Eiropas Savienībā pagājusī nedēļa bija pasludināta par ikgadējo Eiropas Mobilitātes nedēļu ar mērķi aicināt cilvēkus dažādot pārvietošanās veidus, lai risinātu iedzīvotājiem aktuālas problēmas – mazinātu satiksmes sastrēgumus un atmosfēru sasildošo izplūdes gāzu apjomu pilsētās, mudinātu pārvietoties ar velosipēdu un kājām, uzlabojot eiropiešu dzīves un apkārtējās vides kvalitāti.
Šajā gadā Eiropas Mobilitātes nedēļas kampaņa ir vērsta uz gudrāku, videi draudzīgāku un vēl pārdomātāku pārvietošanos pilsētā. Kampaņas sauklis ir “Pārvietojies gudrāk, dzīvo labāk!”, aicinot cilvēus ekonomēt ceļā pavadīto laiku, izvēlēties finansiāli izdevīgākus pārvietošanās veidus un kombinācijas, izvēlēties pārvietošanās veidus, kas nāk par labu veselībai un pašsajūtai, kā arī izmantot dabai draudzīgākus pārvietošanās veidus.
Domājot par laika ekonomiju un finansiāli izdevīgākiem pārvietošanās veidiem, prātā nāk aicinājumi automašīnās nebraukt vienam, bet ņemt līdzi kādu blakussēdētāju. Lai ideālā variantā nebrauc četras mašīnas, bet viena, kurā kopā ar šoferi ir trīs pasažieri. Šāda kopā braukšana ļoti iecienīta ir tiem, kuri strādā Rīgā. Šķiet, katras pilsētas un pat novadu iedzīvotāji, kuriem regulāri nākas mērot ceļu uz galvaspilsētu, sociālajā vietnē Facebook izveidojuši domubiedru grupas, kurā dalās par vēlmēm un iespējām nokļūt Rīgā vai atpakaļ uz dzimto vietu.
Domubiedru grupa “Cēsis – Rīga – Cēsis” apvieno gandrīz divarpus tūkstošus interesentu un, kā teikts: “Domāts tiem, kam sabiedriskais transports palicis par dārgu. Vācam pilnas mašīnas, sametamies degvielai un braucam no Cēsīm uz Rīgu vai no Rīgas uz Cēsīm.”
Tie, kuri izmanto šo braukšanas piedāvājumu, norāda, ka šī ir laba iespēja nokļūt Rīgā ērtāk un ātrāk. Finansiālais ieguvums pat nav tik svarīgs, cik iespēja nokļūt galvaspilsētā ātrāk. Ilze stāsta, ka šajā domubiedru grupā sastopama tikai daļa braucēju. Uz Rīgu un atpakaļ katru dienu dodas ļoti daudz mašīnu, daļa kopā brauc ikdienā jau sen, mašīnas ir pilnas, un par šiem braucējiem pat neuzzinām.
Šādi tiek braukts arī no citiem novadiem, arī Piebalgas puses. Vecpiebaldzēni un jaunpiebaldzēni ceļabiedrus meklē Facebook. Sanda Pelša stāsta, ka ir gandarīta par šīm domubiedru grupām un pati šo saziņu izmanto gan kā pasažiere, gan kā autobraucēja: “Man maršruts vienmēr ir Rīga -Vecpiebalga un atpakaļ. Ir taču brīži, kad uz autobusu nevar paspēt, vai ir pārāk daudz mantu, un tad šī ir iespēja nonākt vajadzīgajā galamērķī. Cilvēki ir ļoti atsaucīgi, brīžiem pat nobrīnos, ka atbrauc pakaļ līdz pat mājas durvīm. Kad braucu pati, arī ierakstu Facebook lapā un aicinu piebiedroties. Manuprāt, tas ir ļoti noderīgi.”
Mobilitātes nedēļā vienmēr tiek uzsvērta arī pārvietošanās ar velosipēdu kā alternatīvu braukšanai ar auto, un viena no dienām tiek pasludināta kā diena bez auto. Šogad tā noteikta piektdien, 22.septembrī. Šķiet, šis aicinājums vairāk attiecas uz lielpilsētām, jo mazajās pilsētās un novados attālumi nav lieti, tur cilvēki bieži iet kājām, brauc ar riteņiem, tāpēc mūsu pusē šādas dienas bez auto nav īpaši aktualizētas. Tiesa, dažviet pa kādam pasākumam tomēr notiek. Šogad ar savu piedāvājumu nākusi Līgatnes novada pašvaldība, aicinot piedalīties velobraucienā, lai iepazītos ar pašvaldības iestādēm, bet galvenais, lai pārvietotos videi draudzīgi. Daina Tērauda stāsta, ka ceļojums sāksies Augšlīgatnē pie pašvaldības ēkas un brauciena laikā dalībnieki apmeklēs Sporta centru, mācību iestādes, novada pirmsskolas izglītības iestādes, Līgatnes kultūras namu, Amatu centru, rehabilitācijas centru “Skaļupes”, bet noslēgsies Ķempju baznīcā.
“Iepriekšējos gados mobilitātes nedēļās neesam neko rīkojuši, šogad saņēmām uzaicinājumu iesaistīties, nolēmām, ka varam kaut ko izdomāt. Visi nāca ar idejām, un rezultātā radās šis risinājumus. Sapratām, ka būtu lietderīgi gan pašiem pašvaldības darbiniekiem, gan iedzīvotājiem apskatīt, kādas tad ir šīs pašvaldības iestādes. Var teikt, ka šis būs brauciens ar zināmu pievienoto vērtību, jo ne tikai apceļosim šīs iestādes, bet arī aplūkosim izstādes, būšot dažādi citi pārsteigumi,” stāsta D. Tērauda.
Par atsaucību vēl grūti spriest, jo nekāda pieteikšanās nav izsludināta un daudz kas būs atkarīgs no laika apstākļiem, bet vismaz desmit braucēju noteikti būšot. Netiekot atraidīti arī tie, kuri vēlas piedalīties, bet pašiem velosipēdu nav. D. Tērauda stāsta, ka jau vairāki izrādījuši interesi un viņiem velosipēdi jau sarunāti.
“Kopumā līgatnieši ir aktīvi riteņbraucēji. Par šāda pārvietošanās veida plusiem jārunā arī mazos novados, mazās pilsētās, uzsvaru liekot ne tik daudz uz tīru vidi, cik aicinot domāt par veselību,” norāda D. Tērauda.
To, ka cilvēki labprāt brauc ar velosipēdiem, atzīst arī veikala “Eži” Cēsīs vadītājs Andris Valdmanis. Viņš gan piebilst, ka šovasar nav bijis jūtams lielāks jaunu braucēju pieplūdums, bet tas, iespējams, saistās ar ne pārāk labvēlīgajiem laika apstākļiem: “Taču kopumā cilvēkiem patīk braukt ar riteņiem, viņi labprāt piedalās sacensībās. Arī velosipēdu nomā pieprasījums bijis liels, šo iespēju gan vairāk izmanto ārzemnieki,” stāsta A. Valdmanis.
Komentāri