Var droši apgalvot, ka aizvadītajos Cēsu pilsētas svētkos ikviens varēja atrast ko sev aizraujošu. Ja neinteresē tirgošanās, mūzika, garšas vai modes šovi, bet sirds vairāk pieder tehnikai, tad uz vairākām stundām varēja nobāzēties Pils parkā, kur Cēsu motoklubs “XIII” rīkoja pārbūvēto motociklu skati “Custom bike show Cēsis”.
Šī skate jau kļuvusi par tradīciju, notika trešo reizi, izpelnoties arvien lielāku interesi, piesaistot arvien vairāk īpaši būvētus, krāsotus motociklus. Latvijā šāda formāta pasākums tas ir vienīgais.
Skatei tika pieteikti aptuveni 40 motocikli, ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas un Dānijas. Skatītāju bija neskaitāmi daudz, visu trīs stundu garumā, kamēr noritēja balsošana, ap motocikliem mudžēt mudžēja lieli un mazi interesenti. Bija jau arī, ko redzēt, katrs motocikls izstrādāts līdz pēdējam sīkumam, pie katra varēja ilgi pakavēties, aplūkot, diskutēt.
Kluba “XIII” pārstāvis Andris Vasins stāsta, ka motocikli tika vērtēti vairākās nominācijās, to galvenokārt darīja paši skates dalībnieki: “Skatītāji varēja noteikt savu simpātiju, bet profesionālo vērtējumu deva speciālistu žūrija un skatei pieteikto motociklu īpašnieki. Šis vērtēšanas formāts ieguvis atzinību no iepriekšējiem gadiem, jo ir objektīvs. Kurš cits, ja ne paši dalībnieki spēj novērtēt, cik darba, izdomas un pūļu ielikts katrā konkrētajā motociklā.”
Tika apbalvoti labākie nominācijās – “Labākais krāsojums”, “Labākais tehniskais risinājums”, “Labākais Old Timer”, kurā piedalījās antīkie motocikli, “Publikas simpātija” un galvenā balva – “Best Of Custom”.
A. Vasins atzina, ka ikviens mocis bijis kā mākslas darbs, kur piestrādāts pie katras detaļas: “Tur nebija nejaušu iebraucēju, kuri tikai kaut ko nedaudz piestrādājuši. Daži darbu pie moča izveides pabeiguši īsi pirms šī pasākuma, un te notikusi pirmizrāde. Bet visi šie motocikli ir braucami, lai arī skatītājiem dažkārt radās šaubas, kā ar tādu pārvietoties, vīri to dara.”
Lielākās šaubas par braukšanas iespējamību radās, redzot galvenās balvas ieguvēju, motociklu, kuram stūres dakša bija vai divus metrus augsta. A. Vasins norādīja, lai arī motocikls izskatās neparasti, īpašnieks ar to braucot tālus gabalus. Tiesa, pilsētā esot zināmas problēmas izgrozīties, bet taisnos gabalos neesot nekādu problēmu. Protams, vispirms jāiemācās šādu braucamo vadīt.
Konkursantu vidū bija arī cēsnieku pārbūvētie motocikli, tiesa, pie balvām neviens no viņiem netika. “Old Timer” grupā, kurā ar saviem braucamajiem piedalījās Antīko automobiļu kluba seno motociklu sekcijas pārstāvji, bija arī cēsnieks Pēteris Serģis, kurš tikko beidzis restaurēt veco “Triumph”. A. Vasins stāsta, ka visi seno spēkratu īpašnieki bijuši gandarīti par pasākumu un nākamreiz būšot krietni kuplākā skaitā: “Visi dalībnieki no pasākuma aizbrauca pozitīvi noskaņoti, un mums, rīkotājiem, par to liels gandarījums. Saņemtās atsauksmes dod iedvesmu turpināt. Visticamāk, šāds konkurss notiks katru otro gadu, un tam vairāki iemesli. Pirmkārt, pagaidām nav tik daudz pārbūvēto motociklu, lai katru gadu būtu vairāki desmiti līdz tam neredzētu moču. Otrkārt, sarunās ar viesiem no Lietuvas uzzinājām, ka arī viņi šādu pasākumu, tikai vēl lielākā mērogā, rīko reizi divos gados. Tad norunājām, ka vienu gadu tas varētu notikt Cēsīs, otru – Lietuvā. Gribam arvien vairāk piesaistīt motociklus no citām valstīm, lai būtu interesantāk visiem- gan dalībniekiem, gan skatītājiem.”
Komentāri