Līgatnietes Larisas Adāmovas piemājas saimniecībā „Indrāni” bagātīgu ražu dod kazenes.
Kazenes savvaļā sastopamas mežmalās un izcirtumos, taču tās audzē arī dārzos, kaut gan samērā maz. Galvenais iemesls tam ir- piemērotu šķirņu trūkums, jo vairums pasaulē populāro šķirņu Latvijas apstākļos slikti pārziemo.
Larisa kazenes audzē vairāk nekā desmit gadus un saka, ka tas nebūt nav vienkārši, jo no stādiem līdz ražai būs jārēķinās vismaz ar pāris gadiem. „Iestādīju mazus stādiņus. Pirmo ražu ieguvu tikai pēc pieciem sešiem gadiem. Tāpēc priecājos, ka šogad kazenes ziedēja tā, kā nevienu citu gadu. Un kas apkārt bija bišu! Izrādās, ziedēšana nav bijusi velta – visi krūmi pilni ogu. Daļa jau nolasīta, citas vēl tikai gatavojas,” bilst līgatniete un saka, ka visvairāk darba pie kazeņu audzēšanas ir gadījumos, ja veidojas stāvi krūmi, tad vasarā nākas saīsināt jaunos dzinumus, lai tie labāk zarotos un paaugstinātu ražību.
Viņa cieši turas pie laukiem un netic nevienam, kas saka, ka laukos nav iespēju. ”Zemes ap māju man nav daudz, taču maksimāli cenšos izmantot tos pašus pāris hektārus. Kur vēl labāku sajūtu, ka viss izaug pašai! Ja raža ir tik laba, ka kaut kas paliek pāri, tad varu piedāvāt arī citiem. Tā arī dzīvoju,” stāsta L.Adāmova un saka, ka visa pamatā ir darbs, pacietība un vēlme mācīties, tādēļ iesācējiem varētu nebūt viegli tikt pie kārotās ražas.
Larisa norāda, ka kazeņu audzēšanai piemērotas atklātas, saulainas vietas, kas pasargātas no ziemeļu un austrumu vējiem. “Piemērotas vietas atrašana ir viens no priekšnosacījumiem, lai kazenes augtu. Manā dārzā ir tieši tāda vieta – gan saulīte tiek klāt, gan vējam nav kur ieskrieties,” smej Larisa un piekodina, ka augsni parasti sastrādā rudenī, bet stādīšanu veic pavasarī, pēc iespējas agri. Stādīt pavasarī iesaka tāpēc, ka kazenēm daudz vājāka ziemcietība nekā avenēm.
Sieviete ar saviem lauku labumiem bieži sastopama Cēsu tirgū, taču pēdējā laikā viņai uz turieni nav nepieciešamības doties, jo cilvēki paši viņu atrod, brauc uz mājām. „Ieliku sludinājumu internetā. Cilvēki zvana un interesējas. Kāds piesaka pāris litru ogu, cits grib spaiņiem. Ogas vēl gatavojas. Tad redzēs, vai maz pietiks visiem interesentiem,” teic Larisa, piebilstot, ka populārākais kazeņu pielietojums ir vitamīniem bagāto ogu ēšana svaigā veidā, kā arī gatavot svaigi spiestas sulas. Kazenes ir bagātas ar dažādiem vitamīniem, satur kāliju, varu un magniju. No kazeņu lapām un ziediem Larisa gatavo tēju. ”Kazeņu lapu tēju patīkamās garšas dēļ var dzert arī ikdienā. Tāpat kazeņu lapas var pievienot citām tējām. Protams, kazenes sasaldē arī ziemai. Gards ir ievārījums,” pastāsta “Indrānu” saimniece.
Jāmin, ka līgatnietei dārzā visa kā ir gana. Vieta atvēlēta arī smiltsērkšķiem. ”Pērn izteikti bija smiltsērkšķu gads. Ātri vien ogas paziņu, draugu lokā iztirgoju. Turpretī šogad tie ražu nedod. Visticamāk, vainojami laikapstākļi. Saprotams arī, ka krūmam vajag atpūsties, katru gadu tas nevar ražot,” viņa vērtē un saka, ka patīk eksperimentēt ar dažādiem augiem. Tā dārzā daudzus pārsteigusi laginārija, kurai ir gurķim līdzīgas lapas. Nogatavojies auglis atgādina lielu, garu gurķi, bet tā garša atgādina kabaci. “Izmēģināju. Viss dārzs ar tiem saauga. Atnāk draudzene un saka, kas man tās par desām dārzā? Sāku lasīt informāciju. Izrādās, ka tas ir Indijas gurķis. Pieredzi smeļos visur kur. Tiekos ar zinošiem cilvēkiem. Esmu pēc padoma vērsusies pie pazīstamiem dārzeņu sēklu un stādu audzētājiem Bražūniem. Viņi ir fantastiski cilvēki,” pastāsta L.Adāmova.
Interesanti, ka tā vietā, lai sūdzētos
par zaudējumiem, ko dārzam nodara putni un meža zvēri, Larisa ar tiem sadzīvo un pat pamanās dalīties. “Ar dzīvniekiem vajag sadzīvot. Skatos, tepat netālu no mājas ir svaigi mežacūku rakumi. Ko tur padarīsi, lai apciemo. Te man ir sagatavoti salmi stirniņām. Tur tālāk, mežmalā, aug ogu krūmi, tos nemaz neaiztieku, lai putniem ir, ar ko mieloties. Nu jau arī ziemai gatavoju sēklas un augu maisījumus, ko barot putniem,” rādot uz sagatavotajiem krājumiem, stāsta Larisa.
Ilze Fedotova
Komentāri