsīs jau ir tradīcija. Cilvēki ir pieraduši, ka pasākumi nav ārkārtējs gadījums, un šķiet, ka viņi pieņem – pie mums nāk ciemos. Protams, vienmēr būs neapmierinātie, jo viesi rada arī neērtības. Pilsētas iedzīvotājiem ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Un attieksme kaut pret šo faktu ir dažāda. Policijai svētku laikā ir darbs – drošības un kārtības uzraudzīšana. Kā cilvēks priecājos, ka manā pilsētā ir tik daudz notikumu, kā amatpersona saku – priecātos, ja rosība būtu mazāka. Es patiesi nesaprotu, kāpēc reizi no reizes, gadu no gada ir sabiedrības daļa, kas nemāk atpūsties. Nesaprotu, kāpēc pats svarīgākais svētkos vienai daļai ir piedzerties.
Jānis Goba: – Runājot par šiem pilsētas svētkiem, šosestdien arī strādās 22 policisti. Cilvēciski tāpat kā kolēģis priecājos, ka pie mums notiek Imantdienas, ka notiek mākslas festivāls, ka ir iespēja atpūsties. Mēs tiešām redzam, cik daudzi, arī iebraucēji apmeklē pasākumus Cēsīs. Ir gandarījums. Bet skumji, ka kaut šajā īsajā sarunā jāliek atkal daļai sabiedrības aizdomāties par to, lai nesabojā svētkus sev un citiem. Lūgums – jauniešiem un pārējiem nekāpt uz pieminekļa Vienības laukumā, jo tas šoreiz nebūs norobežots. Publiskajās vietās, kur blakus būs arī bērni, lūdzu nesmēķēt, nelietot pār mēru alkoholu un ievērot satiksmes plūsmas regulējošās zīmes.
– Cēsu 800 gades laikā, šķiet, visvairāk apšaubīja faktu – mazajās Cēsīs būs vieta, kur izvietot simtiem transporta līdzekļu. Bet problēmu nebija. Vai šķietami ikdienišķākās reizēs rodas jautājumi?
V.Sviķis: – Nav jau problēmu ar vietu. Mēs arī šoreiz liksim norādes, kur drīkst braukt, kur ne, kur ir alternatīvā vieta, lai apstātos. Arī domājot par šiem pilsētas svētkiem, jau zināms, kur būs stāvlaukumi. Ir izdoti bukleti, kuros ir kartes, norādes. Svētku programma un visi organizatoriskie jautājumi uzzināmi arī pašvaldības mājas lapā internetā. Problēma ir attieksmē. Ārzemēs, ja uz ceļa ir uzlikta aizlieguma zīme, autovadītāji tās prasību respektē. Mums pie zīmes jāliek policists. Un stāvlaukumā nevis sarindojam mašīnas kārtīgi, bet noliekam tā, ka otrs vairs nevar ne iebraukt, ne izbraukt. Ko darīs 22 policisti? Palīdzēs šādās situācijās, bet jau zinām, ka visvairāk darba būs pēc vakara koncerta un rītā pēc balles.
J.Goba: – Daļa jauniešu, arī labi pazīstami nedēļu nogaļu tusētāji, nopērk biļeti un domā, ka par to pašu cenu viņi pasākuma laikā var skandalēt, mest atkritumus zemē, kaut ko salauzt. Laikam taču liekas, ka par visu ir samaksājuši.
V.Sviķis: – Katrā pasākumā ir izvietotas atkritumu urnas. Ir vietas tualetēm. Tualetes ir, bet vajag pačurāt krūmos. Arī tāda ir mūsu kultūra. Vai mainīsimies? Varbūt kādreiz. Mans vectēvs teica – kad es augu, tad tā negāja, un tagad pieķeru sevi sakām to pašu.
– Un statistikas dati rāda, ka izdzerto alkohola devu skaits uz vienu Latvijas iedzīvotāju aug. Arī par Cēsu pasākumiem dzirdēts – viss patiktu, ja blakus nebūtu pīpmaņu un dzērāju.
J.Goba: – Kādreiz patrulējot domājam – cik cilvēkiem kabatā ir naudas, kuru piektdienu, sestdienu naktīs var atļauties nodzert? Ja uz kādu pasākumu nav ieejas biļetes jāpērk, tad arī tos divus, trīs latus atstās alum. Es uzsveru, ka tā atpūšas daļa cilvēku, daļa publikas, bet tie sabeidz svētku prieku. Jebkuri svētki viņiem ir iemesls, lai piedzertos. Kāpēc Dziesmu svētkos nebija būtisku pārkāpumu? Tāpēc, ka cilvēkiem bija citi mērķi, cita motivācija. Pasākuma saturs bija cits. Tur nedomāja – stress, parādi, kredīti un tagad izgāžu dusmas uz miskasti.
I.Groza: – Man jāpiekrīt, ka pasākums vismaz brīvdabā neskaitās labi noorganizēts, ja nav bufešu un alkohola tirdzniecības. Zinu cilvēkus, kuri nopērk ne to lētāko biļeti uz koncertu, bet līdz sēdvietām nemaz nenoiet. Paliek pie galdiņa. Skumji par to runāt, jo svētkus jau veidojam cilvēkiem, kuri vēlas atpūsties, gūt iespaidus, emocijas. Ir brīnišķīgi jaunieši, kuri piedalās Cēsu pilsētas svētku organizēšanā un lepojas, ka ir brīvprātīgie. Ir cilvēki, kuri vairākkārt pasaka paldies par labu koncertu, izstādi vai plašākiem pasākumiem.
– Ja par labo un interesanto. Vai šiem pilsētas svētkiem būs sava seja?
I.Groza: – Pilsētas svētki atjaunojas. Pirms vairākiem gadiem tos saistījām ar viduslaiku tēmu, bet tie mazliet zaudēja brīdī, kad cēsnieki tomēr nebija gatavi vienu nedēļas nogali gadā aizvadīt viduslaiku tērpos, mierīgajā gaisotnē. Pa starpu bija pilsētas lielās dzimšanas dienas svinības, pērn pilsētas svētkus saistījām ar mākslas festivālu, bet mums vienalga jautāja – kad būs Cēsu svētki? Tagad tos veidojam mīļus – svētkus sev, kuros aicinām arī viesus. Svētku pasākumos arī pamatā piedalās mazāki un lielāki cēsnieki, muzicējot, dziedot. Arī svētku gājienā aicinām doties Cēsu uzņēmumiem, iestādēm, lai stāstītu – lepojamies, ka dzīvojam, strādājam Cēsīs. Cēsis šoreiz sevi parādīs kā zaļo pilsētu, svētkiem caurvīsies dabas un ziedu motīvs.
Komentāri