Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Kapsētā atjauno metāla krustus

Sarmīte Feldmane
00:00
07.08.2025
124
Krusti3

Kā labāk darīt? To apspriež vēsturnieks Gundars Kalniņš, meistars no Igaunijas Meelis Merila, cēsniece Ieva Ziediņa un biedrības “Cēsu mantojums” vadītājs Jānis Tolpežņikovs. FOTO: Sarmīte Feldmane

Divas dienas vēsturiskajā Cēsu pilsētas kapsētā Rīgas ielā valdīja rosība. Dažādu paaudžu interesenti darbojās ap kapsētas metāla krustiem, un svētdienas pievakarē bija redzams paveiktais. Daudzi krusti bija ne tikai notīrīti, arī nokrāsoti melni.

“Kopā mācījāmies un darījām,” saka cēsniece Ieva Ziediņa. Viņa bija viena no biedrības “Cēsu mantojums” rīkotās meistardarbnīcas apmeklētājām.

“Gandrīz katrā Latvijas vēsturiskajā kapsētā līdz mūsdienām saglabājušies 19. gadsimtā izgatavoti metāla krusti un citi dzelzs vai čuguna izstrādājumi. Diemžēl nereti tie ir sliktā vai pat kritiskā stāvoklī. Tie ir mūsu materiālās kultūras liecības, ko esam saņēmuši no priekšgājējiem, un mums tās jāsaglabā nākamajām paaudzēm,” saka biedrības vadītājs Jānis Tolpežņikovs un pastāsta, ka biedrība regulāri rīko meistardarbnīcas interesentiem, kuri vēlas iemācīties atjaunot un saglabāt vēsturiskas vērtības. Bijušas meistardarbnīcas koka logu, dolomīta mūra restaurācijā, tagad kārta brīvdabā eksponētu metāla izstrādājumu atjaunošanai.

“Meistardarbnīcām ir divi mērķi:    iemācīties darīt un dot labumu sabiedrībai,” saka J.Tolpežniekovs un uzsver, ka Cēsu pilsētas kapsētas revolarizācija, ko veic domubiedru kopa vēsturnieka Gundara Kalniņa vadībā, ir atbalstāma iniciatīva. Redzams, cik daudz var izdarīt, strādājot secīgi – sākot ar izpēti, sakopšanu, tad ķeroties klāt materiālā mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai.

Meistardarbnīcu vadīja    Vīlandes Kultūras akadēmijas pasniedzējs, restaurators Meelis Merila. Viņš vispirms izstāstīja darbu secīgu kārtību, parādot, kas un kā paveicams. Lietie čuguna krusti maksimāli saudzīgi tika notīrīti ar birstēm, tos atbrīvojot no gadu desmitos saaugušām sūnām un ķērpjiem.    Tad uz virsmas uzklāts rūsas pārveidotājs, kas izveido arī aizsargslāni. Pēc dienas var krāsot ar melnu metāla krāsu.

Cēsu pilsētas kapsētas saglabāšanas revalorizācijas projekta iniciators un vadītājs Gundars Kalniņš ar gandarījumu pastāsta, ka meistardarbnīcu vada zinošs meistars, bet dalībnieku vidū ir dažādu profesiju, paaudžu interesenti. “Ir cilvēki, kuriem profesionāla interese, kuri kaut ko darījuši vai dara un grib pārliecināties, vai pareizi, varbūt uzzināt kādu meistara noslēpumu. Ir cilvēki, kuri vēlas sakārtot dzimtas kapu vietas un arī atjaunot metāla krustus. Starp meistardarbnīcas apmeklētājiem arī tādi, kuri vēlas iegūt zināšanas un ar savu darbu palīdzēt sakopt Cēsu pilsētas kapsētas,” pastāsta G.Kalniņš un piebilst, ka darbu gaitā notiek diskusijas, viedokļu apmaiņa.

Cēsniece Ieva Ziediņa    nodarbojas ar dzimtas pētniecību.    “Līdz septītajai paaudzei mani senči      nākuši    no 30 kilometru apkaimes ap Cēsīm, ne no pašas pilsētas. Cēsis ir vidū, te tagad dzīvoju. Biju interesents, kurš apmeklēja lekcijas par materiālo vērtību atjaunošanu, bet gribas pašai darīt.    Sākumā kapsētā lasīju žagarus, tad paņēmu rokās birsti. Tagad jau krāsoju,” pastāsta cēsniece un rāda kladi, kurā pierakstīts, kas un kā jādara, atjaunojot metāla krustus. Dzimtas kapos tādi ir saglabājušies, zināšanas un praktiskas iemaņas apgūtas, varēs darīt. I. Ziediņa uzsver, ka te kopā ar vecākiem ir bērni, kuri līdzdarbojas, daudz jautā, interesējas. Ir ļoti būtiski, kā bērni gūst izpratni par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

“Mēs maz runājam un stāstām jaunajai paaudzei par savām saknēm. Šajā kapsētā apglabāti tie, kuri lielā mērā veidoja Cē­sis, to nedrīkstam aizmirst. Te atklājas dzimtu stāsti, kurus nedrīkstam pazaudēt,” pārdomās dalās I.Ziediņa un pastāsta, ka kapsētā ienācis kāds vāciešu pāris un interesējušies par savu tuvinieku atdusas vietu, kāda cēsniece ienākusi un stāstījusi, ka atminas draudzenes radu kapu vietu.
Meelis Merila atklāj, ka tādu kapsētu līdz šim nav redzējis. Igaunijā ir dažas pamestas mazas kapsētas laukos, bet ne izdemolētas. “Tas apbrīnojami, kas šajā kapsētā paveikts un ka tai paveicies, jo ir cilvēki, kuri gatavi darīt, lai tā nepazūd,” saka M.Merila un pastāsta, ka labprāt nodod savas zināšanas, lai cilvēki tās izmanto kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.    Igau­nijā, lai atjaunotu šādus krustus, gadu jāmācās kursos, jāiegūst licence. “Ar kādu aizrautību visi strādā, tas ir apbrīnojami. Ja dara, nav jau nekā sarežģīta,” teic meistars.

Meistardarbnīcā interesenti strādāja luterāņu nodalījuma senākajā daļā gar Rīgas ielu. “Ne vien ieguvām teorētiskas zināšanas metāla pieminekļu konservācijā, bet arī katrs piedalījāmies kapsētas pieminekļu atjaunošanā. Divu dienu laikā kopīgiem spēkiem no rūsas izdevās attīrīt un no turpmākiem korozijas bojājumiem pasargāt 12 pieminekļus vai to fragmentus,” pēc divām darba dienām gandarīts saka G.Kalniņš un uzreiz piebilst, ka vēl jāatjauno metāla krusti, sētiņas, ķēžu turētājgali gan luterāņu, gan pareizticīgo nodalījumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi