“Nevienam tie nav vajadzīgi,” tā emocionāli un sarūgtināti par jaunākajiem Cēsu pašvaldības sīkdzīvnieku patversmes „Lācīši” iemītniekiem – maziem, pūkainiem kucēniem – saka patversmes pārzine Brigita Ozoliņa.
Pirms pāris dienām pie patversmes atstāti
divi kucēni – meitenes, vakarrīt pārzine uzzinājusi par vēl septiņiem atstātiem mazajiem suņukiem. “Druva” patversmes pārzinei vaicāja, kas ar kucēniem notiks, taču arī B. Ozoliņa varēja atbildēt tikai ar pretjautājumu: “Ko ar viņiem darīt? Par to jau neviens nedomā un atrisinājumus šādām situācijām nemeklē.”
B. Ozoliņa ir neizpratnē par cilvēkiem, kuri nerūpējas par saviem dzīvniekiem un šo pienākumu uztver vieglprātīgi.
Nesen
patversmē ieradies vīrietis, kurš atklājis, ka pārceļas no privātās uz daudzdzīvokļu māju, tādēļ viņam nav kur likt suni. Viņš vēlējies to atstāt patversmē. “Kādēļ jāatdod suns patversmei? Tā nav suņu audzētava vai pansija! Patversme ir noklīdušu dzīvnieku īslaicīga patvēruma vieta. Dzīvnieks vai nu tiek atdots vecajam saimniekam, vai jauniem saimniekiem, ja tādi atrodas, vai tiek iemidzināts,” skaidro B. Ozoliņa. Viņa uzsver, ka patversme nav vieta, kur atvest vairs negribētus mājdzīvniekus.
Nerūpēšanās par mājdzīvniekiem ir aktuāla problēma. Cilvēki vēlas mājdzīvniekus skaistumam, modes dēļ, aizsardzībai, mīļošanai, taču ne visi saimnieki par tiem rūpējas. B. Ozoliņa uzskata, ka valstiskā mērogā būtu jādomā, kā cilvēkiem, kas vēlas iegādāties vai ir jau ieguvuši mājdzīvniekus, skaidrot to turēšanas, kopšanas jautājumus.
“Kādēļ netiek skaidrots, kā jātur suns un vai vispār tas jāņem, ja nav iespējas nopirkt barību, izkastrēt, samaksāt par vakcīnām. Pat elementāras suņu turēšanas lietas daudzi dzīvnieku īpašnieki nezina,” satraukta atzīst B. Ozoliņa.
Pie patversmes atstāto suņu nākotne nav zināma, un pārzine nav optimistiski noskaņota par to, vai atradīsies kāds, kurš vēlētos dot šiem kucēniem mājvietu. Lielākā daļa kucēnu, kurus nezināmie suņu saimnieki atstājuši pie patversmes, ir kucītes, kurām reti atrodas jauni saimnieki. Cilvēki priekšroku dodot suņu puikām.
Vietas patversmē ir ierobežotas, un pašlaik vienu būrīti dala vairāki kucēni. Visus patversmē esošos suņus nepieciešams arī pienācīgi pabarot un apkopt. Apstākļu un cilvēku bezatbildības dēļ patversmes pārzine ir satraukta un ar bažām domā par to, kas notiks ar suņukiem.
Tā kā novārtā atstāto mājdzīvnieku nekļūst mazāk, “Druvai” radās jautājums, vai patversmi nebūtu nepieciešams attīstīt un paplašināt. Cēsu pilsētas domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs apstiprināja, ka par patversmes attīstību tiek domāts, apsverot arī tās paplašināšanas iespēju.
Komentāri