Kas radošajam un digitālajam kvartālam “Rainis” vēderā

Digitālajam un radošajam kvartālam “Rainis” Cēsīs noteikti piestāv , ka Raiņa ielas 25 namā pirmā apmeklētājus sagaida plenēru cikla “Gleznot cauri vasarai” darbu izstāde. Tā tur būs aplūkojama līdz 3.oktobrim.

Turpat savā darbnīcā sastaptā māksliniece Līva Graudiņa pastāsta, ka viņa otro gadu vasarās Cēsīs vada plenēru ciklus. Vienā ciklā ir trīs plenēri, katrā mēnesī viens. “Šogad tie bija ļoti plaši apmeklēti. Katrā reizē nācās kādam atteikt dalību,” atzīst māksliniece. Viņa arī pastāsta, ka daļa dalībnieku darbojušies katrā plenērā, citi apmeklējuši vienu vai divus.

No metāla vāciņiem līdz radošam konceptam

Cēsu novada Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvaldes vadītāja Dace Eihenbauma “Druvai” pastāsta, ka pirmsākumi radošā un digitālā kvartāla “Rainis” izveidei bijuši jau pirms krietna laika. “Šīs ēkas ilgstoši bija tādā pamestā un puspamestā stāvoklī. Pēdējais īpašnieks bija privātais uzņēmējs, kurš dažādu apstākļu dēļ teritoriju neattīstīja,” atceras D.Eihenbauma.

Vēsturiski šajā kvartālā atradās Neredzīgo biedrības ražotnes. Vecākās paaudzes cēsnieki atceras, ka te gatavoja tolaik deficītos metāla vāciņus, ar ko aizvākoja konservu burkas. Un joprojām pilsētnieki šo vietu mēdz saukt par neredzīgo kvartālu.

“Kad te beidzās ražošana, ēkas piedzīvoja vairākkārtējas īpašnieku maiņas. Kad Cēsīs izteikti sāka veidoties jaunu, aktīvu un radoši domājošu cilvēku kopienas, tika pamanīts šo ēku iespējamais potenciāls. Tā pamazām tapa skaidrs, ka te būtu jāattīstās kaut kam ar lielāku pievienoto vērtību, ka šīs būves pelnījušas otru dzīvi. Tam, ka ideja nostiprinājās un attīstījās, lielā mērā var teikt paldies arī sabiedriskajai domai. Gribētos pieminēt arī Jāni Ķīnastu, kurš bija aktīvs idejas virzītājs. Notika vairākas domnīcas, kā šis kvartāls varētu tālāk veidoties,” pastāsta Uzņēmējdar­bības un tūrisma pārvaldes vadītāja.

Idejas sadzirdēja arī Cēsu novada pašvaldībā. Pēc novadu reformas tas formulējies jau konkrētākā priekšlikumā un domes lēmumos, ka šī būtu izdevīga investīcija un pašvaldība redzētu iespēju turpināt kvartāla attīstību.

“Mēs tajā brīdī, protams, jau sapratām, ka pašvaldībai nebūs iespēju no kāda viena finanšu groza pārbūvēt veco cehu būves, tāpēc uzreiz tika uzsākts darbs pie iespējamo fondu līdzekļu meklēšanas. Bija skaidrs, ka jādomā pēc lego principa, pakāpeniski īstenojot katras atsevišķas ēkas pārbūvi, piemeklējot atšķirīgus līdzfinansējuma avotus,” paskaidro Dace Eihenbauma.

Ēkas Raiņa ielā 25 pārbūve, teritorijas labiekārtošana un ielas seguma atjaunošana īstenota, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām  fonda līdzekļus.
Būvdarbi ilga astoņus mēnešus, atbilstoši kvartāla koncepcijai ēka veidota, ievērojot iniciatīvas “Jaunais Eiropas Bauhaus” dizaina principus, kur veidojas sinerģija starp veco un jauno, ievērojot mūsdienu celtniecības standartus un komfortu.

“Kopumā atjaunotajā Raiņa 25 ēkā ir deviņas telpas, astoņas ir nodotas nomai dažādiem uzņēmējiem, viena ir kopstrādei. Arī tajā visas darba vietas jau ir aizņemtas,” par ēkas dzīvi jau pēc remonta zina pastāstīt Anete Rudmieze, Cēsu novada Uz­ņēmējdarbības un tūrisma pārvaldes uzņēmējdarbības atbalsta un inovāciju attīstības vadītāja. Viņa ar gandarījumu atzīst, ka Raiņa ielas 25 nams pašlaik ir sasniedzis maksimālo kapacitāti.

“Sākotnēji ne vienam vien bija bažas, kā izdosies piesaistīt ieinteresētus nomniekus. Ēka tomēr ilgstoši bijusi pilnīgi tukša būve degradētā kvartālā,” atminas Anete Rudmieze, priecājoties, ka tagad savā ziņā ir vienkāršāk, jo ir redzams, ka interese par vietu šajā radošajā kvartālā palielinās.

Savukārt ēkā Raiņa ielā 27 paš­laik aktīvi turpinās būvdarbi, par to “Druva” jau rakstīja. Šī vieta pilsētniekiem vairākas vasaras bija atvērta kā Cēsu Mākslas festivāla izstāžu zāle. Pārbūvēta tā būs vieta radošo un digitālo tehnoloģiju industriju attīstībai, kur pulcēt uzņēmējus, radošo profesiju pārstāvjus un tehnoloģiju jomas inovatorus. Būvdarbus paredzēts pabeigt gada nogalē. Lī­dzekļi piesaistīti no ES Taisnīgas pārkārtošanās fonda.

“Jau no pašiem ieceres pirmsākumiem viena no būtiskajām komponentēm bija, ka radošajā un digitālajā kvartālā atradīsies arī Cēsu Mākslas skola. Tas ir viens no noslēdzošajiem etapiem kvartāla izveidē un vēl ir tikai priekšā,” tālākās ieceres atklāj D. Eihenbauma, piebilstot, ka tā šajā radošajā kvartālā varēs tikties visas paaudzes. Mākslas skolas izbūvei tiks izsludināts metu konkurss, paredzams, ka līdz tās tapšanai vēl zināms laiks jāgaida. “Galu galā šīs tomēr ir bijušas ražošanas telpas un ir jāplāno, kā tās visveiksmīgāk piemērot skolas un bērnu vajadzībām,” atzīst Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvaldes vadītāja.
D.Eihenbauma arī uzsver, ka radošo kvartālu pašvaldība cenšas veidot ciešā sadarbībā ar aktīvajām iedzīvotāju kopienām: “Ir bijušas brīnišķīgas domnīcas un tikšanās reizes, kur katrs varēja sniegt savu pienesumu un idejas.”

Atgādināsim, ka arī kvartāla nosaukums tapis ar sabiedrības iesaistes palīdzību. Turklāt piedzīvota liela aktivitāte, iedzīvotāji piedāvāja dažādus nosaukumu variantus, žūrija izvēlējās dažus izteiksmīgākos, lai vēlreiz nodotu sabiedrības balsojumam. Tas tad arī noteica, ka šis būs radošais un digitālais kvartāls “Rainis”.