Latvijā ir kapu svētku laiks. Radi no malu malām satiekas kapsētās, piemin aizsaulē aizgājušos tuviniekus, uzklausa mācītāja teiktos Dieva vārdus. Āraišu draudzes teritorijas kapsētās augusta otrajā svētdienā šī tradīcija tiks mainīta.
”Ap baznīcu ir četras kapsētas. Daudzām ģimenēm piederīgie atdusas vairākos kapos. Iznāk komiska situācija – mācītājs sāk dievkalpojumu vienā kapsētā, tad dodas uz nākamo un pulciņš piederīgo līdzi. Ģeogrāfiski baznīca ir viducī. Kāpēc visiem kopā nesanākt uz dievkalpojumu,” saka Āraišu draudzes mācītājs Gints Polis un piebilst, ka lēmumu vispirms pieņēmusi draudze, tad vienojusies ar pašvaldību.
”Nekas jau nemainīsies. Dzimtas sanāks kopā un darīs to pašu, ko vienmēr, sakops piederīgo kapavietas, tad sanāks baznīcā. Kur vēl labāka Dieva vārda uzklausīšana kā baznīcā, kas tam paredzēta. Kapu svētku dievkalpojums būs tāds pats kā agrāk, tikai tas notiks baznīcā,” uzsver mācītājs. Praksē viņš pārliecinājies – kaut cilvēki parasti saka, ka Dieva vārdus grib dzirdēt kapos, lielākā daļa neklausās, ko saka mācītājs, pārspriež atkalredzēšanos, turpina kopt piederīgo kapu kopiņas. ” Līdzīga situācija bija Liepupē, kur kalpoju. Baznīcai pretī pāri ceļam ir kapsēta. Pirms kapu svētku dievkalpojuma solīja
lietu un izziņojām, ka dievkalpojums būs baznīcā. Sanāca tik cilvēku, cik Ziemassvētkos. Kapsētā parasti mācītāja teikto klausās ap 25,” par pieredzi stāsta Gints Polis un uzsver, ja līst lietus, cilvēki steidzas patverties, reti kuru vairs interesē dievkalpojums. Draudzes priekšniece Ieva Bernadeta Ščeglova savukārt piebilst, ka dievkalpojumā kapsētā veciem cilvēkiem ir grūti, baznīcā viņi var ērti apsēsties. Arī karstā laikā te ir vēsi.
”Dievkalpojumā baznīcā ir klāt visa draudze. Tas ir brīdis, kad atceramies tuviniekus un domājam par dzīvību, nāvi, augšāmcelšanos. Kristīgā baznīca tic dzīvībai, nevis nāvei. Jābūt skaidrai robežai, kas kur beidzas un sākas,” saka mācītājs un atceras, ka, kalpojot Liepupē, kapu svētku dievkalpojumā bijušas vairākas sieviņas, kuras pie dievgalda pēdējoreiz varbūt bijušas savā iesvētību dienā. Kristietim dievgalds ir būtisks. Mācītājs arī atgādina, ka Bula un Vecajos kapos kapu svētki vairs nenotiek un neviens par to neuztraucas.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzīst, ka pārcelt kapu svētku dievkalpojumu uz baznīcu ir draudzes lēmums, un tās ziņā, kā rīkot kapu svētkus. ”Nezinu, kā izdosies sabiedrību, kura paaudzēs pieradusi, ka kapu svētki notiek kapsētā, pārliecināt, ka dievkalpojumam jābūt baznīcā. Daudzi jautājuši, kāpēc tā? Baznīcā ir jauni cilvēki, kuri vēl nav iepazinuši Āraišu cilvēkus, grib mainīt tradīciju,” domās dalās pašvaldības vadītāja un piebilst, ka kapu svētki rādīs, vai cilvēki piemērojas draudzei, vai pieņem pārmaiņas.
Āraišu draudzes teritorijā ir arī Rāmuļu kapsēta Vaives pagastā. ”Rāmuļi ģeogrāfiski no baznīcas ir vistālāk. Bet apkārtnē dzīvo maz cilvēku, lielākā daļa uz kapsētu brauc. Var taču sakopt kapus un atbraukt uz dievkalpojumu, ja vēlēšanās pēc tam atgriezties kapsētā, radu pulkā pieminēt piederīgos. Vai vajadzētu draudzē būt izņēmumam? Draudzē
dievkalpojums būs vienots. Tā nolēmām. Arī rāmuliešiem piederīgie apglabāti kādos no Āraišu kapiem,” saka mācītājs Gints Polis.
”Jūlijā zvanījām uz draudzi un interesējāmies par kapu svētkiem Rāmuļu kapsētā. Tad arī uzzinājām, ka būs pa jaunam, ka rāmuliešiem šāds pakalpojums kapsētā nebūs pieejams,” pārsteigumu un sašutumu pauž Vaives pašvaldības vadītāja Valda Zaļaiskalna un pastāsta, ka arī iepriekšējos gados bijušas problēmas. Rāmulieši zinājuši, ka kapu svētki ir svētdienā, tad pārcelti uz sestdienu, pirmajā gadā daudzi bijuši neapmierināti, jo nezinājuši. Uz kapu svētkiem taču sabrauc no visas Latvijas. Tagad kapu svētku dievkalpojums atkal būs svētdienā. ”Tas liecina, ka arī baznīca cilvēkiem kļūst aizvien neaizsniedzamāka. Cilvēki nesaprot, vai tiešām mācītājs nevar atrast tik daudz laika, lai atbrauktu uz kapu svētkiem. Latviešiem kapu svētki nav svētki pie mirušajiem kapos, bet gan dzīvo tikšanās reize, tuvinieku pieminēšana,” domās dalās Vaives pagasta sociālā darbiniece Rudīte Petrova un turpina: ”Šobrīd jau tā valstī ir grūta ekonomiskā situācija, un cilvēkiem tiek atņemts tas mazumiņš gaišuma ikdienā. Un to dara baznīca”. Viņa arī uzsver, ka daudziem veciem cilvēkiem nav iespēju aizbraukt uz baznīcu, un kapu svētki ir tā reize, kad dzirdēt Dieva vārdus.
Vaives pašvaldība nolēmusi – kapu svētki Rāmuļos kapsētā būs. Tie būs laicīgie. Skanēs mūzika, dziesmas, dzeja. Tiks pieminēti gada laikā aizsaulē aizgājušie. ”Latviešiem ir cieņa pret kapiem, tuviniekiem, kuri ir aizsaulē,” uzsver Valda Zaļaiskalna. Šovasar pašvaldība saremontējusi kapliču – atsvaidzināta fasāde, uzlikts jauns krusts, gaumīgi iekārtota ceremonijas telpa. ”Ja kādam būs nepieciešams, kursēs pagasta busiņš, un sestdienā Rāmuļu kapsētā uz kapu svētkiem pagasta cilvēki tiks,” uzsver pašvaldības vadītāja. Kapu svētki būs arī Vaives pagasta Veismaņu kapos, kas ir pie sv.Jāņa draudzes. Diemžēl ,kā stāsta Valda Zaļaiskalna, arī šajā kapsētā kapu svētku diena bieži vien tiek mainīta. ”Ko lai dara, Latvijā kapsētu daudz, mācītāju maz,” secina pašvaldības vadītāja.
Mācītājs Gints Polis piekrīt, ka tautai kapu svētki ir
brīnišķīga tradīcija. ”Kopā sabrauc dzimtas, tas ir brīnišķīgi. Sanākam baznīcā, dzirdam Dieva vārdu, saņemam stiprinājumu, esam kopā to laiku, ko vēlamies. Izdarām pienākumu pret mirušajiem – sakopjam viņu atdusas vietu. Vai tur ir pretruna? Kopā sanākšana uz Dieva vārdu baznīcā ir krietni senāka nekā kapsētā,” saka mācītājs un piebilst, ka augusta otrā svētdiena rādīs, vai cilvēki pieņem pārmaiņas. Ja ne, atkal varēs mēģināt pa vecam. Neko nemainīt jau ir visvieglāk.
Komentāri