„Brīvnieku” saimnieks
Veselavas „Brīvniekos” man piederēja 73 metrus garš septiņu celtņu komplekss ar diviem pretuguns mūriem un no akmens būvētu kūti. Kompleksa pašā galā atrodas centrālapkures krāsns.
Metrus 15 no ēkas ceļu šķērso upīte; 40 metrus tālāk ir dīķis. 21.februāra pievakarē plkst. 17.07 pamanīju dūmus jumtā pie apkures telpas skursteņa. Tūlīt zvanīju uz 112, bet ar Cēsu ugunsdzēsējiem mani nesavienoja. Plkst. 17.09 sazinājos ar 14 km attālajiem Cēsu ugunsdzēsējiem. Biju pārliecināts, ka liesmas tiks apturētas tūlīt aiz trīsstāvu dzīvojamās celtnes pretugunsmūra. Tomēr divatā ar sievu no kūts, kas atradās patālu no uguns izcelšanās vietas, izvedām visus mājdzīvniekus.
Pēc tam, atbilstoši 112 dienesta dispečeru ieteikumam, izbraucu līdz netālai šosejai gaidīt ugunsdzēsēju mašīnu. Kad plkst.17.25 specializētā mašīna ieradās, liesmas jau bija divu nākamo celtņu jumta korēs. Dzēšanu uzsāka ar ūdeni, kas bija automašīnas tvertnē, raidīja, manuprāt, mazas jaudas ūdens strūklu īsu brīdi, šķita dažas sekundes. Pa to laiku pārnēsājamais sūknis bija aiznests līdz dažus metrus attālajai upītei, sūkni iedarbināt neveicās, pagāja pietiekami ilgs brīdis, domāju, gandrīz desmit minūtes, līdz uz uguni tika lieta kārtīga strūkla.
Apmēram desmit minūtes pirms plkst.18 ieradās otra ugunsdzēsēju automašīna. Plkst.18.05 sākās normāls ugunsdzēsības darbs. Tiesa gan, ar otru smago šļūtenes stobru pēc mana lūguma strādāja viens no atbraukušajiem vērotājiem. Viņam liela pateicība par malkas dzēšanu.
Ugunsdzēsēji darbojās līdz plkst. 23.30. Jāpiezīmē, ka ugunsgrēka pirmajā stundā, kad policistiem sniedzu paskaidrojumu par iespējamo ugunsgrēka cēloni, viņi izteica sašutumu par ugunsdzēsības dienesta bezspēcību.
Gaidīto profesionālo palīdzību nesaņēmu, tāpēc zaudējumi ir lieli. Pilnībā ir nodegušas kompleksa
četras celtnes ar pamatu laukumu apmēram 400 kvadrātmetri un siltumnīca – 36 kvadrātmetri. No tām viena apdzīvojama būve bija trijos stāvos. Sadega arī apmēram 150 kubikmetru kokmateriālu.
Kāda ir Cēsu ugunsdzēsēju vadības atbildība par dienesta atbilstību darbam? Darījām visu, kas mūsu spēkos Jānis Gabrāns
Vēstuli komentē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes pārstāvji, atzīstot, ka pārmetumi par it kā neprofesionālu rīcību nav pamatoti.
Vada komandieris Juris Nīmanis, kurš tieši vadīja dzēšanas darbus: “Rūgti saņemt šādus pārmetumus, jo dzēsēji strādāja pēc labākās sirdsapziņas. Ja mani vīri ko būtu izdarījuši nepareizi, pirmais noliktu darba apliecību. Visu darījām, kā pienākas. Dzēšanas darbā ir priekšnoteikumi un nosacījumi, kas jāievēro. Varbūt kādam no malas kādreiz liekas, ka vajadzētu darīt citādi, bet šajā darbā esmu 16 gadus, tāpēc atbildu par savu rīcību.
Mums tiek pārmests, ka ierodoties neliela ūdens strūkla tika padota vien dažas sekundes. Tā nav, jo no autocisternas ūdeni varam nepieciešamajā apjomā nodrošināt piecas līdz septiņas minūtes, kas arī tika darīts. Tikmēr vīri ielika motorsūkni blakus esošajā upītē, jo neviens mums nenorādīja, ka turpat netālu ir arī dīķis. To uzzinājām tikai vēlāk. Aplams arī apgalvojums, ka motorsūkni nav izdevies iedarbināt. Mūsu rīcībā ir labi motorsūkņi, kas iedarbojas pēc pirmā vai otrā rāviena, kā notika arī šajā gadījumā. Jā, nespējām ar pilnu jaudu padot ūdeni, bet tā nebija mūsu vaina. Mājas saimnieks, redzot, ka ņemam ūdeni no upītes, iespējams, labu gribēdams, atrāva vaļā dambi tuvējā dīķī. Rezultātā upītē ieplūda pērnās lapas un citas drazas, kas apgrūtināja sūkņa darbību. Vienam dzēsējam nācās līdz viducim stāvēt ledainajā ūdenī, lai ik pēc dažām minūtēm attīrītu sūkņa sietu no lapām un citām sanesām. Sūkņa tīrīšana neapturēja ūdens padevi, tikai nevarējām to nodrošināt pilnā apjomā.
Kad ieradāmies, uguns jau bija izplatījusies lielā apjomā, tāpēc galvenais uzdevums bija degošajā ēkā nogriezt ceļu ugunij. Kad ieradās otra mašīna, liesmas jau bija lokalizētas, visi spēki tika iesaistīti ugunsgrēka likvidēšanā, tad ūdeni varējām nodrošināt arī malkas šķūņa dzēšanai.”
Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs: “Vīri darīja visu, kas viņu spēkos. Kad īpašnieks zvanīja dispečeram, viņš informēja, ka deg saimniecības ēka, tāpēc arī nosūtījām tikai vienu automašīnu. Ierodoties notikuma vietā, vada komandieris konstatēja, ka degšanas apjoms ir liels, un izsauca papildspēkus. Ja būtu paziņots, ka deg vairāku ēku komplekss, uz notikuma vietu uzreiz būtu devušās divas ugunsdzēsības mašīnas.
Gribu norādīt, ka minētajās ēkās pretuguns mūra nebija, tās bija vienkārši mūra sienas. Pretuguns mūrim jābūt vismaz 60 centimetrus augstākam par jumtu, tad tas var pildīt savu uzdevumu.
Jā, var pārmest, ka dažviet caurulēs radās plaisas un ūdens no tām tecēja laukā, bet tās ne vienmēr iztur ūdens spiedienu, kas tiek padots. Jo lielāks ugunsgrēks, jo lielāks spiediens caurulēs. Velkot un pārvietojot caurules, rodas skrāpējumi, plīsumi, un itin bieži tieši šajās vietās veidojas caurumi. Tas nav nekas jauns, tā notiek bieži, bet tas neietekmē dzēšanu.
Protams, no malas vērtēt viegli, itin bieži dzirdēti pārmetumi par dzēsēju it kā neprofesionālo darbību. Bet dzēšanas laikā mums nav vaļas skaidrot katram, kāpēc rīkojamies tieši tā. Par rezultātiem atbildīgs dzēšanas darbu vadītājs. Nevajadzētu no malas traucēt dzēsēju darbu, bet klausīt vada komandiera norādījumiem. Tikai sadarbojoties var panākt pozitīvu rezultātu.
Nenoliedzu, ka ugunsgrēks “Brīvniekos” nodarījis lielus zaudējumus, bet tie būtu krietni mazāki, ja šajā saimniecībā būtu ievēroti ugunsdrošības noteikumi. Ir zināma patiesība, ka vieglāk ir nepieļaut degšanu, nekā nodzēst jau izcēlušos ugunsgrēku.”
Komentāri