Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Kultūra ir veselība

Iveta Rozentāle
00:00
22.10.2025
54
Kult Ves (2)

Radoši un nomierinoši. Radot mandalas punktošanas tehnikā, ir iespēja ne tikai izpaust savu radošumu, bet arī nomierināt prātu, apstādināt ikdienas domu skrējienu un radīt ko skaistu. FOTO: Iveta Rozentāle

Pirmo reizi Latvijā aizvadīta starptautiska konference, kas veltīta kultūras un veselības nozaru sadarbībai.

Konference “Kultūra un veselība. Ceļā uz noturīgu nozaru sadarbību Latvijā” notika kon­certzālē “Cēsis”, klātienē un tiešsaistē pulcējot politikas veidotājus, pētniekus, praktiķus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus no dažādām Eiropas valstīm. Mērķis- dalīties pieredzē un meklēt atbildes uz jautājumu, kā kultūra var kļūt par noturīgu avotu veselības un labbūtības stiprināšanai sabiedrībā. Latvijas pieredzē dalījās Cēsu un Saldus novada pašvaldība.

Konferences ieskaņā Pa­sau­les Veselības organizācijas Eiro­pas reģionālais biroja pētniecības speciālists Nils Fītje uzsvēra: “Pētījumi parāda, ka kultūras aktivitātēm un līdzdalībai mākslā ir izmērāma ietekme uz mūsu veselību un labbūtību, un tam piekrīt arī iedzīvotāji. Tādējādi kultūra ir nozīmīga daļa no veseļošanās sistēmas, kas līdz šim lielā mērā nav tikusi pilnībā izmantota, īpaši nacionālās politikas līmenī. Man ir ļoti liels prieks, ka Latvija sper soļus, lai veidotu noturīgu starpnozaru sadarbību starp kultūru un veselību.” Viņš atgādināja, ka arvien aktuālāka sabiedrībā ir vientulības problēma, kas atsaucas arī uz veselību, un tajā ārsts medicīniski daudz nevar palīdzēt, toties kultūra un māksla gan. Diskusiju dalībnieki aicināja kultūras aktivitātes, kas paredzētas iedzīvotāju labbūtībai, atbalstīt nacionālā līmenī.

Arī Cēsu novada kultūras programmas kultūras mediatore Bai­ba Roze, daloties pieredzē “No­sū­tījums uz muzeju”, uzsvēra, ka kultūra nav privilēģija, bet gan katra cilvēka pamattiesības: “Mēs visi redzam kultūru kā drošu, pieejamu vietu, kur ikviens var stiprināt savu labbūtību un mentālo veselību.” Novadā nosūtījumus izsniedza Nodarbinātības Valsts aģentūras Cēsu nodaļa, Sociālais dienests, Cēsu klīnika un Līgatnes rehabilitācijas centra Senioru māja. Dalībnieki bija vecumā no 16 līdz 99 gadiem ar viegliem līdz vidējiem mentālās veselības izaicinājumiem, atkarībām, uzvedības, mācīšanās grūtībām, piespiedu vientulību, ilgstošie bezdarbnieki, personas ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem, funkcionāliem ierobežojumiem. Baiba Āboltiņa, Cēsu novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm, atklāj: “Bija dalībnieki, kas nekad nebija bijuši muzejā, nezināja, kas ir Eduards Veidenbaums, bet uzzināja, ka muzeja apmeklēšana ir kas interesants vai ka pašam patīk spēlēt teātri. Savukārt man kā nosūtītājai bija pārsteigums, cik ļoti viena nozare var papildināt otru.”

Baiba Roze ieskicē, ka kultūras iestādēm patīk domāt, ka tās gaida visus: “Bet, īstenojot šo programmu, ieraudzījām, cik daudz dažādu cilvēku grupu nebijām uzņēmuši, un guvām pieredzi, kā izcilu, augstvērtīgu kultūras saturu pielāgot, lai tas ir saprotams dažādām auditorijām.” “Druvai” Baiba Roze atzina: “Ir cilvēki, kuri kautrējas apmeklēt kultūras pasākumus – nezina, ko ģērbt, kā uzvesties. Šeit mēs varējām parādīt, cik pieņemoši un atvērti esam ikvienam.”

Konferences laikā notika arī vairākas meistarklases. Linda Kislina no Saldus vadīja punktošanas nodarību. Viņa pastāsta, ka punktošana palīdz iegūt mieru un līdzsvaru savās sajūtās, apstādina skrējienu un ļauj baudīt notiekošo: “Domāju,  māksla un veselība vispār nav nošķiramas. Jo viss, kas mūs padara priecīgus, pozitīvi ietekmē mentālo ve­selību.”

Konferences noslēgumā Inga Surgunte, projekta “Nosūtījums uz kultūras aktivitātēm” vadītāja Cēsu novadā, pastāstīja, ka ir nodibināta biedrība “Kultūra un veselība”, lai mērķtiecīgi veicinātu pastāvīgu un kvalitatīvu kultūras un veselības nozaru sadarbību Latvijā un pārstāvētu Latviju starptautiski. Savukārt novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis sacīja: “Cēsis ir pašvaldība, kura ir pārliecināta un tic, ka kultūra nav tikai kultūra, bet kultūra ir izglītība, drošība, veselība un būtībā arī demokrātija. Tāpat kā kultūra ir Latvijas nacionālās valsts pastāvēšanas pamats. Tur­klāt kultūra cilvēkos ievieš prieku, mīlestību, drošību, piederību un arī sajūtu, ka viņi ir vajadzīgi.”

Konference ir viens no projekta “Nosūtījums uz kultūras aktivitātēm Baltijas jūras reģionā 2023 – 2025” noslēguma pasākumiem Latvijā. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība (ERAF) “Interreg” Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
6

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
101

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
343
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi