Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Kazimirs, Izidors

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

Sarmīte Feldmane
00:00
22.03.2025
39
Izstade Kl1

Novērtēti un gandarīti.    Vidzemes Mākslinieku dienu vizuālās mākslas konkursa “Klimata pārbaude” laureāti   Patrīcija    Brekte – Pannetjē, Lelde Kalmīte un Artis Nīmanis kopā ar Cēsu Izstāžu nama vadītāju Kristīni Rozenbergu (trešā no kreisās). FOTO: Sarmīte Feldmane

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.   

Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo tēmu.  Izstādes kuratore, Mg. art. Māra Lāss    uzsvēra:    ““Klimata pārbaude” reizē ir arī pieeja, jo pētījām, pārbaudījām procesus, kā mākslinieki iekļaujas plašākā kultūras mantojuma ekosistēmā. Tēma aicināja pārdomāt par klimatu plašākā nozīmē. Arī par to, kā māksla var kalpot, veidojot izpratni par aktuāliem jautājumiem.”

Konkursam tika saņemti 73 pieteikumi. Bijusī Izstāžu nama vadītāja Ilze Zicāne-Dreimane atzina, ka daļai tas šķitis daudz, citiem maz. “Ja pirms konkursa varbūt kāds domāja, ka Vidzemes mākslinieki ir saliedēta grupa, kas pārstāv vienotu viedokli, ka viņi ir līdzīgi domājoši, tie ir maldi. Viņi ir ļoti, ļoti dažādi,” stāstīja I.Zicāne-Dreimane un pauda gandarījumu, ka izstāde ir tikai ieskats Vidzemes mākslinieku radošajās darbnīcās un domās.

Konkursa dalībnieku vidū 28 mākslinieki bija no Cēsu novada, no Madonas    – deviņi, no pārējiem mazāk, bet vidzemnieku pulkā šoreiz nav mākslinieku no Limbažu un Varakļānu novada.

“Izstāde raksturo mūsdienu laikmeta parādības, mākslinieka prāta asumu tēmas interpretācijā.    Konkursa pieteikumi bija ļoti daudzpusīgi,” uzsvēra M.Lāss. Konkursa darbus, kas bija iesniegti anonīmi, vērtēja žūrija: Rotko muzeja vadītājs Māris Čačka, mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Raimonds Kalējs, Cēsu muzeja direktore, mākslas zinātniece Ināra Bula. Izstādei tika izraudzīti    20 mākslas darbi dažādās tehnikās un vēl deviņi, kuros    apraksts un atspoguļojums vistrāpīgāk, dziļāk    atklāj tēmu, raisot plašāku diskusiju.

Vidzemes Mākslinieku dienu vizuālās mākslas    konkursā “Klimata pārbaude” 1. līdz 3. vietas piešķīra    māksliniekiem    Patrīcijai Brektei-Pannetjē, Artim Nīmanim un Leldei Kalmītei.      Viņi saņēma naudas balvas, kā arī iespēju iekļaut savu      mākslas darbu muzeja pamatkrājumā, bet Patrīcija rīkot personālizstādi Cēsu muzejā.

“Jūtos saviļņojoši. Tas ir labi un interesanti, ka mākslinieki pievēršas vienai aktuālai tēmai,    meklē jautājumus un atbildes. Man patīk, kā izstāde iekārtota, tā elpo,” “Druvai” sacīja Patrīcija un pastāstīja par savu gleznu: “Diena un nakts nostājas līdzsvarā. Mēs katrs taču meklējam līdzsvaru. Kad esmu pārgurusi un gribu gleznot, esmu atradusi hobiju – supošanu. Zemais horizonts, sēžot un airējot vai guļot uz dēļa, kad Gaujas straume nes, redzams Visuma plašums, un esmu tikai mazs punktiņš tajā. Bet mazais punktiņš var ļoti daudz paveikt. Bobsleja trases 16 virāžas ir simbols ne tikai ziemai, arī ātrumam, kad zūd līdzsvars un izkrīti no trases. Zivju zvaigznājs debesīs, un lejā Gauja.    Zvaigžņu jums – tas ir dziļums un tālums, perspektīva, kurp tiekties. Reizē jāsaprot, ka cilvēkiem jābūt kopā, tad var izdarīt daudz, jo katrs esam mazs zobratiņš.”    Savukārt A.Nīmanis atgādināja, ka klimata pārmaiņas ir mums apkārt, no tām nevar izvairīties.      “Avīzē izlasīju par konkursu, kāpēc gan nepiedalīties. Uzvara jau ir tā, ka darbs redzams izstādē, bet balva ir patiess pārsteigums,” bilda mākslinieks.

Izstādi iekārtoja scenogrāfs Artūrs Arnis. Viņš atzina, ka darbs bijis sarežģīts un interesants, lai katram mākslas darbam atrastu īsto vietu, lai tie cits citu papildinātu un veidotu kopīgu stāstu.
Pētera Rozenberga Cēsu Mākslas skolas direktore Emma Rasa    pauda gandarījumu, ka izstādē redzami arī skolas pedagogu darbi. Tas apliecinājums viņu profesionalitātei, kuru nodod saviem audzēkņiem. Izstādei žūrija    izraudzījusies Zigmunda Viļņa, Ērikas Mālderes, Aigara Lenkeviča un  Patrīcijas Brektes – Pannetjē darbus, bet Artis Nīmanis savulaik absolvējis Cēsu Mākslas skolu.

Izstāde it kā aptur laiku, fiksē šo brīdi, kurā katram savs redzējums, izpratne par klimata pārmaiņām. Katru apmeklētāju uzrunās cits aktualitātes atainojums, mākslinieka miers vai satraukums, ieraudzītā šodiena vai iedomātā nākotne. Izstādes    skatītājiem ir iespēja balsot par to mākslas darbu, kas uzrunājis, iepaticies. Autors, par kura darbu būs atdots visvairāk balsu,    iegūs naudas balvu 200 eiro.

Nākamā    Vidzemes Mākslinieku dienu izstāde būs pēc trim gadiem. M.Lāss tās    rīkotājiem ieteica    tradīciju veidot tādu, kas    var pielāgoties,    pārstāvot mākslinieku intereses un veido    jaunus sadarbības tīklus.    Viņa arī atgādināja, ka iepriekš Vidzemes Mākslinieku dienas no Cēsīm aizgāja tieši tāpēc, ka projekts nebija mērķtiecīgs ilgākam laikam. “Jādomā par kataloga, datu bāzes izveidi, jo nezinām, kādi mākslinieki ir Vidzemē. Viņi jāsaved kopā,” sacīja izstādes “Klimata pārbaude” kuratore.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
3

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
60

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
40

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
24

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Arodbiedrības aizstāv intereses ilgtermiņā

00:00
21.03.2025
82

Cēsu novada izglītības darbinieku arodorganizācijas atskaišu – pārvēlēšanas konferencei bija dots skanīgs nosaukums – “Kopā radām spēku, kas kalnus spēj pārvietot, vienotībā atklājam jaunus apvāršņus”.    Arodbiedrības biedri atskatījās uz piecos gados paveikto un iezīmēja plānus nākamajiem pieciem gadiem. Konferencē piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Cēsu novada arodorganizācija 34 […]

Pašvaldībai jāatbalsta tie, kas grib darboties

00:00
20.03.2025
73

Jaunā pārvaldes vadītāja par svarīgu uzskata sadarbību ar aktīvajiem līgatniešiem 13.martā Cēsu novada domes deputāti par Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāju vienbalsīgi apstiprināja līdzšinējo pašvaldības investīciju projektu vadītāju Lieni Krīvenu. L.Krīvena ir līgatniete. Domes sēdē, atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem, viņa sacīja, ka par savu uzdevumu jaunajā amatā izvirza mērķi, lai Līgatnē labi jūtas un var […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
15
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
29
3
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
27
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi