Krājaizdevu sabiedrības lauku attīstībai

“Tā ir  papildu alternatīva iespēja gadījumos, kad bankas uz uzņēmuma darbību skatās tādā nedaudz attālākā skatījumā un ir mazāka interese par konkrētu reģionu. Savukārt krājaizdevu sabiedrība, kas darbojas tieši konkrētā teritorijā, strādā ar saviem biedriem,” skaidrojusi Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes vadītāja Agnese Alaine. 

Cēsu novadā kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) darbojas Straupē, Nītaurē, Līgatnē, Taurenē, Vecpiebalgā un Zosēnos. Savu darbību pārtraukušas sabiedrības Veselavā un Cēsīs. Zosēnu KKS ir pirmā, kurai Latvijas Banka ļāvusi kreditēt arī juridiskās personas.

“Tagad varam kreditēt SIA un akciju sabiedrības. Patiesībā to darījām arī iepriekš, tikai aizdevumu saņēma privātpersona un ieguldīja savā uzņēmumā. Tāpat  dara citas lielākās KKS,” stāsta Zosēnu finanšu kooperatīva valdes priekšsēdētājs Jānis Liv­čāns. 

Zosēnu KKS ir 725 biedri, sabiedrības aktīvi -  1, 890 miljoni eiro, kredītos izsniegts 1,680 miljoni. Apmēram desmit procentus kredītportfeļa veido zemnieku saimniecību aizņēmumi. KKS darbojas visā Vidzemē, un bez īpašas reklāmas klienti cits caur citu atrod kredītiestādi Zosēnos.

Naudai ir pieprasījums

Pieprasījums pēc aizdevumiem ir gan privātpersonām, gan biznesa attīstībai.

Privāt­personas ņem kredītu   īpašuma iegādei, dzīvokļa vai mājas remontam, automašīnu iegādei, sadzīves apstākļu uzlabošanai, piemēram, mēbeļu vai apkures katla iegādei. Mazākās summas ir pārsimts eiro, stāsta Zosēnu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns un piebilst, ka tie, kuri iegādājas īpašumus Jaunpiebalgas pusē, lielākoties kredītu kārto Zosēnu KKS.

Cits stāsts ir par cilvēku glābšanu no ātrajiem kredītiem. “Diemžēl tādu nav maz. Cik varam palīdzēt, palīdzam, bet visus glābt nevaram. Ātrie kredīti lielākoties ir saistīti ar azartspēlēm. Cilvēki sāk nervozēt, kad parāds ir no pieciem līdz 15 tūkstošiem eiro. Azartspēles un ātrie kredīti grauj daudzu lauku iedzīvotāju dzīvi. Par to jādomā un jālemj ir likumdevējiem,” pārdomās dalās J. Livčāns.

KKS, izsniedzot aizdevumu, ir tādi paši noteikumi kā bankām, tiek novērtēta klienta kredītspēja. “Laukos ikdienā nepieciešamais finansējums ir mazāks nekā pilsētā. Komunālie maksājumi krietni mazāki, malka no meža, ūdens akā. Mēs to ņemam vērā,” bilst J. Livčāns un uzsver, ka biedriem konta atvēršana, apkalpošana, kredītpieprasījuma izskatīšana un noformēšana ir bez maksas.

KKS nekustamo īpašumu iegādei piedāvā kredītlikmes no astoņiem līdz 12 procentiem, patēriņa kredītam līdz desmit tūkstošiem eiro ir 14 procenti, maksimālā aizdevuma izmantošanas likme – 19 procenti – ir nelielām summām uz īsu laiku. “Patēriņa kredītu izsniegšanā konkurējam ar bankām,” teic KKS valdes priekšsēdētājs.

Lauki attīstās, arī krājaizdevu sabiedrības

Vērtējot izsniegto aizdevumu mērķus, J. Livčāns uzsver, ka lauki attīstās, cilvēki strādā, domā par nākotni.   “Zemniekiem neatkarīgi no tā, vai bioloģiskā vai konvencionālā saimniecība, ir valsts un Eiropas Savienības atbalsts un iespējas. Ar produkcijas realizāciju problēmu nav. Protams, iepirkuma cenas nostaigā, ietekmē laikapstākļi, ar to ir jārēķinās. Mežu īpašniekiem arī viss kārtībā, cenas par koksni stabilas. Mazās SIA, pašnodarbinātie arī ir mūsu klienti. Viņu bizness ir atkarīgs no pakalpojumu izmantotāju skaita. Frizieriem, nelieliem pārtikas ražotājiem, ja apkārtnē mazāk cilvēku, ir mazāk darba un arī ienākumu. Taču viņi domā par attīstību,” vērtē KKS valdes priekšsēdētājs un atgādina, ka tiem, kuri strādā, iespējas ir, bet katram pašam jāsaprot, ko viņš grib paveikt, kāds ir galamērķis. Un KKS var palīdzēt to sasniegt.

Arī krājaizdevu sabiedrība domā par attīstību, un iespējas ir. “Visu laiku jātur līdzsvars starp noguldījumiem un izsniegtajiem kredītiem, lai nav situācija, ka trūkst naudas, ko izsniegt, vai arī tā stāv kontā. Procenti noguldītājiem ir jāmaksā, jāpalielina arī pamatkapitāls. Patla­ban tas ir 429 289 eiro. Bied­riem dividendes nemaksājam, peļņu novirzām pamatkapitālā. Noguldītāji saņem četrus līdz 4,5 procentus, tas ir vairāk nekā bankās vai ieguldot krājobligācijās,” atklāj J. Livčāns.   

Sabiedrības vadītājs ar gandarījumu stāsta, ka parādnieku skaits samazinās. Patlaban tiesu izpildītājam nodota viena kredīta atmaksa, aizņēmums ņemts ekonomiskās krīzes laikā 2008. gadā. “Situācijas dzīvē var mainīties, rasties neparedzēti apstākļi, allaž esam pretimnākoši. Galvenais ir sarunāties, kopā varam rast risinājumu,” uzsver sabiedrības valdes priekšsēdētājs.   

Stāstot par KKS darbību, valdes priekšsēdētājs atzīst, ka diemžēl daudz aprunātajā birokrātijas mazināšanā gan nekas nav jūtams. Viņš ir pārliecināts, ka likumdošana kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām varētu būt vienkāršāka, pārskatu mazāk, jo vairākām jēga nav izprotama. “Nav jau problēma uzrakstīt, bet brīžam šķiet, ka ir jāuzraksta izziņa par to, ka ir izziņa,” saka J. Livčāns.

Katrai ir sava vieta

Pēdējos gados KKS skaits Latvijā samazinās. Pirms četriem gadiem bija 30, tagad vairs – 21.Tās apvieno 11,8 tūkstošus biedru. Piecu lielāko sabiedrību aktīvi veido 90 % no visiem KKS aktīviem. Pēdējo triju gadu laikā darbības licence anulēta septiņām KKS.

“Par to, protams, žēl, varēja turpināt darboties. Jāņem vērā, ka mazai sabiedrībai ir grūti algot darbiniekus. Ja aktīvi ir no 50 līdz simts tūkstošiem eiro, atdeve viens divi procenti gadā. Kā samaksāt algas? Protams, kādu laiku var strādāt idejas vārdā, bet cik ilgi. Arī attīstīties ir praktiski neiespējami. Lielākās KKS laukos – “Allažu saime”, “Dzēse” Liepājas pusē, tāpat kā mēs, ir spēcīgas, nav visu laiku nav jādomā, kā izdzīvot,” pārdomas izsaka J. Livčāns un pastāsta, ka sabiedrībā ir vien divi algoti darbinieki – valdes priekšsēdētājs un grāmatvede Alda Koliņa. Viņa ir arī lietvede, klientu apkalpošanas un kredīta speciālists, kredīta komitejas vadītāja.

Spēcīgas krājaizdevu sabiedrības – tā ir arī neatkarība no bankām. Cēsu novadā vairākkārt runāts, ka pagastu finanšu kooperatīvi varētu apvienoties, to rosina arī Latvijas Banka. “Runājot ar kolēģiem, uzreiz ir jautājums, vai kāds no Nītaures gribēs braukt uz Zosēniem pēc pakalpojuma. Katrs grib kredītiestādi savā apkārtnē. Ir arī jārēķinās, ka tiem, kuri ņem aizdevumu attīstībai, ar dažiem tūkstošiem eiro ir par maz, bet mazās sabiedrības nevar aizdot, piemēram, 50 tūkstošus eiro. KKS ir jāattīstās, iespējas ir, katrai jāatrod savs ceļš,” saka Zosēnu krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs J. Liv­čāns.