Priekuļu pagastā darbojas divas pirmsskolas izglītības iestādes. Viena Jāņmuižā, otra Priekuļos. Cilvēki saka vienkārši – Jāņmuižas bērnudārzs un Priekuļu “Mežmaliņa”. Kopā bērnudārzus šajā gadā apmeklēs 247 audzēkņi. Pārsvarā priekuliešu atvases, bet dažas vietas palikušas arī cēsniekiem.
Jāņmuižas bērnudārzā mācās 104 bērni no Priekuļu pagasta un Cēsīm un iestāde ir UNESCO asociēto skolu projekta dalībniece.
“Projekta ideja ir mazajos veicināt sapratni par nemateriālajām vērtībām. Un tā kā Priekuļos slavena ir selekcijas stacija, tad domājam, ka arī mēs par lielāko un laukiem tuvāko nemateriālo vērtību varam nosaukt augkopību. Bērniem lielu prieku sagādās tas, ja viņi varēs iestādīt kartupeli un redzēt, kā tas aug, būs prieks, ja mazie atšķirs rudzus no kviešiem, un to būs apguvuši rotaļājoties,” jaunākajā projektā dalījās iestādes vadītāja Lilita Siņicina, atzīstot, ka gadu no gada kolektīvs strādājis tā, lai saglabātu interesantu darba vidi un bērni baudītu gan mācību, gan atpūtas un rotaļu prieku.
Vairākus gadus iestādē darbojas arī atbalsta grupa. Bērni, kuriem ir šāda nepieciešamība, regulāri var apmeklēt logopēdu, masieri, Montesori pedagogu un fizioterapeitu. Liels pluss, ka iestādē ir baseins, lai bērni norūdītos, apgūtu peldēšanas prasmi.
“Šajā vasarā ir veikti būtiski remontdarbi. Remontējām tieši baseina telpu, sakārtoti ir sanitārie mezgli. Blakus izveidojām vēl vienu brīvu istabu, kur bērniem būs pieejams bumbu baseins. Tas viņiem ļoti patiks un arī tam ir terapeitiska nozīme, jo bumbu masāža palīdz atbrīvoties no stresa. Mazajos ir mazāk agresijas. Izremontētas ir arī kāpņu telpas,” skaidroja Lilita Siņicina. Un piebilda, ka ne tikai šajā mācību gadā, kad jautājums aktualizēts, bet arī iepriekš iestādē daudz domāts par to, lai mazie ieturētu veselīgas maltītes.
“Bērnudārzs jaunajām ģimenēm ir ļoti nepieciešams, jo, ja bērns atrodas labu pedagogu rokās, tad vecāki var mierīgi aizvadīt darba dienu. Un vēl svarīgāk – bērnudārzs ir vajadzīgs pašam bērnam, jo te ir visas iespējas radoši attīstīties. No katras audzinātājas, katrā nodarbībā bērni gūst jaunas iemaņas, pie mums augot, pilnveidojas,” stāstīja Lilita Siņicina un piebilda, ka arī lauku vide ir pateicīga – svaigs gaiss, ābeļdārzs, kurā esot pat īpaša aura.
Līdzīgi bērnudārza lomu novērtēja Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādes “Mežmaliņa” vadītāja Kristīna Bernāne, atzīstot, ka audzēkņu vecāki ļoti novērtē vidi, kādā bērni aizvada dienu. “Mežmaliņā” ļoti uzsver dabas – koku, puķu, dabā vākto materiālu nozīmi mazo pasaules uztveres veidošanā.
“Bērnudārzu apmeklē 143 bērni, pārsvarā no pagasta ģimenēm. Gada sākumā un arī pa vasaru esam iestādi remontējuši. Ir pārveidotas, sakārtotas vienas grupas telpas, izremontējām logopēda kabinetu. Un tajā pašā laikā spriežam – arvien vairāk un arvien mazāki bērniņi vēlētos apmeklēt bērnudārzu, lai apmierinātu visu ģimeņu vajadzības, mums vajadzētu celt iestādei otro stāvu. Tā gan pagaidām ir tikai teorētiska iecere,” tā Kristīna Bernāne.
Arī “Mežmaliņa” ir meklējusi un atradusi savu plusu – dabas izzināšanu. Iestāde ir pieteikusies, lai piedalītos konkursā un drīzumā iegūtu eko skolas nosaukumu.
Kopš pērnā gada blakus iestādes teritorijai darbojas “Mežmaliņas draugu aktīvās atpūtas trase,” kur pārvietojoties pa vētrā nogāztiem koku stumbriem, kustīgu tiltiņu, labirintu, mazuļiem dota iespēja attīstīt drosmi, uzmanību, veiklību, līdzsvara izjūtu. “Zaļajā klasē” bērni var ieklausīties putnu dziesmās, apspriest dabā redzēto, dzirdēto un piedzīvoto. Katru gadu bērnu dārzā realizē kādu plānu, kas sekmētu vides labiekārtošanu, uzkopšanu. Jau notikušas kopīgas talkas, šķiroto atkritumu akcija, putnu dienas un citi pasākumi.
“Mēs jūtam, ka vecāki ikdienā ir aizvien vairāk nodarbināti, tāpēc cenšamies, lai bērniem būtu ļoti daudz interesantā tajās stundās, ko viņi pavada pie mums. Taču arī vecākiem lūdzam vakaros, nedēļas nogalēs būt kopā ar mazajiem, sarunāties. Jo zinātniski ir pierādīts, ka bērnudārza vecumā mamma un tētis ir mazo autoritāte. Viņi saka – mamma tā nedara. Skolas laikā tieši vecāki bieži dzirdēs – skolotāja tā neteica. Tā ir vecumposma īpatnība un vecākiem tā ir jānovērtē kā iespēja, jo bērniem ģimeniskums ir ļoti nepieciešams,” dalījās Kristīna Bernāne.
Komentāri